"Baidās pat piedurties". Kāpēc rietumvalstu ieroči pārsteidz ukraiņus

Pirms diviem mēnešiem Ukrainas spēki intensīvi pielietoja Rietumos ražotos prettanku kompleksus, it īpaši Kijevas un Harkovas virzienos, kā arī Mariupolē. Ukraiņu kareivji stāstīja, ka ieroči tīri labi parādījuši, ko spēj, it īpaši no slēpņiem.

Arsenālā ir plaša prettanku kompleksu un granātmetēju nomenklatūra: amerikāņu "Javelin", britu NLAW, Singapūras un Izraēlas kopražojuma "Matador", vācu "Panzerfaust 3", zviedru AT4.

Tomēr "Javelin" nav kļuvuši par brīnumlīdzekli, neskatoties uz izreklamētajām iespējām. Gadījies, ka arī pēc četriem trāpījumiem tanks turpina ceļu. Pie tam iekārta ir niķīga: tēmēšanas sistēmas darbs ir atkarīgs no laika apstākļiem. Kauju dalībnieki stāsta, ka Mariupolē tās faktiski nav līdzējušas – iekārta vienkārši "neredzēja" tanka karsto dzinēju ugunsgrēku fonā.

Pat amerikāņi atzīst zemo efektivitāti. Izdevums "The Washington Post" stāsta, ka Pentagons nav pārtulkojis ukraiņu valodā instrukciju (286 lappuses). UBS nācās visu pētīt ar Google Translate palīdzību. Trūkst arī rezerves akumulatoru ("Javelin" izlādējas četru stundu laikā). Mācību kurss ilgst divas dienas.

Daudz lielākas problēmas, stāsta Doņeckas karavīri, sagādā britu analogs NLAW. Lielākā daļa kompleksu nāk ar izlādētiem mērķa pavadīšnas bloka akumulatoriem, tātad tie vairs nav derīgi. Pie tam kompleksa darbības attālums nav liels – apmēram 800 metri.

"Vācu "Panzerfaust 3" ir interesantāks, — stāsta DTR armijas 7. pulka 3. bataljona komandieris "Trollis". – Granātmetējs ir viegls, spēcīgs, spēj likvidēt jebkuru tehniku. Turklāt tas ir ļoti ērts un egonomisks, ir pat speciāls balsts plecam."

DTR spēkos atzīmēja, ka kauju gaitu ietekmē arī pārnēsjamie zenītraķešu kompleksi, pārsvarā – amerikāņu "Stinger", britu "Starstreak" un "Martlet", norvēģu "Mistral", ko Rietumi piegādā tūkstošiem. Republikas karavīri stāsta, ka tas ir nopietns faktors Krievijas aviācijas darbā. Helikopteri un trieciennieki spiesti nelielā augstumā palaist nevadāmās raķetes pret mērķi, pie tam izdarot pretraķešu manevru. No vienas puses, iespējams neieiet ZRK darbības zonā, no otras – būtiski kaitē precizitātei.

Pēdējās nedēļās Ukraina saņem 155 mm kalibra artilēriju: amerikāņu buksējamās haubices M777, agrīno modifikāciju pašgājējiekārtas M109, lauka sistēmas M114, franču pašgājējiekārtas CAESAR uz riteņiem, itāļu FH70 un dažas citas. To darbības rādiuss sasniedz 30 km, un Ukrainas spēki, nocietinājušies pie Avdejevkas, Marjinkas un Peskiem, kopš maija beigām regulāri apšauda Doņeckas centru.

"Apšaudīt sāka, kad atveda smago bruņojumu, - žurnālistiem stāsta DTR armijas preses pārstāvis Eduards Basurins. – Tādas vajadzības nav. Tā ir psiholoģiska ietekme: iebiedēt cilvēkus, likt protestēt, pieprasīt karadarbības pārtraukšanu, sēt paniku."

Atbildei republikas spēki saņēmuši tālā darbības rādiusa 152 mm haubices "Giacint B". Tomēr ir grūti koriģēt to uguni, trūkst bezpilota lidaparātu. Problēmas sagādā arī portatīvās RLS, ar kuru palīdzību ukraiņi aplēš zalves rajonu pēc lādiņa trajektorijas.

Karadarbības pirmajās nedēļās UBS aktīvi pielietoja turku dronus "Bayraktar TB2". Taču tie, atzīmē karavīri, bija viegls mērķis Krievijas zenītraķešu sistēmām.

"Pazaudējuši pārdesmit "Bayraktar", ukraiņi mainīja taktiku, - konstatēja DTR armijas virsnieks "Kļims". – Agrāk to vidū bija arī trieciennieki, tagad – tikai izlūki, kas neienāk PGA darbības zonā. Taču tādi droni neko padarīt nespēj. Atšķirībā no nelielajiem kopteriem, kuru ukraiņiem ir daudz. Ar to palīdzību koriģē artilērijas uguni un apskata apvidu. Runa ir gan par militārajiem, gan komerciālajiem droniem."

Aprīlī Vašingtona piegādāja vairāk nekā simt dronus-kamikadze "Switchblade". Tiesa, atklātos avotos gandrīz nav nekādu ziņu par to pielietošanu. Rietumu žurnālisti stāsta, ka UBS vienkārši "baidās aiztikt nepazīstamo ieroci".

"Piemēram, planējošo lādiņu vietā viņi izmanto ar spridzekļiem uzpildītus komerciālos dronus, jo tos ir vieglāk vadīt, - apgalvojaCNN. — Daudzos frontes iecirkņos NATO bruņojums nav pat redzēts."

Mediji stāsta, ka situāciju apgrūtina rezerves daļu un speciālistu deficīts. Pie tam ir grūti apmācīt pie padomju bruņojuma pieradušos karavīrus. Tas viss, uzsver amerikāņu telekanāls, raisa dziļas šaubas par Rietumu palīdzības efektivitāti.