07:35 18 Augusts 2019
Tiešraide
  • USD1.1076
  • RUB73.3855
Degvielas cenu paaugstināšana. Foto no arhīva

Linkaits vēlas pacelt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, lai atrastu naudu ceļu remontam

© Flickr/ TaxRebate.org.uk
Ekonomika
Saņemt īso saiti
50

Autoceļu finansēšanas nolūkos Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits pieļauj iespēju palielināt akcīzi dīzeļdegvielai.

RĪGA, 22. jūlijs – Sputnik. Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits piedāvā paaugstināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, savukārt papildu līdzekļus no tās iekasēšanas novirzīt autoceļu finansēšanai, par to viņš paziņoja Latvijas Televīzijas radījuma "Rīta panorāma" ēterā.

"Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgāku sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus," pateica Linkaits.

Pēc viņa sacītā, jautājums par akcīzes nodokļa palielinājumu tiks apspriests gaidāmās nodokļu sistēmas reformas ietvaros.

Patlaban akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai uz 1000 litriem Latvijā sastāda 372 eiro, no 2020. gada to plāno paaugstināt līdz 444 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma ekspertu secinājumiem, Latvijas autoceļi, ir vieni no sliktākajiem pasaulē. Tiek uzsvērts, ka pēdējo desmit gadu laikā situācija nav uzlabojusies. Skalā no viens līdz septiņi Latvijas autoceļiem ieliktas vien trīs balles, Latvija ieņēma 109. vietu pasaulē, savukārt ES valsts ierindojās trešajā pozīcijā no beigām, tā apdzen tikai Rumāniju un Maltu.

Biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētājs Bērziņš vēl 2018. gadā atzīmēja, ka situācija ir skumja jau kopš 2003. gada, kad tika likvidēts Valsts autoceļu fonds. Kopš tā laika nozarē vērojama nenoteiktība: pieņemtie lēmumi netiek īstenoti, notiek manipulācijas ar skaitļiem, cenšoties pierādīt, ka situācija uz ceļiem nav nemaz tik slikta, kā to raksturo nozares profesionāļi un uzskata Latvijas iedzīvotāji.

Bērziņš uzsvēra, ka atklāta nekānedarīšana nozarē atainojas ne tikai oficiālajos dokumentos, kas top pēc Saeimas un valdības sēdēm, bet arī solījumos Eiropas Savienībai, kas piešķir līdzekļus no eirofondiem.

Bērziņš vēstulē norādīja, ka 2013. gadā MK apstiprināja VASP. No 2014. līdz 2020.gadam autoceļu sakārtošanā bija plānots ieguldīt 1,517 miljardus eiro, taču pamatbudžeta faktiskais finansējums ir 662,3 miljoni eiro.

LCB norādīja, ka jūtamus uzlabojumus sagaidījuši tikai valsts galvenie ceļi, jo no 2014.-2019. gadā tajos ieguldīts 715,86 miljons eiro Eiropas fondu naudas. Ja 2014.gadā labā vai ļoti labā stāvoklī bija aptuveni 35% valsts galveno autoceļu, 2018.gadā – 65%. Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir aptuveni 25% valsts galveno autoceļu, bet 10% ir apmierinošā stāvoklī.

Pēc temata

Šogad ieplānotie ceļu remontdarbi Rīgā
Mēģinājums pirms 2020. gada? Latvijā atkal palielinājušās degvielas cenas
Slēgs ceļu Jūrmalas virzienā: šosejas remontdarbi var kļūt par nopietnu problēmu
Ātrie nenokļūs, līdz skolai netiksi: ceļi Latvijā ir īsta katastrofa
Jo lielāks pieprasījums, jo dārgāka degviela: Latvijā ievērojami sadārdzinājies dīzelis

Galvenie temati