13:33 03 Jūnijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1174
  • RUB76.8001
Ekonomika
Saņemt īso saiti
53

Latvijas uzņēmēji arvien biežāk aizdomājas par savu kontu vai pat pašu kompāniju izvešanu uz kaimiņvalstīm – vietējās bankas pēc kapitālremonta rada uzņēmējdarbībai aizvien vairāk problēmu.

RĪGA, 25. februāris – Sputnik. Par kontu atvēršanu citas valsts bankās pēdējā laikā domājuši 17% uzņēmēju, savukārt daži jau atvēruši kontu ārzemēs, liecina SKDS aptaujas dati, raksta avīze Dienas Bizness.

Pēdējā gada laikā Latvijas finanšu sektora prasības klientiem – gan privātpersonām, gan juridiskajām personām – ir kļuvušas ievērojami bargākas, kā dēļ bizness pakāpeniski aiziet pie apkalpošanas citu ES valstu bankās. Turklāt daži uzņēmumi, kas apsver iespēju atvērt kontu ārzemēs, ir lielas kompānijas, kas ir svarīgas Latvijai kā nodokļu maksātāji, darba devēji, preču un pakalpojumu patērētāji.

"Pašreizējā brīdī, kad finanšu nozare atrodas ievērojamu pārmaiņu priekšnojautās, ir svarīgi iegūt objektīvu, ticamu un salīdzinošu informāciju par to, kā sabiedrība uztver notiekošo. Uzņēmēju, kā arī vienkāršu cilvēku paļaušanās uz valdības, Latvijas Bankas un regulatora darbību ir ļoti būtiska, jo no tā patiesībā ir atkarīgi nodokļu iekasēšanas rezultāti un uzticamība nacionālai valstij kopumā. Ja politikas realizētāji nespēs pārliecināt tautu par savu darbu pareizību, valsts kase nepildīsies, bet uzņēmēji vēlēsies savus uzņēmumus pārdislocēt ārpus Latvijas," šādu viedokli paudis Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs Ringolds Balodis.

Atgādināsim, ka banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu un saikni ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, kā arī par ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu pašlikvidēties, jo ne ECB, ne Latvijas Banka to neglāba.

Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veica labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.

Latvijas bizness, publicisti un vairāki politiķi negatīvi vērtē Latvijas valdību par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, lai arī šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem ieplūda arī valsts budžetā nodokļu veidā.

Pēc temata

Cīņa ar ēnu: Latvija piešķirs ceturtdaļmiljonu eiro ēnu ekonomikas apkarošanai
"X stunda" Latvijai jau ir pienākusi: Krievija izmetusi to no ekonomisko interešu jomas
Ekonomikas ziņas, kā ziņas no frontes: kas jādara Latvijai bez tranzīta un Eiropas fondiem
Tranzīts, bankas un algas nav galvenais: ekonomists atradis, par ko uzlielīt Latviju
Tagi:
ekonomika, nauda, Uzņēmēji, Latvija

Galvenie temati