08:13 23 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1821
  • RUB90.8256
Ekonomika
Saņemt īso saiti
37

Latvija uztraucas, ka nākamajā ES septiņgades budžetā Dienvideiropas valstis saņems pārāk daudz līdzekļu, savukārt Baltijas zemnieki saņems pārāk maz.

RĪGA, 18. jūnijs – Sputnik. Eiropas Savienības valstis atgriezušās pie ES septiņgades budžeta izskatīšanas, un konflikti izcēlušies ar jaunu spēku, raksta Politico.

Vairums strīdu ir saistīti ar diviem galvenajiem jautājumiem: līdzsvars starp dotācijām un aizdevumiem, kā arī kritēriji, kuri nosaka, cik daudz naudas saņems katra no valstīm.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas plānu, naudu, kas tiks saņemta dotāciju veidā, arī būs jāatgriež, taču to nedarīs valstis, kuras saņems naudu. Iemaksas notiks no ES budžeta 30 gadu garumā, sākot no 2028. gada.

Par aizdevumiem uzstājas Austrija, Dānija, Somija, Nīderlande un Zviedrija, par dotācijām – Francija, Vācija, Čehija, Grieķija, Itālija, Portugāle un Spānija.

Baltijas valstis, kā arī Čehiju, Ungāriju, Rumāniju un Slovākiju vairāk interesē cits jautājums – vai neiznāks tā, ka lauvas daļa līdzekļu tiks labklājīgākai Dienvideiropai?

Saskaņā ar Eiropas Komisijas piedāvājumu, Ungārijai jāsaņem 6,1 miljards eiro dotācijās, savukārt Portugālei -12,9 miljardi, taču Portugāles iedzīvotāju skaits ir vien nedaudz lielāks, nekā Ungārijā.

Pēc Austrumeiropas pārstāvju domām, dotāciju piešķiršanas kritēriji ir jāpārskata, tai skaitā bezdarba līmenim nav jābūt galvenajam parametram: Austrumeiropā tas ir zemāks, nekā Dienvideiropā, taču arī IKP līmenis Austrumos ir zemāks.

Višegradas grupas tikšanās laikā pagājušajā ceturtdienā Slovākijas premjerministrs Igors Matovičs paziņoja, ka "nepieciešams izvairīties no situācijām, kad valsts Dienvideiropā saņems vairāk izdevīguma, nekā valsts Centrāleiropā ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu un IKP".

Disidents šajā gadījumā ir Polija, kura ir viens no galvenajiem Eiropas Komisijas piedāvātā budžeta projekta beneficiāriem.

Cits svarīgs jautājums ir subsīdijas zemniekiem. ES septiņgades budžetā tām papildus piešķirs 26 miljardus eiro. Līdzekļi ir paredzēti dažādiem attīstības un videi draudzīgāku saimniecības veikšanas modeļu ieviešanas projektiem.

Cik naudas no šiem 26 miljardiem eiro saņems Latvija, pagaidām nav zināms. Toties ir zināms, ka visievērojamākais dotāciju palielinājums, uz kura uzstāj zemnieki Baltijas valstīs, tagadējā EK piedāvājumā nav iekļauts.

Latvijas zemnieki vēlas ES subsīdiju pieaugumu par 20%. Februārī Baltijas zemnieku organizācijas sarīkoja protesta akcijas Briselē.

Eiropas Komisijas piedāvājums par gatavoto Eiropas Savienības daudzgadu budžetu ir labs, izņemot tiešās dotācijas zemniekiem, kuras joprojām ir neadekvātas un netaisnīgas attiecībā pret Latviju, paziņoja Latvijas Radio ēterā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pēc viņa sacītā, pēdējais EK budžeta piedāvājums kopā ar ekonomikas atveseļošanas fondu ir labs pamats diskusijai. Tas ir labāks par februāra piedāvājumu, sevišķi izlīdzinājuma politikas un lauku attīstības jomā. Taču vienlaikus tajā ir atrodams būtiskas problēmas ar tiešām subsīdijām zemniekiem.

"Mūsu izpratnē tie joprojām nav adekvāti un atbilstoši godīgam un taisnīgam budžeta sadalījuma principam," sacīja politiķis.

Diskusijas, pēc Rinkēviča sacītā, pašlaik turpinās, un pastāv cerība panākt vienošanos līdz septembra beigām. Savukārt naudai palīdzībai sakarā ar krīzi ir jāienāk ekonomikā jau tagad.

Pēc temata

ES nevienojās par ekonomikas glābšanu: Latvija cer, ka bagātās valstis piekāpsies
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Naudas maz, mirst pārāk agri: EK atkal aizrāda Latvijai par trūcīgo veselības aprūpi
Tagi:
budžets, ES

Galvenie temati