15:58 29 Maijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1016
  • RUB77.9343
Ekonomika
Saņemt īso saiti
20

Nākamgad Latvija iztērēs 170 tūkstošus eiro ārvalstu investīciju kontroles aparāta radīšanai un informācijas apmaiņai ar Briseli.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Latvijas "satriecošie panākumi", gūti, iznīcinot veselu nozari, kas specializējās darbā ar nerezidentu naudu, domājams, nedod mieru ne tikai Rīgai, bet arī Briselei. Spriežot pēc visa, rindā stāv trešo valstu tiešās investīcijas uzņēmumu kapitālā, raksta avīze "Segodņa".

Tuvākajā laikā valstī parādīsies Nacionālās drošības likuma jaunā redakcija, kas sastādīta atbilstoši Briseles norādījumiem. Rīgai uzdots ieviest Eiropas Parlamenta un Eiropas padomes reklamentus 2019/452, kas rada mehānismus dalībvalstu savstarpējai sadarbībai un dalībvalstu mijiedarbībai ar Eiropas Komisiju ārvalstu tiešo investīciju regulēšanas darbā. Runa ir par ieguldījumiem no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Tātad runa ir ne tikai par Krieviju, bet arī, piemēram, Ķīnu un ASV.

It kā jau atliek tikai priecāties, ja pašreizējos apstākļos kāds riskēs un ieguldīs Latvijā kādu sūri grūti nopelnītu dolāru, mārciņu, rubli, juaņu... Taču ES norāda: "dalībvalstīm ir jānovērtē ieguldījumi uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumu pamata".

Latvijas Ministru kabinets izstrādājis ārvalstnieku ietekmes gradāciju komerciālās struktūrās: būtiskas ietekmes gūšana sākas no 10%, tai seko izšķirošas ietekmes gūšana un visbeidzot – uzņēmuma pārņemšana. Tāpat jāreģistrē arī akcionāra, dalībnieka vai balsstiesību statusa saglabāšana, nomainoties patiesajam labuma guvējam.

Īpaša uzmanība pievērsta investoriem enerģētikas sektorā, kuri atsvešina dabasgāzes sadales sistēmu vai jebkuru tās daļu, vai zemesgabalus, uz kuriem atrodas ēkas, būves vai tehnoloģiskās iekārtas, kas nepieciešamas dabasgāzes vai bufergāzes pazemes glabātavas darbības nodrošināšanai.

Tagad Latvijai vajadzēs izveidot "kontaktu punktu" datu nodošanai ES par ārvalstu investīcijām. Jaunās struktūras darbinieki cita starpā analizēs saņemto informāciju par darījumiem, kas saistīti ar nacionālajai drošībai svarīgiem komerciāliem objektiem un kritiskas infrastruktūras objektiem, pārbaudīs to autkentiskumu, kā arī pārsūtīs minēto informāciju valsts drošības iestādēm.

Domājams, likumprojekts stāsies spēkā 2020. gada 11. oktobrī. Nākamgad izdevumi jaunieveduma īstenošanai sastādīs 171 349 eiro, tos veidos jurista alga (2353 eiro mēnesī) un vecākā referenta alga (1287 eiro), kā arī finansējums darba vietu un telpu iekārtošanai slepenības režīma ievērošanai.

Ierēdņi piedalīsies Eiropas Savienības darba grupās un institūciju apspriedēs atbilstoši kompetencei, tātad komandējumu skaits arī būs pietiekams.

Tāpat ik gadus tiks sagatavota atskaite par tiešajām ārvalstu investīcijām.

Informatīvs paziņojums par likumprojektu ir viens no pirmajiem dokumentiem, ko parakstījis jaunais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Pēc temata

Politico: skandināvu bankām būs grūti atmazgāt savu imidžu
ES nevienojās par ekonomikas glābšanu: Latvija cer, ka bagātās valstis piekāpsies
Kādēļ Latvija var atļauties ignorēt realitāti
Audzēsim valsts iepirkumus: kā jaunais ministrs plāno stabilizēt Latvijas ekonomiku
Tagi:
Latvija, drošība, investīcijas

Galvenie temati