"Dekolonizēt Krieviju!" – amerikāņu intelektuālā izdevuma "The Atlantic" publicētā rakstavirsraksts var maldināt. Vai tiešām autors aicina krievus nomest pēdējās ķēdes, finansiālās un mentālās, ar ko Rietumi gadu desmitiem važojuši Krieviju, portālā RIA Novosti vaicā Viktorija Ņikiforova.
Protams, ne, rakstnieces Keisijas Mišelas domu gājiens izrādījies daudz līkumotāks. Viņas iztēlē kolonizatore ir Krievija. Kā tur bija Bulgakova romānā? "Kazaņu ņēmu, Astrahaņu ņēmu, Rēveli ņēmu, Špaku neesmu ņēmis..." saka cars Ivans Vasiļjevičs.
Tātad amerikāņu teorētiķu acīs Kazaņa, Astrahaņa un Rēvele ir... Pareizi – okupācijas uputi. Tallinai (bijušajai Rēvelei) amerikāņi jau palīdzēja atbrīvoties, tagad kārta citām Krievijas pilsētām. Liksimies virsū visiem spēkiem un steigšus sāksim glābt no "Maskavas okupantiem".
"Pat ja Putinam neizdosies atgrūt Ukrainu, (..) Kremlis turpinās savu koloniālo pārvaldi tādās zemēs kā Tatarstāna, Čečenija, Sibīrija un Arktika," skumst Keisija Mišela. To tak nevar tā atstāt! Septītā daļa sauszemes, izeja pie trim okeāniem. Vajag steigšus kaut ko iesākt.
"Kad Ukraina pieliks punktu Krievijas mēģinājumiem to rekolonizēt, Rietumiem ir jāatbalsta Krievijas impērijas subjektu brīvība," formulēja "The Atlantic". Protams, paldies par atklātību, taču patiesībā mēs to jau esam dzirdējuši.
Separātisma tēmu amerikāņi Krievijā pleta plašumā 90. gadu sākumā un Čečenijas karu laikā. Pirms tam viņi gadu desmitiem sponsorēja un bīdīja uz priekšu "kustību" nacionālajās nomalēs. Padomju propaganda nevēlējās par to runāt, taču vajadzēja gan. Iespējams, tad PSRS pilsoņi būtu labāk apjēguši, kas likts uz spēles un ko patiesībā no viņiem vēlas amerikāņu "draugi un partneri".
Noklusēšanas dēļ separātiskais noskaņojums PSRS šķita dabiska lieta. Sak, tā tas ir audzis, audzis un izaudzis. Taču kā miljoniem cilvēku 1990. gadā pēkšņi varēja ņemt un iebilst pret savu labklājību, vienotību, drošību? Ne jau pats no sevis tā iznāca. Visiem separātiskajiem procesiem vienmēr ir bijis ārējais labuma guvējs. Viņš organizēja un virzīja procesu. Tikai vēlāk tam piejūdza klāt atbilstošu noskaņojumu medijos, piekasoties jebkurai problēmai, kas gadījusies pie rokas.
Keisija Mišela pastāstīja par ASV Nacionālās drošības padomes sapulci, ko prezidents Bušs sasauca 1991. gada septembrī. Padomju Savienība saira, amerikāņi bija apjukuši. Daži Džordža Buša padomnieki ieteica pamēģināt PSRS saglabāt. Ar viņiem strīdējās aizsardzības ministrs Diks Čeinijs. "Viņš gribēja sadalīt ne tikai Padomju Savienību, (..) bet arī pašu Krieviju, lai tā nekad nevarētu apdraudēt pasauli," viņa viedokli vēlāk aprakstīja CIP direktors Roberts Geitss.
