RĪGA, 14. jūnijs – Sputnik. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nācis klajā ar jaunu atklāsmi: "Miers Ukrainā ir iespējams, jautājums tikai, kādas teritorijas nāksies atdot Ukrainai, tāpēc NATO palīdz Ukrainai, lai tā samaksātu mazāko cenu."
Krievijas vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā kanālā Telegram komentēja situāciju Ukrainā. Viņš atgādināja psihologu pazīstamo tēzi par to, kā cilvēki reaģē nepatīkamās situācijās:
· Noliegšana.
· Dusmas
· Kaulēšanās (Stoltenbergs nonācis šajā fāzē)
· Depresija
· Pieņemšana
Pazīstamais vēsturnieks piezīmēja:
"...Gribētos kaut ko atgādināt.
Ja Zeļenskis būtu godīgs cilvēks, viņš būtu izpildījis to, par ko balsoja viņa vēlētāji: būtu apturējis karu Donbasā un īstenojis Minskas protokolus. Ukrainai par mieru nāktos samaksāt vienīgi ar represīvā Maidana režīma demontāžu.
Ja Zeļenskis būtu pieredzējis un talantīgs politiķis, kā Porošenko, viņš būtu turpinājis zemas intensitātes karadarbību Donbasā, būtu saņēmis Rietumu palīdzību, taču nebūtu aizrāvies ar strauju Ukrainas "apgūšanu" no NATO struktūru puses un runām par kodolieročiem. Miera Ukrainā nebutu, tomēr aiz Donbasa robežām viss turpinātos kā parasti.
Ja Zeļenskis būtu vairāk vai mazāk attapīgs politiķis, viņš būtu ātri parakstījis Stambulas vienošanos un Ukraina būtu zaudējusi tikai Krimu un Donbasu. Nu, vēl nāktos organizēt simbolisku denacifikāciju un publiski atteikties no iestāšanās NATO. No Krievijas viedokļa tas būtu slikts scenārijs, jo Stambulas vienošanās tiktu drīz vien pārkāpta, tāpat kā reiz Minskas protokoli, tomēr tas bija iespējams.
Ja Zeļenskis – debils politiķis – būtu uzklausījis gudrus cilvēkus Rietumos, viņš tagad būtu centies vienoties par mieru, lai mazākā cena Kijevai būtu Krima, Donbass, Hersona, Zaporožje un daļa no Harkovas apgabala. Piedevām, protams, demilitarizācija un denacifikācija, daudz dziļāka, nekā būtu bijusi martā.
Par laimi Krievijai, Zeļenskis tāds nav," raksta Djukovs.