06:34 26 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1890
  • RUB90.0123
Ekonomika
Saņemt īso saiti
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (757)
67

Ja zemnieki eksportēs dārzeņus uz valstim, kuras nevarēs savākt ražu pandēmijas dēļ, pašai Latvijai ziemā nāksies iztikt bez kartupeļiem un sīpoliem.

RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik. Ja tirgotāji Latvijā nevienosies ar lauksamniekiem, patērētāji ziemā riskē palikt bez dārzeņiem, konstatēja "Zemnieku Saeimas" vadītājs Juris Lazdiņš LTV ēterā.

Zemnieku Saeima aicināja Zemkopības ministriju iejaukties situācijā tirgū un atbalstīt sadarbības līgumus starp mazumtirdzniecības tīkliem un lauksaimniekiem par vietējo dārzeņu un augļu piegādēm.

"Pamatā šeit iet runa par pārtikas drošību (..) – pārtika vienmēr ir fiziski pieejama visiem sociālajiem slāņiem," norādīja Lazdiņš.

Viņš konstatēja, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā Rietumeiropā un Skandināvijā gaidāms sezonas darbinieku trūkums.

"Šobrīd jau ir skaidrs, ka tās ražas, kas ir nogatavojušās Itālijā, Francijā, Spānijas dienvidos, Austrijā, līdz galam, 100% netiks novāktas. Prognozes ir vēl bēdīgākas – tikai 20% no esošās ražas tiks novākti," viņš paskaidroja.

Tas nozīmē, ka būs grūtības ar dārzeņu un augļu importu, toties situācija būs labvēlīga eksportam.

Lazdiņš atzīmēja, ka lauksaimnieki Latvijā ir gatavi audzēt kartupeļus, burkānus, sīpolus apjomā, kas nepieciešams patēriņam valstī. Tomēr Latvijā ir slikti attīstīta vairumtirgotāju un mazumtirgotāju sadarbība, kuri vispirms varētu izvēlēties vietējo preču grupas vai vietējos dārzeņus un importēt tikai trūkstošo.

"Nezinām, kā attīstīties situācija austrumos un rietumos. Es domāju, šodien būtu būtiski valdībai šo aspektu ņemt vērā un jau šodien sēsties pie sarunu galda, lai tuvākajos 12 mēnešos mēs skaidri zinātu, ka dārzeņi, ko var izaudzēt vietējie lauksaimnieki, būs pieejami veikalos 12 mēnešu griezumā. Tas ir iespējams, uz to mēs esam gatavi, bet jāņem vērā apstāklis, ka šobrīd jau ir pavasaris, un šiem dārzeņu audzētājiem ir skaidri jāzin, ka viņu izaudzētajai produkcijai vietējā tirgū tiešām būs noiets.

Pērnā gada pieredze liecina, ka sausuma ietekmē, kas bija Polijā, Vācijā, kur dārzeņi neizauga pietiekoša apjomā, Latvijas dārzeņu audzētāji ļoti veiksmīgi eksportēja savu produkciju. Un līdz ar to šobrīd mēs jau vairāk ēdam importētos dārzeņus, nekā vietējos," piebilda Lazdiņš.

Iepriekš lauksaimnieki jebkurā brīdī varēja preces eksportēt, bet tirgotāji – kaut ko importēt. Tomēr tagad valstis vispirms rūpējas par to, lai nodrošinātu ar produktiem sevi.

"Ja nekas netiks darīts, tad dārzeņu audzētāji nezin, vai būs pieprasījums pēc 6-7 mēnešiem vietējiem dārzeņiem. Līdz ar to viņi strādās tā, kā līdz šim ir strādājuši, un, ja būs iespēja eksportēt, viņi eksportēs. Kā mēs redzam, būs tāda iespēja, kaut kur ražas neievāks, būs pieprasījums. Vietējie dārzeņi jūlijā, augustā,  septembrī tiks eksportēti, mums vienkārši janvāri, februārī vietējo dārzeņu nebūs. Un tad patērētāji diemžēl būs spiesti mainīt savus ieradumus, un savā pārtikas grozā vairāk būs jāiekļauj putraimi, pupas, zirņi," paskaidroja Lazdiņš.

Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (757)

Pēc temata

Pārtikas Latvijā pietiks visiem: atliek vienīgi aizvest to līdz veikaliem
Inflācija: kas un kā sadārdzinājies Latvijā pēdējā gada laikā
Speciālisti stāsta, kā pareizi uzglabāt produktu krājumus
"Griķi Latvijā ir": Danusēvičs ieteica atradināties no vītinātas gaļas un olīvām
Tagi:
produkti, pārtika, lauksaimniecība, Latvija

Galvenie temati