Kā redzams, kopš tiem laikiem mūsu "partneru" mērķi neko daudz nav mainījušies. Savulaik, pēc Otrā pasaules kara beigām amerikāņi gribēja pilnībā likvidēt Vācijas valstiskumu, saskaldīt to, taču Staļins neļāva. Tagad plāns ir apmēram tāds pats: dēmonizēt Krieviju ("New York Times" pazīstamā vēsturnieka Timotija Snaidera rakstā nesen jau pasludinājaKrieviju par "fašistisku valsti" – tīri labi, vai ne?), panākt uzvaru Ukrainā, bet pēc tam mēģināt sasmalcināt Krieviju gabaliņos. Tos vēlāk varēs itin viegli izrīdīt vienu otrai, pie viena par lētu naudu izsūknējot ogļūdeņražus, labību, dimantus, koksni – visu, ko vien sirds vēlas. Starp citu, nesen vēl noskaidrojās, ka Krievija ir arī lielākais dzeramā ūdens eksportētājs. Arī tas ir vērtīgs resurss. Un drīz lielā vērtē būs arī gaiss – tas nav nekāds joks.
Krievu "inteliģenti" parasti iegalvo: "Kam tad mēs esam vajadzīgi?! Tā ir tīrā konspiroloģija!"
Nekā nebija, Krievijas sašķelšana ir oficiāls ASV plāns. Un ar amerikāņu kontrahentiem tagad cīnās Krievija. Arī Ukrainā.
Patiešām, amerikāņu intelektuāļi ir augstu vērtējami. "The Atlantic" jau mēģināja sacerēt jaunu sižetu, uz kura bāzes Vašingtona cīnīsies par Krievijas sadalīšanu. Vajag taču savu tumsonīgo agresiju kaut kā servēt pasaules galdā. Sižets saucas – jūs neticēsiet! – "cīņa ar koloniālismu".
Absurds? Patiešām? Amerikāņu oligarhi tagad grauj visu valstu ekonomiku, ko vien var sasniegt. Volstrīta izsūknē cilvēku ietaupījumus visā pasaulē, pataisa tos bezvērtīgus. Drīz vien mēs redzēsim, kā cilvēki mirst badā, jo Savienotās Valstis ir salauzušas pasaules loģistiku. Tā ir baismīgākā neokoloniālisma versija.
Protams, lietā tiek likti ne tikai ekonomiskie un politiskie, bet arī informatīvie ieroči. Vašingtona pūlas uzspiest apzogamajiem arī savu pasaules viedokli. Tajā par ļaunuma impēriju nosaukta Krievija, bet ASV, gluži kā vīrišķīgie džedaji, cīnīsies ar tās "koloniālismu".
Nav nekādas jēgas taisnoties un skaidrot, ka Krievija, augot un plešoties plašumā gadsimtu gaitā, nesusi visām tautām tikai mieru, uzplaukumu un civilizāciju. Ka mūsu valsts nomales nekad nav dzīvojušas sliktāk kā centrs, dažkārt – pat labāk. Ka nabadzīgā ģimenē nomalē dzimis cilvēks varēja kļūt par valsts galvu. Klasiskajās impērijās tas vienkārši nebija iespējams. To jau visi tik un tā ļoti labi saprot.
Ziniet, tas nemaz nav tik slikti, ka partneri ir likuši kārtis galdā. Vismaz ir skaidrs, ko no viņiem gaidīt. Drīz viņi sāks runas par visām aktuālajām tēmām, kam vien tiks klāt: gan nacionālās pretrunas, gan migrantus, gan reģionu nevienlīdzīgo attīstību. Jau tagad sociālajos tīklos pavīd visvisādas kartes – Krieviju zāģē pa subjektu robežām. Organizē par tām diskusijas. Jābūt tam gataviem.
Atsevišķi vietējās inteliģences pārstāvji – dažs par Rietumu grantiem, dažs savas sirdsbalss mudināts – sāks griezt leijerkasti par mūsu "koloniālo pagātni". Par to vajadzēs – nu, protams! – maksāt un nožēlot.
Lieta tāda, ka pēdējos gados krievi pievērsušies citām lietām un vairs nenožēlo grēkus. Nemanāmi izsīkusi un nonīkusi Gulagu tēma. Tā kļuvusi par vienu no vēstures traģiskajām lappusēm. Taču mēs to esam pāršķīruši. Amerikāņu uzplečotie intelektuāļi pēdējos gados pūlas uzpūst tās liesmas. Nekas neiznāca. Cilvēki ir noiguruši no simt gadus veca bezjēdzīga naida kurināšanas.
