10:16 04 Jūnijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1194
  • RUB77.0055
Ekonomika
Saņemt īso saiti
48

Investīciju samazināšana, ražotnes izvietošana ostā un digitalizācija – tā Rīgas osta strādās Krievijas ogļu un naftas produktu kravu apstrādes apjoma samazināšanas apstākļos.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Pēdējos mēnešos Rīgas osta, tāpat kā citas Latvijas ostas, zaudējusi lielu daļu kravu – zināma ietekme bija energonesēju pieprasījuma un cenu kritumam, kā arī ekonomiskās aktivitātes lejupslīdei. Ko dara ostas administrācija šajā situācijā? Par to intervijā Lauku Avīze pastāstīja Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Viņš atzīmēja, ka ostas uzņēmēju pārvadāto kravu kopējais apjoms šī gada 1. ceturksnī ir krities apmēram par 25% attiecībā pret iepriekšējo gadu un tas ietekmē arī pašas pārvaldes ieņēmumus. Šī iemesla dēļ milzīga uzmanība pēdējos mēnešos ir pievērsta budžetam un investīciju projektiem. Piemēram, 30. aprīlī Rīgas brīvostas valde pārskatīja brīvostas budžetu, samazinot virkni izdevumu pozīcijas, un tā nav pēdējā korekcija – jūnijā iespējama vēl lielāka investīciju lejupslīde.

Viņš konstatēja, ka osta zaudējusi lielu daļu ogļu un naftas apjomu un cenšas kompensēt tos ar citu veidu kravām, piemēram, graudiem, kokmateriāliem un cementu.

"Tomēr tas pilnībā nespēj kompensēt ogļu un naftas kravu apjoma kritumu. Tie ir noteicošie faktori, lai ostas valde lemtu par korekcijām ostas budžetā un noteiktu izdevumu pozīciju samazinājumu," paskaidroja Zeps. Viņš piebilda, ka investīciju plānā saglabāti Rīgai svarīgi  projekti, piemēram, Kundziņsalas pārvads, kas atslogos kravu transporta plūsmu caur Rīgas centru, un krasta atjaunošanas un sakārtošanas darbi Bolderājā.

Zeps pastāstīja, ka Rīgas osta iesniegusi pieteikumu līdzekļu saņemšanai, ko agrāk bija plānots novirzīt dzelzceļa elektrifikācijai – to pašlaik lemts apturēt.

"No ostas puses pretendējām uz ļoti nozīmīgu investīciju projektu, lai rekonstruētu molus un padziļinātu un paplašinātu pieejas kanālu, kas ļautu ostā ienākt lielākiem kuģiem un uzlabotu kuģu pārvietošanās drošību. Viss projekts ir ļoti apjomīgs, un sākotnēji plānojām piesaistīt 91 miljonu eiro, bet šobrīd šķiet, ka varam pretendēt uz 30 miljoniem eiro, lai īstenotu daļu no projekta, kas attiecīgi ir gatavāks," paskaidroja Zeps.

Investīcijas ieplānojuši arī ostā strādājošie uzņēmumi – daži vēl joprojām iegulda līdzekļus iekraušanas un izkraušanas iekārtu uzstādīšanā, citi plāno uzbūvēt jaunas ražošanas ēkas, viņš pastāstīja.

Pēc viņa domām, krīze paver Rīgas ostas iespējas jauna loģistikas centra aspektā – kravu kustība pasaulē nav apstājusies, un pārvadātāji meklē jaunus maršrutus un jaunas iespējas kravu transportēšanai, iekraušanai un apstrādei.

" Rīgas osta pielāgojas jaunajiem apstākļiem, tiek veidota konsultatīva formāta darba grupa ar iesaistītajām pusēm – ostu, pārvadātājiem, stividoriem, lai meklētu dažādus situācijas risinājumus. Strādājam pie stratēģijas, kā iekļauties jaunās globālā transporta ķēdēs, kā reaģēt uz plūsmas maiņām, strādāt ar jauniem projektiem," pastāstīja ostas valdes priekšsēdētājs.

Zeps atzīmēja Rīgas ostas kravu bāzes diversifikācijas lielo nozīmi.

"Protams, ka ogļu kategorijā šobrīd ir kravu kritums un, ja ogles veido 30% no kravām ostā, tad tam ir liela ietekme uz saistītiem procesiem, tajā skaitā budžetu," viņš konstatēja.

Pastāv vairāki kravu bāzes diversifikācijas ceļi, lai samazinātu vienas grupas ietekmi. "Vispirms jau tā ir sava veida ostas industrializācija, lai piesaistītu ostā uzņēmumus, kas ģenerē kravu apjomu, proti, ražo (vai komplektē) dažādas preces un produktus, kas ir eksportējami. Tepat blakus ostas teritorijai ir Latvijas lielākās universitātes, iespējama sadarbība arī zinātnes komercializācijas virzienā," apgalvoja Zeps.

Viņš paskaidroja, ka osta jau sākusi darbu pieejamo platību pārvērtēšanai, lai būtu iespējams sagatavot individuālus un konkurētspējīgus piedāvājumus katram lielam ražotājam, katrai piegāžu ķēdītei.

"Mums ir daudz izaugsmes potenciāla digitalizācijas jomā, piemēram, digitalizēt dažādas informācijas sistēmas, ciešāk sadarboties ar muitas pārvaldi, lai preču muitošanas procedūras būtu konkurētspējīgākas nekā kaimiņiem," piebilda Zeps.

Komentējot ostu pārvaldes modeļa izmaiņu jautājumu – no valdēm izslēgti pašvaldību pārstāvji – Zeps paziņoja, ka, viņaprāt, tas varot palīdzēt sektora attīstībai.

" Jā, uzskatu, ka tas varētu palīdzēt ostas attīstībai, viss atkarīgs, par ko valdībā un Saeimā būs iespējams vienoties," viņš teica.

Pēc viņa domām, diskusijā par jauna uzņēmuma izveidi būtu jāpiesaista arī pašvaldības pārstāvji.

"Jebkurš jauns ārvalstu investīciju projekts sadursies ar būvvaldi, un, kamēr Rīgas domes būvvalde nespēs nodrošināt caurredzamu un savlaicīgu būvprojektu izskatīšanu, plāni par ārvalstu investīciju piesaisti var palikt tikai plāni, nevis realitāte," viņš atzina.

Taujāts, kā pārvaldīt trīs lielākās ostas Latvijā – atsevišķi vai ar kopīgu uzņēmumu, Zeps paskaidroja, ka tas būšot politisks lēmums.

"Līdzšinējai praksei ir bijuši plusi un mīnusi. Kā darīt turpmāk – tā ir politiska izšķiršanās. Tas, kas runā par labu vienai kapitālsabiedrībai, ir iespēja konsekventāk un mērķtiecīgāk veidot piedāvājumu kravu pārvadātājiem, savstarpēji nekonkurējot. Tā ir sava veida pakalpojuma un piedāvājuma klasterizācija, kur kopā var veidot daudz nozīmīgāku ekonomisko spēku nekā katrs atsevišķi," secināja Zeps.

Pēc temata

Rīgas ostas kravu apgrozījums nokrities par 30%
Matīss: Rīgas osta pieprasījusi baltkrieviem tādu cenu, ka tagad audzē teritorijā nezāles
Krievijas ogļu iekraušanas samazināšanās liks Rīgas ostai samazināt investīciju apjomu
Bijušais LR prezidents atbalsta valsts kontroli pār Rīgas ostu: tagad nav jābaidās no ASV
Tagi:
tranzīts, Rīgas brīvosta

Galvenie temati