Vladimirs Lindermans

Varasvīri plānveidīgi īsteno totālas latviskošanas politiku. Kārtējais jaunievedums – sods par valsts valodas nelietošanu vairākkārt pieaugs.

Pirms pielīdzināt staļinismu nacismam, vajadzētu tikt skaidrībā ar nacismu. Kāpēc nosodīts tikai vācu nacisms? Kāpēc tam nav pielīdzināts, piemēram, Baltijas nacisms Lietuvā, Latvijā un Igaunijā?

Ar saviem meliem – "es nekad neesmu bijis Vācijas pilsonis" – prezidents "sakaitējis" sabiedrībā cirkulējošās baumas par savu dubultpilsonību; varbūt viņš tomēr ir saglabājis savu vācu pasi – katram gadījumam?

Prezidents Levits nepārprotami kaut ko nav pateicis līdz galam. Tā nav īsti prātīga taktika valsts vadītāja postenī.

Cik ilgi noturēsies Rīgas dome? Kāds ir jaunais mērs? Kas tagad sagaida 9. maija svētkus Rīgā un kas notiks ar Uzvaras pieminekli? Uz ko cer latviešu partijas? Kāds ir krasais pavērsiens "spiega" Buraka lietā, kāda ir "atpalikusī Latvija".

Aleksandrs Filejs savā publikācijā attaisnoja un slavēja notikumu, kuru Latvijas Krimināllikums, stingri runājot, neaizliedz attaisnot un slavēt.

Pretēji žanra likumiem, "Kremļa spiegs" nodeva atbildīgajai iestādei ziņas par plašu korupcijas shēmu, taču "jaunie konservi" acīmredzot radoši izmantoja informāciju saviem mērķiem un tagad "tīra pēdas".

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 13. jūnijā sāks izskatīt lietu par spiegošanu Krievijas labā. Apsūdzētais – atvaļinātais IeM pulkvežleitnants Oļegs Buraks. Pērnā gada oktobri Valsts drošības dienests viņu aizturēja. Šobrīd viņš ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā.

Jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits varētu būt labi pazīstams ar nacistu sodītāju, kuru apsūdz genocīdā.

Nelikumīgās izmeklēšanas metodes Oļega Buraka lietā: mērķis – apkaunot cilvēku, sagādāt viņam problēmas cietumā, galu galā – psiholoģiski salauzt un piespiest pašam sevi nomelnot.

Krievijas un Latvijas līgums no 1994. gada nav drošs sargs Uzvaras piemineklim. Ir jāparāda latviešu nacionālistiem, ka esam gatavi aizsargāt savu svētumu, un viņiem neizdosies likvidēt pieminekli ar īsu spalvas vilcienu.

ANO konvencija nepārprotami atšķir genocīda un represiju jēdzienus. Vajāšana politisku motīvu dēļ netiek uzskatīta par genocīdu, taču Baltijas valstis tas neuztrauc – tur pieņem paši savus likumus un pasludina spriedumus. Nesen precedentu radīja arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Herberts Cukurs ir pilnībā reabilitēts: likuma acīs viņš tagad ir nevainīgs kā jēriņš, un viņa pēcteči var pieprasīt kompensācijas par nodarīto kaitējumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums lietā "Drēlings pret Lietuvu" – lietuviešu genocīda atzīšana?

Kad nojauks pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem, un Cukuru apglabās Brāļu kapos? Vai cīnītājs ar "krievu utīm" iekļūs Eiropas Parlamentā? Kas ir briesmīgāks – korupcija vai meli? Par ko liecina Ineses Vaideres uzbrukums Tatjanai Ždanokai?