10:32 10 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.5731
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs

Rēzeknes mērs: Latvija vajadzīga tranzītam, tāpat kā apendikss – gremošanai

© Flickr / Latvijas armija/Normunds Mežiņš, RJC
Ekonomika
Saņemt īso saiti
45

Latvijas tranzīta nozare pāriet neatgriezeniskas stagnācijas stadijā, republika nepiedalās preču apritē tāpat kā "apendicīts nepiedalās gremošanas procesos," - sacīja Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs, komentējot situāciju ar Krievijas tranzīta apjomu kritumu, salīdzināja Latviju ar "apendicītu", vēsta RIA Novosti.

Bartaševičs paziņojis, ka satraukts par Latvijas ostu un dzelzceļa kravu apgrozības samazināšanos, jo tas nodara milzīgus zaudējumus valsts ekonomikai; Republika nepiedalās preču apritē līdzīgi tam kā "apendicīts nepiedalās gremošanas procesos," norādīja viņš.

"Ir 2 momenti, kas saistīti ar Krievijas kravu tranzītu caur Latviju, kas ir svarīgi mūsu ekonomikas attīstībai. Pirmais: tranzīts — vienīgais ienākumu avots Latvijas dzelzceļam un ostām. Šobrīd, saskaņā ar jauno Krievijas tranzīta politiku, šī nozare pāriet neatgriezeniskas stagnācijas stadijā," — teica Bartaševičs.

Viņš norādīja, ka, zaudējot tranzītu, Latvija kļūst mazāk pievilcīga investīcijām.

"Turklāt ne tikai no austrumu puses. Šeit ir pieļaujams salīdzinājums ar apendicītu. Apendicīts nepiedalās gremošanas procesos. Pastāv risks, ka mūsu valsts, zaudējot agrāko nozīmi preču apgrozībā, zaudēs investīciju pievilcību," — teica Bartaševičs.

19.-20. oktobrī Rīgā norisinājās NVS valstu dzelzceļa transporta padomes sēde, kur pulcējās 18 valstu dzelzceļa uzņēmumu vadītāji, tai skaitā no Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Irānas un Somijas. Latvijas, kā arī citu Baltijas valstu tranzīta nozare zaudējusi ievērojamu kravu apjomu, ņemot vērā Krievijas nodomu attīstīt savu infrastruktūru Baltijas jūras reģionā, kā arī palielināt Ļeņingradas apgabala dzelzceļa pārvadāšanas spēju. 2016. gadā Krievijas kravu kopējais pārkraušanas apjoms Baltijas valstu ostās sastādījis 42,5 miljoni tonnu.

Saskaņā ar Rosmorečflota datiem, Krievijas ziemeļrietumu ostu kravu apgrozījums 2020. gadā pieaugs par 60 miljoniem tonnu gadā. Papildu kravu apgrozījumu paredzēts piesaistīt tajā skaitā, pārorientējot Krievijas kravas no kaimiņvalstu ostām — vairāk nekā 25 miljonus tonnu gadā. Tādējādi līdz 2020. gadam Latvija, Lietuva un Igaunija var zaudēt vēl 60% Krievijas kravu.

Turklāt Baltijas valstu ostas riskē zaudēt arī Baltkrievijas naftas tranzītu, bet tas ir aptuveni 12 miljoni tonnu gadā. 16. augustā Krievijas prezidents Vladimirs Putins sanāksmē, kas noritēja Kaļiņingradas apgabalā, un tika veltīta Krievijas Ziemeļrietumu transporta infrastruktūras attīstībai paziņoja par nepieciešamību saistīt naftas piegādes uz Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām ar gatavās naftas produkcijas transportēšanu caur Krieviju.

KF Enerģētikas ministrija septembra vidū paziņojusi, ka veic darbu, piesaistot Baltkrievijas naftas eksportētājus Krievijas ostām, tai skaitā uz tarifu samazināšanās rēķina ostu pakalpojumiem un pārvadāšanai ar Krievijas dzelzceļiem.

Pēc temata

Latvija ir sapratusi, ka Krievija pilda solījumus samazināt tranzītu
Pēc desmit gadiem Latvija var zaudēt atlikušo tranzītu
Tranzīta konflikts: ir ieguvēji, ir zaudētāji

Galvenie temati