Valsts izdevumu krasais pieaugums licis strauji augt globālajam parādam. Pagaidām centrālās bankas saglabā zemas likmes, taču līdz ar kredītu sadārdzināšanos, var uzsprāgt arī parādu bumba. Par to, kad tas notiks un kas cietīs pirmais, portālā RIA Novosti pastāstīja Nataļja Dembinska.
Parādu lavīna
2020. gadā centienos saturēt ekonomiku, ko grāva koronavīrusa pandēmija, centrālās bankas līdz pēdējam samazināja procentu likmes. Rezultātā globālais parāds pieauga par 19,5 triljoniem dolāru. Tādi tempi ir absolūts rekords. Salīdzinājumam: 2018. gadā bija 3,3 triljoni, 2019. – 10,8 triljoni.
Valsts parāds tagad ir pat lielāks nekā Otrā pasaules kara laikos, konstatēja Starptautisko finanšu institūta (IIF) eksperti, kas apvieno vairāk nekā 400 bankas un kredītorganizācijas visā pasaulē. Provizoriskas aplēses rāda, ka runa ir par 277 triljoniem dolāru – tas ir vēsturiski lielākais rādītājs.
Viens no šīs situācijas galvenajiem iemesliem ir zemās likmes. Kredīti ir pieejamāki, tāpēc aug iekšējais pieprasījums un investīcijas. Tikai visi ir parādos – gan valstis, gan kompānijas, kas cenšas aizņemties vairāk un lētāk. Šajā fonā korporācijas, ko mudina nebijis valstu atbalsts tirgos, izvērsušas plašu obligāciju tirdzniecību, atzīmēja IIF.
Situāciju apgrūtina fakts, ka lielākajai daļai korporatīvo vērtspapīru ir ļoti zems drošības reitings – tikai par vienu pakāpi virs "atkritumiem". Kredītu reitinga aģentūras Standart&Poor’s dati liecina, ka investoru rokās ir tādas obligācijas gandrīz četru triiljonu dolāru vērtībā.
Pamatīgi iestiguši parādos
Gandrīs puse parādu sloga pieauguma attiecas uz attīstītajām ekonomikām. Līderu vietā ir ASV, Lielbritānija, eirozona, Japāna, Dienvidkoreja. Jaunattīstības valstu kopējais parāds trešajā ceturksnī – 250% IKP, Ķīnai – 305%. Attīstītajām valstīm – 432.
"Absolūti nav skaidrs, kā pasaules ekonomika samazinās tik milzīgu aizlienētu līdzekļu apjomu nākotnē bez vērā ņemamām negatīvām ekonomiskās aktivitātes sekām," teikts IIF atskaitē.
Institūts brīdināja, ka pandēmijas dēļ strauji audzis refinansēšanas krīzes risks: daudzas valstis un kompānijas vairs nespēj piesaistīt jaunus aizņēmumus, lai norēķinātos par agrākajiem. Piedevām SVF un Pasaules banka ir iztērējuši lielus līdzekļus antikrīzes programmām, tāpēc nav saprotams, kas piešķirs kredītus.
Jaunattīstības tirgu vidū ekspertu bažas rada Libāna, Ķīna, Malaizija un Turcija – tur ir lielākais nefinansiālā sektora parāda pieaugums. Pat ar rekordzemām likmēm valsts ienākumu samazināšanās padarījusi kredītu apkalpošanu "daudz apgrūtinošāku".
Velk līdzi
Finansiālo situāciju novērtēja arī ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājs Džeroms Pauells.
"Valdību un korporāciju milzīgie aizņēmumi pandēmijas laikā bija tilts pāri ekonomiskajam bezdibenim: karantīnas, patēriņa izdevumu kritums, kuģu dīkstāve, tukšas viesnīcas un miljoniem bezdarbnieku. Lēti kredīti ļāva izmaksāt naudu darbiniekiem, nevis atlaist viņus, un uzturēt aktīvus darbspējas stāvoklī. Uz aizņēmumu rēķina tika finansēti arī bezdarba pabalsti atlaistajiem, lai viņi varētu apmaksāt rēķinus un nopirkt ēdamo," atzīmēja Pauells.
Vienlaikus ASV sakrājušas lielākus parādus nekā citi – 335% IKP, 80 triljoni dolāru, - un tas jau apdraud pasaules ekonomiku. No šīs summas aptuveni 28 triljonus veido valsts aizņēmumi. Līdz 2028. gadam tikai procentiem vien amerikāņi tērēs piekto daļu valsts budžeta.
Budžeta deficīts 2020. finanšu gadā (tas beidzās 30. septembrī) audzis vairāk nekā trīskārt – līdz 3,1 triljonam dolāru. Prognozes rāda, ka pasākumi cīņā ar koronavīrusu tuvākajā laikā palielinās to līdz 4 triljoniem. Tas liks audzēt valsts parādu, draudot ar defoltiem un bankrotiem.
ASV Finanšu ministrijas dati liecina, ka valsts izdevumi pieauguši par 47% - līdz rekordlielam 6,5 triljonu dolāru apjomam. Valdība izvērsusi plašu programmu cīņā ar pandēmijas sekām un recesiju.
Starptautiskais valūtas fonds brīdināja, ka ekonomiskās krīzes gadījumā defolts gaida gandrīz 40% korporatīvā parāda lielajās ekonomikās. Piemēram, ASV, saskaņā ar vadošās investīciju bankas "Goldman Sachs" aplēsēm, rādītāji būs ļaunāki nekā kredītu kraha apstākļos 2008. gadā.
"Mēs sēžam uz bumbas un nezinām, kad tā sprāgs," - uzsvēra Emre Tiftiks, IIF speciālists parādu jautājumos. Tiklīdz krīze mazināsies, un centrālās bankas sāks celt likmes, pasauli pārklās defoltu vilnis. Iespējams, pats graujošākais no visiem līdz šim redzētajiem.