RĪGA, 6. februāris — Sputnik. Zīmīgs ir Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas lielo pilsētu asociācijas viedoklis – tās kategoriski iebilst pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) izstrādāto gaisa aizsardzības plānu, stāsta Neatkarīgā.
Malku – vēstures mēslainē!
Skandalozais dokuments paredz būtiski paplašināt teritorijas, kurās ir pilnībā aizliegta individuālā apkure. Tāpat politiķi cer no nezināmiem avotiem sameklēt nezināmu daudzumu naudas centrālapkures tīklu paplašināšanai pilsētās. Pienākums pieslēgties centralizētajai apkurei kļūs par smagu nastu ģimeņu budžetiem un pašvaldībām, turklāt pārsvarā cilvēki izvēlas individuālo apkuri tās zemo izmaksu dēļ. Īpaši cietīs mazturīgie, kuri spiesti apkurei lietot malku.
Pašvaldības atgādina: Enerģētikas likuma 50. pants noteic, ka "ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu". Taču VARAM plāni paredz šo brīvību liegt.
Jau pati ideja vien, ka temperatūras pieaugums ziemeļu platuma grādos mūs apdraud, cilvēkiem un zinātniekiem šķiet dīvaina, taču Latvijas valdību tas nemulsina – viņi strādā pie Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.-2030. gadam, raksta "Segodņa".
Plāna aprises pakāpeniski nokļūst presē, un pamazām vien vienkāršajiem iedzīvotājiem žoklis atkaras aizvien vairāk. Nesen noskaidrojās, ka ieceres prasīs "aptuveni 10 miljardus eiro". Tā ir milzu nauda, viss valsts budžets 2020.gadam. Kam to tērēs? Klimatiski neitrālas ekonomikas radīšanai. Taču Ekonomikas ministrija uzsver – nepieciešamā summa ir provizoriska, tātad, iespējams, cīņa par klimatu prasīs vēl lielākus upurus.
Kur aizies nauda?
Kas ir klimatiskā neitralitāte (to vēl dēvē arī par oglekļa neitralitāti)? Tā ir oglekļa emisija nulles līmenī. Daudzi zinātnieki gan neuzskata, ka ogleklis ir bīstams dzīvībai uz Zemes (pastāv teorija, ka tas veicina augu attīstību), ekoaktīvisti ir pārliecināti – ar to jācīnās.
Valdība jau aptuveni aplēsusi, kā nauda tiks izdota. Lielākos līdzekļus – 1,73 miljardus eiro — plānots iztērēt ēku energoefektivitātei. Jā, tā ir laba lieta. Kurš tad nevēlas saņemt mazākus rēķinus par apkuri!
Atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģiju izmantošanas atbalstam siltumapgādē un rūpniecībā iecerēts atvēlēt 1,66 miljardus eiro.
Tehnoloģiju izmantošanai, kas paredz kaitīgu izmešu trūkumu elektroenerģijas ražošanā, plānots atvēlēt 1,06 miljardus eiro. Tagad liela daļa elektroenerģijas Latvijā tiek ražota, dedzinot gāzi. Interesanti, cik liels skaits vēja ģeneratoru būs vajadzīgs, lai aizvietotu gāzi! Igauņi izvēlējušies citu ceļu – tur plāno būvēt nelielu AES. Varbūt arī Latvijai vajadzētu par to padomāt?
Energoefektivitātes celšanai, kā arī alternatīvo degvielas veidu un atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģiju pielietojuma atbalstam transporta nozarē nepieciešami 988,77 miljoni eiro.
830,06 miljonus plānots izdot enerģētiskās drošības vajadzībām, enerģētiskās atkarības mazināšanai, enerģētisko tirgu pilnīgai integrācijai un infrastruktūras modernizācijai.
Resursu efektīvākai izmantošanai un kaitīgo izmešu samazināšanai lauksaimniecībā plānots iztērēt 718,15 miljonus eiro, bet 595 miljoni vajadzīgi atkritumu un notekūdeņu utilizācijas efektivitātes celšanai.
Lai iepriecinātu vides aizsardzības aktīvistus, kuri patlaban diktē modi visai pasaulei, Latvijas ierēdņi apņēmušies veicināt vēja un Saules enerģijas ražošanu.
Vēja parku teritorijas ierosināts iznomāt komersantiem konkursa kārtībā vai pēc izsoles rezultātiem.
Ekonomikas ministrija atzīmēja, ka Saules enerģijas ražošana Latvijā nav attīstīta, taču pasaulē šīs tehnoloģijas ir starp lētākajām un bieži konkurē ar vēja parkiem. Šī iemesla dēļ jāizstrādā atbalsta programmas – finanšu instrumenti vai aizņēmumi Saules enerģijas ražošanas iekārtu iegādei.
Arī OIK nekur nav pazudis
Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam iekļauto pasākumu īstenošanai plānots izmantot naudu no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības un citiem avotiem, kā arī privāto kapitālu.
Protams, iedzīvotājus šajā aspektā satrauc tikai viens jautājums: vai valstī netiks ieviests kārtējais OIK un pacelti nodokļi, lai zāle būtu zaļāka un gaiss – tīrāks?
Pagaidām ierēdņi to neapspriež, taču tādiem gadījumiem nav jēgas pat zīlēt kafijas biezumos – nodokļi autotransportam, ko Grētas Tūnbergas sekta pasludinājusi par pasaules ļaunuma avotu, tiks pacelti pavisam noteikti.
Te nu esam tikuši līdz galvenajam – kad sākas runas par automašīnām, vienmēr vainīgi izrādās paši iedzīvotāji. Cilvēki nevis apzinīgi pērk elektromobiļus, bet gan turpina braukt benzīna un dīzeļdegvielas mašīnās – šī dziesma dzirdama jau arī Latvijā. Tāpēc jauns ekoloģiskais nodoklis automašīnām nav aiz kalniem. Protams, līdz ar benzīna un dīzeļdegvielas akcīzes pieaugumu. Tas jau notiek katru gadu, un diezin vai tēmu ignorēs Nacionālā enerģētikas un klimata plāna autori.
Pagaidām valdība baidās pat minēt vārdu "nodoklis" klimata cīņas kontekstā, taču jaunās nodevas kaut kā būs jānosauc. Kā tas pats OIK – obligātā iepirkuma komponente.
Iespējama arī papildu maksa par vecām, piemēram, par 10 gadiem vecākām automašīnām. Lai stimulētu pāreju pie jaunajām tehnoloģijām.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka valdība izliksies: automašīna ir lukss, ko izmanto nesaprātīgi ļautiņi. Apzinīgie un pieklājīgie pārvietojas ar velosipēdiem un skrejriteņiem. Tas nekas, ka dažviet Latvijā var nokļūt tikai automašīnā – ar prasmi visu vainu un problēmas uzkraut iedzīvotājiem valdībai viss ir labi.
Taču paradoksālākais ir tas, ka klimata pārmaiņas Latvijai dāvā vairāk priekšrocību, nekā trūkumu. No šī gada sākuma iedzīvotāji saņem mazākus rēķinus par gāzi un elektrību. Tas skaidrojams ar pēdējo gadu siltajām ziemām, kas ļauj samazināt tarifus. Tiesa, nesen pieauga siltuma cenas, taču pie tā vainojama konkrētā monopolista apetīte, nevis citi faktori.
Tātad mēs segsim milzu tēriņus, ieviesīsim jaunus nodokļus, lai cīnītos ar savu labklājību. Patiešām, neizzināmi ir ekoloģiskās kustības ceļi! Interesanti, kādus brīnumus tā mums nesīs…
