RĪGA, 8. maijs - Sputnik. NATO var dislocēt papildu spēkus ap Zviedriju jau pirms valsts iestāšanās Ziemeļatlantijas aliansē, paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā zviedru telekanālam SVT.
5. maijā ASV atbalstīja Zviedrijas kandidatūru NATO. Izdevuma "Aftonbladet" dati liecina, ka valsts saņēmusi "konkrētus solījumus" no ASV un Lielbritānijas puses par drošības garantijām jau pirms oficiālas iestāšanās blokā.
Pēc Stoltenberga vārdiem, Zviedrija "būs pārejas periodā no brīža, kad iesniegs pieteikumu, līdz brīdim, kamēr kļūs par locekli", bet alianse ir gatava parūpēties par valsts drošību šajā periodā.
Viena no izskatītajām Zviedrijas aizsardzības metodēm būs "paplašināta NATO klātbūtne", tostarp arī bloka papildspēku dislokācija Baltijas jūras piekrastē un Zviedrijai tuvējās teritorijās.
Uzsvērts, ka visi lēmumi par NATO palīdzību tiks pieņemti kopā ar Zviedriju.
Stoltenbergs atzīmēja, ka NATO cer uz Zviedrijas iestāšanās procesa drīzu noslēgumu, un piebilda: visas alianses dalībvalstis var patstāvīgi lemt, vai tās vēlas dislocēt savā teritorijā kodolieročus.
Somija un Zviedrija ierunājās par iespēju atteikties no ilggadējās neitralitātes un iestāties NATO, ņemot vērā Krievijas militāro operāciju Ukrainā. Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzīmēja, ka NATO priecāsies par iespēju sveikt savās rindās Somiju un Zviedriju un nodrošinās tām ātras iestāšanās iespēju.
NATO cer, ka šīs valstis pieņems patstāvīgus lēmumus par iespējamu iestāšanos aliansē tuvāko "mēnešu un nedēļu" laika, paziņoja ASV pastāvīgā pārstāve NATO Džulianna Smita. Viņa piebilda, ka ASV priecātos par šo valstu pievienošanos aliansei.
Krievija ne vienu vien reizi jau atzīmējusi, ka NATO orientēta uz konfrontāciju. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka alianses tālāka paplašināšanās nenesīs Eiropai lielāku drošību, jo NATO ir agresīvs raksturs. Pie tam, viņa ieskatā, Zviedrijas un Somijas iespējamo iestāšanās NATO nenes eksistenciālus draudus Krievijai.