RĪGA, 30. augusts – Sputnik. Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ar atsauci uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem informēja iedzīvotājus par vidējās algas palielināšanos valstī līdz 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ministrs uzskata, ka šāds algas apmērs jau ir pievilcīgs priekš emigrējušo pilsoņu atgriešanās. Taču latvieši, spriežot pēc komentāriem sociālajos tīklos, neatbalsta ministra optimismu. Arī Latvijas Bankā atzīmē, ka 1000 eiro alga ir taisnīga tikai priekš Rīgas. Reģionos situācija gaužām atšķiras.
Darba samaksa pārsniegusi 1000 EUR — tā ir psiholoģiski un finansiāli spēcīga robeža, kuru nereti minējuši mūsu tautieši kā faktoru, kas sekmētu reemigrāciju. Joprojām LV ir lielāka vidējā darba samaksa nekā LT un darba samaksas pieaugums ir straujāks kā EE https://t.co/c3JahWWHyd
— Arvils Ašeradens (@aseradens) 29 августа 2018 г.
"Darba samaksa pārsniegusi 1000 EUR — tā ir psiholoģiski un finansiāli spēcīga robeža, kuru nereti minējuši mūsu tautieši kā faktoru, kas sekmētu reemigrāciju. Joprojām LV ir lielāka vidējā darba samaksa nekā LT un darba samaksas pieaugums ir straujāks kā EE," — uzrakstīja Ašeradens savā Twitter lapā.
Viņš atzīmēja, ka vidējā alga ātrāk augusi Latvijas reģionos, vislielākais pieaugums atzīmēts Kurzemē.
Taču Latvijas iedzīvotāji neatbalsta ministra optimistisko noskaņojumu, viņa publikācijas komentāros daudzi atzīmē, ka no šīs algas vēl ir jāatņem nodokļi, pēc kā nopelnītā nauda vairs neliksies tik liela. Tāpat daudzi apšauba to, ka 1000 eiro algas dēļ emigrējušie latvieši vēlēsies atgriezties.
"1000 uz papīra, turklāt vidējā ir pirmkārt cilvēku mānīšana, bet otrkārt 1000 šobrīd vairs nav tas pats kas pirms 5 gadiem. 1000 ir bezdarbnieka vai bēgļa pabalsts. Nezinu no kurienes cēlies uzvārds Ašeradens, bet Jūs točna nedzīvojat Latvijā!" — uzrakstīja lietotājs ar segvārdu KDSLatvia.
1000 uz papīra, turklāt vidējā ir pirmkārt cilvēku mānīšana, bet otrkārt 1000 šobrīd vairs nav tas pats kas pirms 5 gadiem. 1000 ir bezdarbnieka vai bēgļa pabalsts. Nezinu no kurienes cēlies uzvārds Ašerādens, bet Jūs točna nedzīvojat Latvijā!
— KDS (@KDSLatvia) 29 августа 2018 г.
"Atbrauc uz manu pagastu un parādi man cilvēkus ar vidējo 1000 eiro algu," — piebilda lietotājs Ziemas Ezis.
Atbrauc uz manu pagastu un parādi man cilvēkus ar vidējo 1000 eiro algu.
— Ziemas Ezis (@ZiemasEzis) 29 августа 2018 г.
Viņš paskaidroja, ka laukos "kā bija 500-600, tā arī ir (aploksnēs)". "Nu nav realitātē vidējās algas 1000 eiro apmērā – nu nav. Neskatīsimies papīros – palūkosimies uz realitāti,"- uzrakstīja vīrietis.
"Mani pa 1000 bruto nekad nedabūt atpakaļ! Ministra kungs beidziet pīpēt! Ja zemu kvalificēta darba veicējs saņem 1500 neto, tad kādam idiotam ir jābūt, lai atgrieztos? Protams dažkārt ir piespiedu atgriešanās," — uzrakstīja lietotājs 4diena.
Mani pa 1000 brutto nekad nedabūt atpakaļ! Ministra kungs beidziet pīpēt! Ja zemu kvsluficēta darba veicējs saņem 1500 netto, tad kādam idiotam ir jābūt lai atgriestos? Protams dažkārt ir piespiedu atgriešanās
— 4diena (@CetvergsJanis) 29 августа 2018 г.
"Saskaņas" partijas līderis Andrejs Klementjevs, komentējot Ašeradena publikāciju, pievienoja karikatūru. Zīmējumā attēlota lapa ar uzrakstu "Cilvēku vidējā alga Latvijā uz paīra pārsniegusi 1000 EUR robežu" un vecmāmiņa, kura atbild: "Labi tiem, kuriem ir tas vajadzīgais papīrs!"
— Andrejs Klementjevs (@Klementjevs) 30 августа 2018 г.
Tikai Rīga
Arī Latvijas Bankā uzskata, ka CSP datiem nevajadzētu maldināt iedzīvotājus – 1000 eiro ir alga, ko lielākoties saņem galvaspilsētas un Rīgas rajona darbinieki. Reģionos vidējā alga ir pavisam cita, savukārt Latgalē tā nesasniedz pat 2/3 no Rīgas vidējā algas apmēra, uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, raksta Dienas Bizness.
Ekonomiste uzsver, ka alga ir augstāka tajās vietās, kur ir zemāks bezdarba līmenis (tā ir Rīga), un zemāka tur, kur bezdarba līmenis ir augsts (Latgale).
"Rodas jautājums, vai Latgalē augstais bezdarba līmenis veicina algu turēšanos salīdzinoši zemā līmenī vai arī zemo algu dēļ cilvēki turpina būt bezdarbnieki, jo "par kapeikām" jau nav vērts strādāt?" – uzdod jautājumu Opmane.
"Diemžēl problēma ir dziļāka. Jaunu uzņēmumu attīstībai un darbavietu radīšanai ir nepieciešami gan kvalificēti darbinieki, gan iespēja saražot un pēc tam saražoto pārdot. To nereti ir izdevīgāk darīt vietās, kur jau apkārt rosās aktīva uzņēmējdarbība – kur ir, tur rodas. Lai gan jāpiebilst, ka ir iezīmējusies tendence, ka uzņēmēji mēdz meklēt darbiniekus arī tālākos Latvijas reģionos, piedāvājot viņiem transportu vai dzīvesvietu darba tuvumā, tomēr darbinieku mobilitāte starp Latvijas reģioniem nav stipri izteikta," — noslēgumā saka eksperte.
