16:31 30 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1922
  • RUB90.9894
Ekonomika
Saņemt īso saiti
59

Lai arī tranzīta nozarē valda dziļa krīze, nākamgad Latvijas tranzīta pakalpojumi būs visdārgākie Eiropā, paziņoja Inga Antāne.

RĪGA, 30. decembris — Sputnik. Tranzīta kravu pārvadājumi Latvijā sasnieguši sliktāko rādītāju pēdējo 15 gadu laikā.

Nākamgad tarifu pieauguma dēļ Latvija var zaudēt vēl dažus klientus, pie tam Latvijas Dzelzceļš neplāno atteikties no dārgā elektrifikācijas projekta, paziņoja "Baltijas asociācija – transports un loģistika" prezidente Inga Antāne intervijā Latvijas radio 4 programmai "Doma laukums".

Eksperte norādīja, ka tranzīta infrastruktūras uzturēšanai Latvijai nepieciešami vismaz 60 miljoni tonnu kravu gadā. Taču patiesībā kravu apjoms samazinās, un patlaban tas sasniedzis vien 43 milj. tonnu.

"Tranzīts, transports, loģistika – tā vienmēr ir bijusi mūsu maize. Mēs esam pieraduši, ka kravas ienāk, ir tranzīts. Tagad, 15 gadus vēlāk, mēs noslēdzam gadu ar skumju noti. Pērn kravu apgrozījums bija zems, šogad tas ir vēl sliktāks. 2016. gadā bija apstrādāti apmēram 47 miljoni tonnu kravu, 2017. gadā – jau 43 miljoni tonnu. Mēs jau sen sakām, ka būs vēl sliktāk, ka jāizskata mūsu tarifi, plāni un investīcijas. Taču pagaidām nav redzams, ka tiks pieņemti kādi lēmumi situācijas uzlabošanai," – teica Antāne.

Pie tam viņa uzskata, ka pastāv iespēja uzlabot situāciju nozarē.

"Pirmkārt, ir jāmaina tarifi. Baltkrievija mums to saka jau sen: dodiet mums normālu tarifu, lai mums būtu ekonomiski izdevīgi vest mūsu naftas produktus cauri Latvijai. Taču no nākamā gada mūsu tarifs būs vēl augstāks! Pieaug arī degvielas akcīzes nodoklis. Mēs kļūsim vēl dārgāki… Mūsu konkurētspēja kļūs vēl zemāka," – atzina asociācijas vadītāja.

Pie tam valdība pat neplāno grozīt dzelzceļu elektrifikācijas ambiciozo plānu. Taču pašreizējā situācijā, pēc Antānes domām, to vajadzētu darīt.

"Līdz šim, neskatoties uz visu situāciju, valdība, Latvijas Dzelzceļš un Satiksmes ministrija virza uz priekšu elektrifikāciju. Tā ir ļoti dārga infrastruktūra, ko vajadzēs uzturēt. Taču tagad pietrūkst līdzekļu pat pašreizējās infrastruktūras uzturēšanai. Otrkārt, mums absolūti nav skaidrs, kāds būs dzelzceļa kravu apstrādes tarifs pēc elektrifikācijas. Uz šo jautājumu patlaban neviens nevar atbildēt," – norādīja Antāne.

Iepriekš ziņots, ka LDz meitasuzņēmums LatRailNet nolēmis no 2018. gada par 7% palielināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas, tostarp arī kravas pārvadājumu maksu. Maksa par 1 kilometru bez PVN sastādīs 11,08 eiro, pasažieru elektrovilcieniem – 7,27 eiro, pasažieru dīzeļvilcieniem — 6,1 eiro, pasažieru vilcieniem ar lokomotīvi — 6,94 eiro, šaursliežu vilcieniem — 2,52 eiro.

Iepriekš "Baltijas asociācija – transports un loģistika" prognozēja, ka maksas palielināšana skars Liepājas un Vetnspils ostas – tās ir tālu, un sastāviem, kuri ved kravas tajā virzienā, maksa par infrastruktūras lietošanu sastāda gandrīz pusi kravas pārvadājuma maksas no austrumu robežas. Rīgas osta ir tuvāk, un maksa par infrastruktūru kopējā rēķinā, ko saņem kravas sūtītājs, nav tik liela, atzīmēja Antāne.

Pēc temata

Būt vai nebūt tranzītam: Latvija meklē 95 miljonus dzelzceļam
Maskava un Minska vienojušās: Baltkrievija novirza tranzītu
Baltkrievija apsolīja Latvijai neatņemt visu savu tranzītu
Ventspils var zaudēt baltkrievu naftas tranzītu jau šogad

Galvenie temati