Vladimirs Lindermans

Nelikumīgās izmeklēšanas metodes Oļega Buraka lietā: mērķis – apkaunot cilvēku, sagādāt viņam problēmas cietumā, galu galā – psiholoģiski salauzt un piespiest pašam sevi nomelnot.

Krievijas un Latvijas līgums no 1994. gada nav drošs sargs Uzvaras piemineklim. Ir jāparāda latviešu nacionālistiem, ka esam gatavi aizsargāt savu svētumu, un viņiem neizdosies likvidēt pieminekli ar īsu spalvas vilcienu.

ANO konvencija nepārprotami atšķir genocīda un represiju jēdzienus. Vajāšana politisku motīvu dēļ netiek uzskatīta par genocīdu, taču Baltijas valstis tas neuztrauc – tur pieņem paši savus likumus un pasludina spriedumus. Nesen precedentu radīja arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Herberts Cukurs ir pilnībā reabilitēts: likuma acīs viņš tagad ir nevainīgs kā jēriņš, un viņa pēcteči var pieprasīt kompensācijas par nodarīto kaitējumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums lietā "Drēlings pret Lietuvu" – lietuviešu genocīda atzīšana?

Kad nojauks pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem, un Cukuru apglabās Brāļu kapos? Vai cīnītājs ar "krievu utīm" iekļūs Eiropas Parlamentā? Kas ir briesmīgāks – korupcija vai meli? Par ko liecina Ineses Vaideres uzbrukums Tatjanai Ždanokai?

Nacionālistu metodes ir mainījušās, taču mērķis – "latviska Latvija" vēl joprojām mirdz kā zvaigzne: kā spīdēja bendēm Arājam un Cukuram, tā spīd arī tagadējai naciķu paaudzei.

Uz kādiem jautājumiem bija jāatbild Latvijas Ģenerālprokuratūrai, lai noskaidrotu, vai "Rīgas bende" ir līdzvainīgs ebreju slepkavībās.

Baltijas valstu specdienesti saņēmuši komandu "fas", un galvenā uzbrukuma virziens ir acīmredzams: sabiedriskie un politiskie aktīvisti, kuri vairāk vai mazāk simpatizē Krievijai.

Gapoņenko, Kozirevs, Aleksejevs, Sumarokovs ir tikai pirmās bezdelīgas: sods draud visiem, kas sadarbojas ar Krieviju.

Drošības policija taisa muti ciet cilvēkiem ar izmeklēšanas materiālu neizpaušanas rakstisku apņemšanos situācijā, kad publicitāte bija un paliek svarīgākais savaldīšanas ierocis.

Jo stingrāka un apņēmīgāka (likuma robežās, protams) būs krievu pretošanās latviskošanas politikai, jo lielākas ir izredzes, ka titulētais vairākums nāks pie prāta. Savukārt jebkāda pieglaimošanās un pazemības izpausme pārliecinās latviešus, ka viss ir kārtībā.

"Sakrālo" apspriest nav pieņemts, tam ļauts tikai ticēt; ja netici, tad vismaz klusē, nelien ar savām petīcijām, nekairini cilvēkus. Un nav nozīmes, kuru tu gribi iekārtot Latviju – Krievijā, ASV vai, piemēram, Zviedrijā.

Vecāka gadagājuma Latvijas iedzīvotājs, kurš aizturēts sakarā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā, dienējis IeM un karojis ar "valodas inkvizīciju".

"Ņemot vērā Ukrainas pieredzi", separātistus Latvijā ieteikts nošaut, taču vainīgs tik un tā ir Gapoņenko.