06:44 22 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1091
  • RUB70.6406
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Viena uzpildes stacija valstī: Latvijas autovadītājus "pārsēdinās" uz jaunu degvielu

© Sputnik / Евгений Одиноков
Ekonomika
Saņemt īso saiti
97

Transportlīdzekļu, kuriem ir saspiestās dabasgāzes dzinējs, CO2 izmeši ir par 30% zemāki, salīdzinot ar dīzeļdzinējiem vai benzīna dzinējiem; taču Latvijā ir tikai viena degvielas uzpildes stacija, kas piedāvā šo degvielas veidu.

RĪGA, 28. oktobris – Sputnik. Finanšu, Ekonomikas un Satiksmes ministrijas septembrī uzsāka pārrunas ar kompānijām "Latvijas Gāze", DUS tīklu "Virši-A" un autoražotājiem par saspiestās automobiļu dabasgāzes (CNG) akcīzes samazināšanu, lai panāktu CO2 izmešu samazinājumu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, vēsta LTV7 Krievu apraides raidījums "Personīgā lieta".

Patlaban Latvijā ir tikai viena degvielas uzpildes stacija, kas piedāvā saspiesto dabasgāzi – Jēkabpilī. Tās galvenais patērētājs ir Jēkabpils Autobusu parks, kurš kopš jūnija uzsācis ekspluatēt septiņus jaunus autobusus ar dabasgāzes dzinējiem. Latvijas atbildīgās ministrijas grasās izstrādāt programmu, lai veicinātu saspiestās gāzes izmantošanu, ka transportlīdzekļu degvielu.

Šobrīd saspiestās gāzes akcīze valstī sastāda 9,64 eiro par megavatstundu, savukārt Igaunijā šis nodoklis ir divas reizes zemāks, bet Lietuvā tā vispār nav. Pēc ekonomikas ministra Ralfa Nemiro sacītā, Latvijai, visticamāk, nāksies domāt šajā pašā virzienā – bez atvieglojumiem palielināt saspiestās gāzes izmantošanu un paplašināt attiecīgu DUS tīklu nav iespējams.

Toties citas degvielas veidam - sašķidrinātajām ogļūdeņražu gāzēm – ir plašs DUS tīkls, taču Ekonomikas ministrija paziņoja, ka neizskata sašķidrināto ogļūdeņraža gāzi kā ekoloģisku alternatīvu, atšķirībā no saspiestās gāzes.

"Ja skatāmies uz saspiestās gāzes emisiju, pirmkārt, tā ir zemāka. Otrkārt, tehnoloģijas, kuras šobrīd tiek izstrādātas ar saspiesto gāzi, ir daudz efektīvākas," paziņoja ministrs Ralfs Nemiro.

Saskaņā ar Lauksaimniecības universitātes asociētā profesora Ruslana Šmigina datiem, CO2 izmeši mašīnām ar sašķidrinātās ogļūdeņraža gāzes dzinēju ir par 15% zemāki, nekā benzīna vai dīzeļa dzinējiem.

2025. gadā valdība grasās pacelt akcīzi sašķidrinātajai ogļūdeņraža gāzei, kā arī benzīnam un dīzeļdegvielai. Turklāt paredzēts paaugstināt transportlīdzekļa nodokli un ieviest papildu automobiļa pirmās reģistrācijas nodevu, kas tiks aprēķināta pēc CO2 izmešu rādītājiem.

Taču patlaban pat Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) nevar pārbaudīt automobiļus, kuri izmanto saspiesto gāzi, attiecīga sertifikāta trūkuma dēļ. Šis pakalpojums kļūs pieejams tikai no 2021. gada. Tādēļ visi automobiļi, kuriem šobrīd ir saspiestās gāzes dzinējs, saņem tehniskās apskates uzlīmi tikai atbilstoši vizuālajai apskatei.

Šobrīd spēkā esoša reģistrācija Latvijā kopumā ir 52,2 tūkstošiem automobiļu ar sašķidrinātās ogļūdeņraža gāzes dzinēju (vai hibrīdu ar benzīnu). Automobiļu skaits, kuriem ir saspiestās dabasgāzes dzinējs (vai hibrīds ar benzīnu), ir vien 187, mazāk, nekā elektromobiļu (483). Benzīna dzinēja mašīnu skaits ir ap 266 tūkstošiem, dīzeļdzinēja – 507 tūkstoši. Valstī darbojas ne mazāk, kā 90 sašķidrinātās ogļūdeņraža gāzes DUS.

Iepriekš Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs jau paziņoja, ka Latvijā ir novecojis automobiļu parks, un tas neļauj samazināt CO2 izmešu skaitu atmosfērā. No 2021. gada valstij draud milzīgi sodi par pārāk lielu piesārņojuma līmeni.

"Mēs esam kā Eiropas Savienības dalībvalsts parakstījuši protokolu par gaisa piesārņojumu. Šobrīd mēs redzam - desmit gados palielinām par 10 procentiem CO2 apjomu. Pēc šodienas datiem, 2030. gadā mums būs par 2 miljoniem tonnu CO2 vairāk nekā atļauj mūsu apņemšanās. Tātad 2021. gadā mēs jau sāksim maksāt soda naudas par laicīgu neizpildi. Šīs soda naudas apmērs varētu sasniegt 48 miljonus eiro gadā, un tas būtu jāmaksā pašiem autovadītājiem," paziņoja Kulbergs.

Tāpat avīze Neatkarīgā informēja, ka Latvijas Ekonomikas ministrija nodevusi sabiedriskai apspriešanai nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam, saskaņā ar kuru 2025. gadā plānots palielināt akcīzes nodokļa likmi benzīnam, dīzeļdegvielai un autogāzei. Tāpat tiks paaugstināts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis visām automašīnām, kas izmanto no fosilajiem resursiem ražotu degvielu, un ieviests jauns transportlīdzekļu primārās reģistrācijas nodoklis, kas tiks aprēķināts uz ogļskābās gāzes izmešu apjoma, dzinēja jaudas un transportlīdzekļa pilnas masas pamata.

Taču ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro paziņoja, ka likumprojektā nav iekļauts ass nodokļu palielinājums autovadītājiem. "Tajā ir apkopoti iespējamie priekšlikumi, taču katrs atsevišķi vēl tiks izvērtēts atbilstoši sabiedrības iespējām," pateica ministrs.

Pēc temata

Kopā ar degvielas cenām kā sēnes pēc lietus Latvijā aug nelegālās DUS
Jo lielāks pieprasījums, jo dārgāka degviela: Latvijā ievērojami sadārdzinājies dīzelis
Mēģinājums pirms 2020. gada? Latvijā atkal palielinājušās degvielas cenas
Kāpēc Lietuvā ir lētāk, nekā Latvijā: Circle K paskaidroja degvielas cenu starpību

Galvenie temati