RĪGA, 13. septembris — Sputnik. Vācu zemo cenu veikalu tīkla Lidl un zviedru veikala IKEA ienākšana Latvijā varētu atstāt nelielos veikalus bez pārdevējiem un citiem darbiniekiem. Pie tam Latvijas valdība nevēlas nākt pretī mazajiem uzņēmējiem un nepieļauj viesstrādnieku ievešanu no citām valstīm, kā rezultātā mazie un vidējie tirdzniecības uzņēmumi nevar attīstīties, intervijā MK Latvija pastāstīja Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs.
Iedzīvotāju aizplūdums, augsti nodokļi un nekāda atbalsta nozarei
Lielākais kadru deficīts Latvijā vērojams tirdzniecībā – Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka 15% vakanto vietu atrodamas šajā jomā. NVA reģistrētas 4662 vakances, no kurām 660 ir tirdzniecības darbinieki (15%). Patiesībā tirgus vajadzības ir divkārt lielākas, uzskata Danusēvičs.
Kadru trūkums tirdzniecībā veidojies vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, valsts politika rada priekšnoteikumus darbinieku prombraukšanai uz Rietumeiropu, turklāt liek šķēršļus darbinieku ievešanai no austrumiem – no Ukrainas, Baltkrievijas, Ķīnas un Indijas. Turklāt valsts nepiedāvā mācību programmu līdzfinansējumu tirdzniecības speciālistu sagatavošanai. Svarīgs faktors ir arī zemās algas tirdzniecībā, ar kurām grūti pievilināt cilvēkus noliktavās un tirdzniecības zālēs. Taču, pēc Danusēviča domām, šī problēma nebūtu tik asa, ja valsts mainītu nodokļu politiku. Piemēram, viņš uzskata par nepieciešamu palielināt algas neapliekamo minimumu vismaz līdz 500 eiro.
Vācieši un zviedri var pārvilināt kadrus
Tirdzniecības nozarē Latvijā gaidāms sarežģīts periods, uzskata Danusēvičs. Jau darbu sācis veikals IKEA, plānots atklāt Lidl veikalu tīklu, pastāv risks, ka pārdevēji un fasētāji no nelielajiem veikaliem varētu pāriet darbā šajos gigantos.
"Ja viņi paņems sev 50-100 pārdevējus no citiem veikaliem, tas neietekmēs darba spēka deficītu pārāk asi. Taču, ja runa būs par tūkstoš cilvēkiem, tas ietekmēs citus tīkla veikalus. Tuvākajā perspektīvā algu pieaugums nozarē būs atkarīgs no tā, cik liels skaits darbinieku būs vajadzīgs jaunajiem spēlētājiem," – uzskata Danusēvičs.
Patlaban lielajos veikalos, piemēram, Maxima alga sastāda 500-700 eiro pirms nodokļu nomaksas. Salīdzinoši zemā darba apmaksa tiek kompensēta ar papildu bonusiem: pusdienas, transports uz darbu un atpakaļ, dāvanas svētkos un tā tālāk. Taču nelielie uzņēmumi bieži vien nevar to atļauties, un tajos algas ir vēl zemākas.