Tāpēc tuvākajā laikā mūs mēģinās pataisīt vainīgus par dažādu tautu un nāciju likteni pēc BLM kustības principa. Starp citu, kur tā ir? Pēdējā laikā dzirdams tikai, ka tās organizatori pērk elegantas mājas. Zābaku bučošana, uzbrukumi policistiem, agresības sūdzības par apspiešanu, privilēģiju pieprasīšanu – visus šos dīgstus mēģinās iestādīt mūsu daudznacionālajā augsnē. Un kas tad ir? "Balto vaina" iegājusi apgrozījumā, kāpēc gan nepalaist "krievu vainu"?
Tomēr jāšaubās, vai amerikāņu sižeti nostrādās. Šodien mazas omulīgas valsts ideja ir bezcerīgi samaitājusies. Ja kāds šajā ziņā loloja kaut kādas ilūzijas, tās mirušas 90. gados. Nav nevienas pēcpadomju republikas, kas pēc izstāšanās no PSRS nebūtu gāzusies nabadzības un nelikumību bezdibenī. Taču 90. gados ASV režīms vēl varēja kaut ko reālu piedāvāt "mazajām, omulīgajām valstīm". Tagad tas vienkārši aplaupa tās par labu savām bankām, militārās rūpniecības kompleksam, Big Tech un Big Pharma. Pati Keisija Mišela taču pacēlās slavas virsotnēs, kad publicēja grāmatu ar daiļrunīgu nosaukumu "Amerikāņu kleptokrātija: kā ASV pārvērtās par lielāko naudas atmazgātavu vēsturē".
Ko lai saka, taisnība vien ir. Patiešām. Kāpēc tad mums vajadzētu atdot savu neatkarību, resursus, kodolieročus, zemes lielākajai kleptokrātijai pasaulē? Lai visu atdotu amerikāņu onkuļiem un paši varētu kārtot vīzu braucienam no Maskavas uz Pēterburgu? Grozi, kā gribi, iznāk neloģiski.
Netikuši galā ar Krieviju, amerikāņi var ķerties pie saviem vasaļiem. Viņiem nāktos sagatavoties. Pretenzijas par koloniālismu taču var izteikt visiem. Arī valstīm, kas radušās, kad nekādu Savienoto Valstu vēl ne plānos nebija.
Piemēram, kāda velna pēc Londona stiepa savus koloniālos taustekļus pret lepno Skotiju, seno Kornvolu un kareivīgo Ziemeļīriju? Ar kādām tiesībām Parīze atņēma Anglijai Akvitāniju, iekaroja bagāto Burgundiju, anektēja Elzasu un Lotringu, okupēja lepno Korsiku, pazīstamu ar saviem partizāniem?
Un vēl pat ne runa nav bijusi par aizjūras kolonijām. Domājams, Vašingtona atbalstīs viņu vēlmi kļūt laimīgiem un bagātiem uz metropoles pamatiedzīvotāju rēķina. Īpaši šoruden, kad viņi masveidā brauks pēc labas dzīves uz Parīzi un Londonu. Te tak var uzkurināt varenu BLM!
Pie tam, ja jau amerikāņi grib cīnīties ar koloniālismu, viņiem vajadzētu arī pašu mājās sākt perestroiku. ASV teritorijā nav nevienas pēdas zemes, kas nebūtu nozagta indiāņiem, meksikāņiem, eskimosiem. Okupanti var būt droši: apzagtās tautas priecāsies par iespēju atgūt savas teritorijas. Starp citu, vērojot, kādā ātrumā Dienvidamerikas un Latīņamerikas pilsoņi apmetas uz dzīvi ASV dienvidos, kļūst skaidrs: process ir sācies. Interesanti, kad paliks no amerikāņu impērijas 2024. gadā? Varbūt tad mēs uzdosim jautājumu par Aļasku?