20:53 23 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.0985
  • RUB70.2637
Eiro

Latvijas valdība meklē, kur ietaupīt 300 miljonus eiro

CC0 / pxhere
Ekonomika
Saņemt īso saiti
49

Visi Latvijas ienākumi, kas ir virs 2,5% IKP pieauguma, jānovirza valsts parāda segšanai.

RĪGA, 3. septembris — Sputnik. Latvijas valdībai, plānojot budžetu nākamajam gadam, jādomā nevis par to, kā palielināt algas ārstiem un mediķiem, bet gan par to, kam tās varētu samazināt. Nākamgad Latvijai, ņemot vērā valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājus un EK kritērijus, būs jāsamazina izdevumi par aptuveni 300 miljoniem eiro, ziņo nra.lv, atsaucoties uz telekanāla TV3 raidījumu Nekā personīga.

Pēc finanšu krīzes beigšanas 2011. gadā Eiropas Savienības valstis vienojās par stingrāku finanšu disciplīnu. Uzraudzību par noteikumu ievērošanu uzņēmās Eiropas Komisija. Pirmkārt, tā pieskata, lai ES valstis nepārsniegtu budžeta deficīta pieļaujamo slieksni. Attiecīgi, jo augstāka ir ekonomiskā izaugsme ES dalībvalstī, jo lielākus valsts izdevumus tā var atļauties. Otrkārt, Eiropas Komisija neļauj valstīm, kurās īstermiņa periodā vērojama strauja ekonomiskā izaugsme, tērēt ienākumus iekšējām vajadzībām.

Saskaņā ar noteikumiem katrai ES valstij tiek novērtēts pēdējos desmit gados vidējais IKP pieauguma rādītājs un visi ienākumi, kas pārsniedz šo rādītāju (Latvijai tas ir 2,5%), jāvirza valsts parāda dzēšanai.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka Latvija cer vienoties ar Eiropas Komisiju, lai Latvijai ļautu veidot budžetu, vadoties tikai no pirmā kritērija — nepārsniegt pieļaujamo budžeta deficīta slieksni, tomēr maz ticams, ka Baltijas valstij izņēmuma kārtā atļaus neieverot noteikumus, uzskata Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.

Lai gan Latvijas Finanšu ministrijai jau maijā bija zināms par to, ka EK pieprasa samazināt budžeta izdevumu samazināšanu, publiski tā nav brīdinājusi, ka nākamgad sagaidāmi ievērojami taupības pasākumi. Tomēr, ja Latvija neizpildīs EK kritērijus, Komisija var uzsākt procedūru un piespiest Latviju iemaksāt 0,2% no IKP depozītā līdz brīdim, kad pārkāpums tiek novērtēts. Runa ir aptuveni par 60 miljoniem eiro.

Sputnik Latvija jau iepriekš ziņoja, ka ministrijas Latvijā 2019. gadā vēlas saņemt no valsts budžeta papildu līdzekļus 141,9 miljonu eiro apmērā.

Lielākos līdzekļus pieprasījusi Veselības ministrija — 431,39 milj. eiro. Satiksmes ministrija pieprasījusi mazāk — 136,2 milj. eiro. Izglītības ministrija ir vēl pieticīgāka — tai papildu pasākumiem būs vajadzīgi 106,3 milj. eiro.

IeM nākamgad jāpiešķir 103,15 milj., Labklājības ministrijai — 69,27 milj., Ekonomikas ministrijai — 40,29 milj. Tieslietu ministrijai vajadzīgi papildu līdzekļi 54,57 milj. eiro apmērā, Zemkopības ministrijai — 26,8 milj. eiro, Vides un reģionālās attīstības ministrijai vajadzīgi 25,65 milj. eiro, bet Kultūras ministrijai — 17,05 milj. eiro.

Latvijas Ārlietu ministrija un Finanšu ministrija ir vienas no taupīgākajām — tām papildus vajadzīgi 12,84 milj. eiro un 11,35 milj.    

Pēc temata

Uzņēmēji: pie ēnu ekonomikas noveduši augstie nodokļi, nevis parādi
Čakša: bez medicīniskās apdrošināšanas Latvijā paliks tikai 30 tūkstoši cilvēku
Glābēju algas Latvijā neatbilst riskiem
Latvijas ministrijām trūkst gandrīz 142 miljonu eiro algām

Galvenie temati