11:54 25 Augusts 2019
Tiešraide
  • USD1.1065
  • RUB72.9469
Darba ķiveres, foto no arhīva

Imigrācija vienkāršota: kur viesstrādniekiem nāksies maksāt vairāk, nekā latviešiem

CC0 / Pexels / rawpixel.com
Ekonomika
Saņemt īso saiti
39

Kā tā iznācis, ka spēkā stājušies Imigrācijas likuma grozījumi neapmierina nedz darba devējus, nedz imigrantus.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Jūlijā spēkā stājās Imigrācijas likuma grozījumi, kuri uzņēmējiem atvieglo darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm. Tagad ārzemniekus varēs iekārtot darbā uz ilgtermiņa vīzas pamata, nenoformējot uzturēšanās atļauju.

Šīs izmaiņas nerada nekādas priekšrocības iebraucējiem, taču eksperti uzsver, ka ir jāizstrādā viesstrādnieku aizsardzības mehānismi, lai negodprātīgi uzņēmēji nepadara viņus par cilvēku tirdzniecības upuriem, vēsta LNT.

Likumdošanas izmaiņas ir vērā ņemamas: uzturēšanās atļauju, kas iepriekš bijusi nepieciešama ārzemniekiem, lai iekārtotos darbā, noformēja trīs mēnešu laikā, ilgtermiņa vīzu var saņemt mēneša laikā, turklāt ievērojami lētāk un ar mazāku nepieciešamo dokumentu skaitu.

"Šīs personas nevar ņemt līdzi ģimenes locekļus. Viņi brauc vieni paši un tikai strādāt. Viņiem šīs vīzas nekad nepāraug pastāvīgā uzturēšanās atļaujā. Viņš šeit nekad nedzīvos pastāvīgi," skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja vietniece Maira Roze.

Kaut arī viesstrādniekus tagad piesaistīt darbam ir vieglāk, uzņēmējiem tas nepalīdzēs, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijā: likumdevēji nav izdzirdējuši galveno darba devēju lūgumu, lai imigrantiem varētu maksāt vidējo algu nozarē, nevis vidējo algu valstī kopumā. Konfederācijā ir pārliecināti, ka nedrīkst pielīdzināt visas nozares.

"Vairākām nozarēm, kurās ir darbinieku trūkums, nekādā veidā nerisina šo situāciju – būvniecība, lauksaimniecība, viesmīlība – šī vidējā darba alga nozarēs ir zemāka, nekā tā ir vidēji valstī. Sanāk, ka darba devējam nāktos maksāt daudz vairāk viesstrādniekam nekā pašas valsts pilsonim," saka Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists Jānis Pumpiņš.

Informācijas centrā iebraucējiem arī ir norūpējušies: katru nedēļu tur tiek saņemtas sūdzības par Latvijas darba devējiem, kuri neizmaksā vai kavē algas izmaksāšanu viesstrādniekiem.

"Ļoti bieži šie cilvēki strādā 12, 13 un pat 14 stundas katru dienu, ar vienu brīvdienu vai vispār bez brīvdienām, ir sūdzības, ka nav iespējams apmeklēt ārstu, jo darba devējs nepiešķir brīvdienu. Nelaiž atvaļinājumā, liek strādāt virsstundas, kuras neapmaksā," pastāstīja centra konsultante Gita Miruškina.

Spēkā stājušies grozījumi nekādā veidā neaizsargā imigrantus, tādēļ centrā uzskata, ka likums atkal ir jāmaina. Šobrīd, kad imigranti sāk sūdzēties par darba likumdošanas pārkāpumiem, uzņēmēji draud viņiem ar deportāciju. Tas paaugstina cilvēku tirdzniecības risku.

"Darba devējs var piedraudēt ar vīzas atsaukšanu, un līdz ar to, jā, mēs varam teikt, ka darbinieks ir atkarīgs no darba devēja – ir manipulējams," uzsver Miruškina.

Ja viesstrādnieks vēlas tiesāties ar Latvijas uzņēmēju un atgriezt, piemēram, neizmaksātu algu, darba devējs var lauzt līgumu, tādējādi automātiski anulējot vīzu, savukārt imigrants ir spiests atgriezties mājās un rosināt tieslietu neklātienē, atrodoties savā valstī. Ne visi ir spējīgi to darīt, tādēļ beigu beigās viesstrādnieki vai nu piekrīt negodprātīgai ekspluatācijai, vai nu zaudē vīzu.

Pēc temata

Latvijas būvuzņēmēji pieprasa ieslēgt "zaļo gaismu" viesstrādniekiem
Latvijā četrkārt pieaudzis nelegālo viesstrādnieku skaits
Sākumā iekārtosim savējos: Nodarbinātības valsts aģentūra ir pret viesstrādnieku ievešanu
Zaiceva pastāstīja, kāpēc Latvijas iedzīvotāji nevēlas viesstrādniekus valstī
Liepājas mērs nosauca valstis, no kurām varētu ielaist viesstrādniekus

Galvenie temati