21:09 30 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1698
  • RUB92.4606
Ekonomika
Saņemt īso saiti
40

Kā Skultes SDG termināļa attīstītāji vērtē projekta politizāciju, kā uz to raugās jaunais ekonomikas ministrs un kādēļ svarīgu lomu spēlēs koalīcijas partneru pretrunas.

RĪGA, 28. aprīlis – Sputnik. Sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība netālu no Saulkrastiem dažu gadu laikā pārtapa no privātas iniciatīvas politisko batāliju laukā. Nākamgad valdībai būs jāizlemj, vai projektam ir jāpiešķir nacionālo interešu objekta statuss. Par to uzstājas Jaunā konservatīvā partija, un tieši šī iemesla dēļ projektu var izbrāķēt, vēsta TV3

Kas ir ar ekoloģiju

Pirms četriem gadiem Saulkrastu novada dome nolēma vienbalsīgi atbalstīt SDG termināļa būvniecību Skultes ostā. Šopavasar deputāti atcēla savu lēmumu.

Plānots, ka terminālis atradīsies 2,5 kilometru attālumā no krasta uz peldošas platformas. Turp piestās kuģi ar SDG. Četru-sešu dienu laikā viena kuģa krava tiks regazificēta un padota Inčukalna gāzes krātuvē pa 36 kilometrus garu gāzesvadu. Projekts skars 772 privātīpašumu objektus.

Pērnā gada pavasarī projekta attīstītāji prezentēja SDG termināļa ideju vietējiem iedzīvotājiem. Cilvēkus uztrauca piesārņojums un tas, kā būvniecība ietekmēs viņu īpašumu. Jautājumu bija daudz, taču pietrūka precīzu atbilžu. Attīstītāji solīja sniegt termināļa ietekmes uz apkārtējo vidi vērtējumu, kuram bija jābūt pēc dažiem mēnešiem. Vietējās varasiestādes nolēma negaidīt to un atsauca savu atbalstu projektam 8. aprīlī. Gan Vides pārraudzības birojs, gan Saulkrastu pašvaldība saņēma iesniegumus pret SDG termināļa projektu, kurus parakstīja simtiem vietējo iedzīvotāju.

"Uz šīs platformas atradīsies arī gan mašīneļļas tvertnes, gan naftas tvertne, 400 kubikmetri, arī regazifikācijas procesu ir iespējams veikt dažādos veidos, un nav īsti skaidrs, kā tas tiks veikts, tomēr tur pastāv tiešām daudzi jautājumi, uz kuriem šobrīd nav atbildes," pastāstīja Saulkrastu domes priekšsēdētājs Normunds Līcis.

Ragaušs un apsildāmais līcis

Ideja uzbūvēt sašķidrinātās dabasgāzes termināļi pie Skultes ostas parādījās jau pirms 9 gadiem, taču toreiz tai neizdevās piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus, un interese pazuda.

Tā atjaunojās, kad pirms četriem gadiem ASV sāka eksportēt SDG. Skultes projektam pieslēdzās amerikāņu uzņēmējs Pēteris Ragaušs. Ne visi bija priecīgi par to – pret termināli iebilda, piemēram, "Latvijas Gāze" un Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš arī pētīja iespēju uzbūvēt SDG termināli Ventspilī.

"Skultes osta izskatījās tāds nepārdomāts projekts. Vismaz tā analīze, ko veica starptautiskie eksperti, tādu slēdzienu izdarīja.

Bet principā var pagriezt Sibīrijas upes un Skulti var uztaisīt par neaizsalstošu ostu, mazliet jāsilda Rīgas līcis ziemas mēnešos," pateica Lembergs 2018. gada novembrī.

Pēteris Ragaušs ieguldīja naudu Jaunajā konservatīvajā partijā, kuras priekšvēlēšanu kampaņa balstījās uz lozungiem par oligarhijas apkarošanu. Par vienu no savām prioritātēm partija nosauca SDG termināļa būvniecību Skultē. JKP politiķi pavadīja Ragaušu gan konferencē, kuru apmeklēja ASV enerģētikas ministrs Riks Perijs un reklamēja Amerikas SDG, gan filmas "Pilsēta pie upes" pirmizrādē, kura tapa ar Ragauša finanšu atbalstu. Kad martā Saeima atbalstīja atsevišķa Saulkrastu novada saglabāšanu un Skultes pagasta pievienošanu tam, ZZS un KPV LV izvirzīja teoriju, ka tas tika izdarīts gāzes termināļa būvniecības interesēs. Saulkrastu dome demonstratīvi atsauca savu atbalstu terminālim.

Bez politikas neiztikt

"Skulte LNG Terminal" valdes loceklis Uldis Salmiņš atzīst, ka projektam ir politiskā sastāvdaļa, jo tam ir būtiska nozīme ekonomikai un enerģētikai.

"Tāpēc, kā jau teicu, arī politisks lēmums ir nepieciešams par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu, tāpēc nevar teikt, ka projekts nav politisks. Bet mūsu ieskatā tā politizācija, kas pašreiz notiek arī ar Ragauša kunga saistīšanu ar JKP, nekādu labumu projektam nedod, jo mēs tā jūtam, ka visi, kas grib izrādīt pretestību šai atbalstošajai partijai, tad ir pret projektu. Par to mēs, protams, neesam priecīgi," pastāstīja Salmiņš.

