05:18 13 Novembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1265
  • RUB76.1800
Lido restorāna darbinieki. Foto no arhīvaо

Viņiem ir daudz naudas: Latvijas restorāna īpašnieks iesaka mācīties tūristu valodu

© Sputnik / Оксана Джадан
Ekonomika
Saņemt īso saiti
28

Krievu valodas zināšanas Latvijā ir liela priekšrocība – uz šejieni brauc atpūsties daudz Krievijas iedzīvotāju, paziņoja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

RĪGA, 10. novembris – Sputnik. Daudzām biznesa jomām, lai nopelnītu, ir nepieciešams, lai darbinieki zinātu svešvalodas, un pakalpojumu nozarei tas ir sevišķi svarīgi, paziņoja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis radio Baltkom ēterā.

Tā viņš komentēja Latvijas Saeimas 1. novembrī galīgajā lasījumā pieņemtos Darba likuma grozījumus, kuri aizliedz darba devējam pieprasīt no darbinieka svešvalodas prasības, ja tās izmantošana neietilpst viņa darba pienākumos.

"Dažām frakcijām bija revolucionārāki piedāvājumi krievu valodas ierobežošanai Latvijā. Paldies Dievam, tie grozījumi netika atbalstīti," - norādīja Jenzis.

Viņš piebilda, ka kompānijas, kuras strādā pakalpojumu nozarē, vienmēr cenšas, lai viņu darbinieki runātu ar klientu viņa valodā.

"Piemēram, ķīniešu tūristi, kuri brauc uz Latviju lielās grupās, viņiem ir daudz naudas. Viesnīcas dara visu, lai uz vietas būtu kāds, kurš varētu runāt ķīniski. Es domāju, ka šis piemērs uzsver klienta valodas zināšanu svarīgumu," - pateica Latvijas Restorānu biedrības prezidents.

Pēc viņa sacītā, Latvijas biznesam ir sevišķi svarīgi, lai darbinieki zinātu krievu valodu, jo kaimiņvalsts iedzīvotāji nereti izvēlas Latviju kā atpūtas vietu.

"Pēdējo 10-15 gadu laikā vērojama krievu valodas zināšanu pasliktināšanās tendence Latvijas jauniešu vidū. Jādomā par to, kā mācīt krievu valodu. Tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana, tūrisms – viss ir saistīts ar krievu valodu. Mēs dzīvojam globālā pasaulē, kur valodu zināšanas palīdz, ja mēs vēlamies pelnīt naudu," - noslēgumā pateica Jenzis.

Iepriekš tika plānots noteikt, ka darba devējam aizliegts pieprasīt no darbiniekiem valodu prasmes, kuras nav ES oficiālās valodas. Šo normu bija paredzēts ieviest valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos. Galīgajā lasījumā šī norma no likuma tika izslēgta.

Saeima neatbalstīja arī piedāvājumu papildināt Darba likumu ar normu, saskaņā ar kuru, darbiniekam, sarunājoties darba pienākumu veikšanas laikā ar Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un personām, kurām ir uzturēšanās atļauja republikā, būtu tiesības izmantot tikai valsts valodu.

Tagad strīda rašanās gadījumā starp darba devēju un darbinieku sakarā ar svešvalodu prasībām, darba devējam nāksies pierādīt, ka šī prasība ir objektīva un pamatota. Tādējādi varētu izteikt pieņēmumu, ka kompānijas, kuras nenodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu ārzemju klientiem vai kurām nav ārzemju partneru, izrādīsies grūtākā stāvoklī, darbinieku ar valodu prasmēm noalgošanas ziņā.

Likumprojektu izstrādāja Nacionālā apvienība, kas uzsver, ka grozījumu mērķis – pārtraukt to darbinieku lingvistisko diskrimināciju, kuri nerunā krieviski. Tas bijis viens no partijas priekšvēlēšanu kampaņas punktiem: tās reklāmas video regulāri parādījās jaunieši, kuri nespējot atrast darbu Latvijā, jo visi darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas.

Pēc temata

Nacionālistu nakts murgi, jeb Diena, kad Latvijā aizliegs runāt latviski
Emigranti par Latviju: visus interesē tikai viens – vai bērns runā latviski
Uzrunātiem krievu valodā atbildēt tikai latviski: Saeimā atbalstīti grozījumi
Mamikins: kas zina, varbūt tālāk aizliegs sarunāties krieviski tramvajā

Galvenie temati