Koalīcijā pret projektu uzstājas KPV LV. Kad ekonomikas ministram no šīs partijas Ralfam Nemiro nācās pamest šo amatu, parādījās sarunas, ka tas ir Ragauša roku darbs.

"Projekta īstenošanai, mēs neesam slēpuši, ka ir nepieciešams šim projektam noteikt nacionālo interešu objekta statusu, un tas ir iespējams tikai ar valdības lēmumu, un priekšnosacījums, lai mēs varētu virzīt uz valdību, ir ietekmes uz vidi vērtējuma pabeigšana, tātad šim vērtējumam ir jābūt pabeigtam, un tad tikai mēs varēsim virzīt un komunicēt valdībā šo jautājumu," atzīmēja Salmiņš.

Jaunais ministrs no KPV LV Jānis Vitenbergs pastāstīja, ka kopumā ministrija atbalsta SDG termināļa projektu Skultē, jo tas Latvijai ir potenciāli izdevīgs.

"Taču šobrīd ar projekta realizācijas idejas autoriem neesmu ticies un arī ministrijā nav saņemti nekādi dokumenti par nacionālās nozīmes objektu piešķiršanu vai kas tamlīdzīgs.

Pēc man esošās informācijas, es īsti neredzu tam pamatojumu, kādēļ šāds viens privāts investīciju projekts būtu nepieciešams attīstīt un būtībā tad par to maksāt katram Latvijas iedzīvotājam," atzīmēja Vitenbergs.

Pretrunas saasinās

Aizritējušajās nedēļās spriedze starp KPV LV un JKP ir pieaugusi. JKP uzstājās pret Ralfa Nemiro iecelšanu Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja amatā, un apstiprināt šajā amatā viņu izdevās tikai pateicoties opozīcijas balsīm.

KPV LV Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs atzina, ka spriedze starp partijām pastāv, taču norādīja, ka tās mācās sadzīvot, lai strādātu Latvijas labā. Zakatistovs nepiekrīt tam, ka Nemiro iecelšana komisijas vadītāja amatā aizritēja smagi, jo par viņu nobalsoja septiņi no deviņiem locekļiem, un neviens, neskaitot JKP deputātus, neapšaubīja Nemiro kandidatūru.

JKP Saeimas frakcijas vadītājs Juris Jurašs atzīmēja, ka viņa partija uzskata, ka cilvēki, kuriem ir anulēta pielaide valsts noslēpumam, nedrīkst atrasties augstos amatos, jo var radīt riskus.

Pirms pusotra gada Jurašs pats iesniedza pieteikumu pielaides valsts noslēpumam piešķiršanai, taču Satversmes Aizsardzības birojs izbeidza viņa lietas izskatīšanu, kad pret Jurašu tika ierosināta krimināllieta par iespējamo valsts noslēpuma izpaušanu. Tomēr šogad viņš kļuva par Juridiskās komisijas vadītāju.

Šajā komisijā KPV LV pagājušajā nedēļā bloķēja "jauno konservatoru" ideju par ekonomisko lietu tiesas izveidošanu.

"Es domāju, ka tas tāds pārpratums, kas tuvākajā laikā tiks novērsts, un nešaubos šobrīd, ka šī ekonomisko lietu tiesa, visa šī likumprojekta pakete tiks apstiprināta, un ar nākamā gada 1. janvāri šī tiesa beidzot sāks savu darbību Latvijā," uzsvēra Jurašs.

Atis Zakatistovs nepiekrīt kolēģa pārliecībai un atgādina, ka Tieslietu padome divas reizes, pēdējo reizi 27. novembrī, izteica šaubas par šādas tiesas izveidošanas pamatotību un nepieciešamību. Vēsturiski arī iekšlietu ministrs balsoja pret.

"Jā, mēs otrajā lasījumā piekritām, jo tas, ko mēs redzējām no sadarbības partneriem, bija tāds politisks entuziasms, un, ja tas ir miera laikos, tad to var vērst par labu dažādās lietās. Bet šobrīd mēs neesam miera laikos, mēs esam ekonomiskajā krīzē. Un tas, ko mēs vēlamies, mēs vēlamies vēlreiz vērsties pie nozares ekspertiem Tieslietu padomes ar jautājumu, kā jūs redzat šādā jaunā situācijā šo ideju," atzīmēja Zakatistovs.

Viedokli saistībā ar Skultes SDG termināļa ekoloģiskās ietekmes vērtējumu pavaicās gan iedzīvotājiem, gan iestādēm, kuras nodarbojas ar ekoloģiju un veselības aprūpi. Lēmumu par ziņojuma pieņemšanu pieņems pašvaldības, kuru teritorijā plānots izbūvēt termināli un gāzesvadu.

Pēc temata

Eksperts: SDG terminālis Latvijā ir ekonomiski neizdevīgs
SDG terminālis Skultē zaudējis pašvaldības atbalstu, tomēr projekts tiks turpināts
Tagi:
Latvija, Skulte, sdg termināls

Galvenie temati