RĪGA, 2. maijs — Sputnik. Savienotās Valstis vairs nemana starpību starp savām interesēm un labumu, ko gūst citas valstis, kas ekspluatē Vašingtonu, raksta Dags Bendovs žurnālā "The American Conservative".
Raksta autora ieskatā, amerikāņu politiķi ir piemirsuši, kādu valsti viņi pārstāv pasaules arēnā, - viņi kļuvuši par ruporiem visiem, izņemot ASV, stāsta RIA Novosti. Bendovs pieļāva, ka tamlīdzīga attieksme bija dabiska jaunai, neatkarīgai valstij, tomēr mūsdienu ASV vajadzētu atteikties no vēlmes iztapt citiem.
"Tādas dažādas valstis, kā Lielbritānija, Saūda Arābija, Izraēla, Taivāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Gruzija un dažas Austrumeiropas valstis ir ietekmējušas ASV politikas svarīgākos virzienus savās interesēs. Parasti tās saņēma īpašas privilēģijas kā "sabiedrotie" vai piespieda Ameriku izturēties kā pret ienaidniekiem pret saviem pretiniekiem, iespējams, pat gan viens, gan otrs. Šodien līdzīga parādība vērojama ar Ukrainu, paskaidroja autors.
Bendovs atgādināja par Džordža Vašingtona "Atvadu runas", kurš brīdināja pēctečus par tādu politisku izkalpošanos.
"Pats svarīgākais ir izslēgt pastāvīgās neizsīkstošas antipātijas pret vienām tautām un kaismigas simpātijas pret citām, - to vietā vajag kultivēt taisnīgas un draudzīgas jūtas pret visiem. Nācija, kas izdabā vienai nācijai ierastā naidā vai ierastās simpātijās, zināmā mērā kļūst par vergiem. Tā ir sava naida vai pieķeršanās vergs, un jebkuras no šīm jūtām ir pietiekamas, lai novirzītu no ceļa, atkāpjoties no sava pienākuma un interesēm," autors citēja Vašingtonu.
Bendovs uzsvēra, ka demonstratīvais atbalsts Ukrainai licis nomainīt ASV politikas mērķus – tā aizvien vairāk izskatās kā prokijeviska un Maskavai naidīgi noskaņota. Viņš atgādināja: Džordžs Vašingtons ārvalstu ietekmi uzskatija par lielisku iespēju manipulēt ar sabiedrības viedokli.
"Žurnālisti un analītikas centri ir pārvērtušies par Kijevas reklāmas aģentiem. Vēl sliktāk, žurnālistu un gigantisko sociālo tīklu kampaņa pret "nepatiesajām ziņām" ir novedusi pie pretēja viedokļa aizlieguma. (..) ASV vēl aizvien pretendē uz "brīvo valsts" titulu, tomēr tās no republikāniskas lielvalsts jau sen pārvērtušās par impērisku varu. Pēdējo divu gadu desmitu laikā tas novedis pie lieliem zaudējumiem. Nevajadzīga lejupslīde līdz konfliktam ar Krieviju būs daudz sliktāka," secināja analītiķis.
Iepriekš ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieka vietnieks Dalips Singhs paziņoja, ka Vašingtona paplašināšot ekonomisko un militāro atbalstu Kijevai Krievijas specoperācijas fonā.
ASV pastiprina arī sankciju spiedienu. Piemēram, prezidents Džo Baidens aizliedza energonesēju piegādes no Krievijas, un to cenas valstī strauji pieauga. Palielinājušās arī pārtikas produktu un patēriņa preču cenas. Baidens apgalvo, ka pie tā it kā esot vainojama Maskava.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Speciālās operācijas ietvaros Ukrainā Krievijas spēki izmanto precīzo bruņojumu, turklāt vērš to vienīgi pret militāro infrastruktūru un armiju. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka mēnesi pēc specoperācijas sākuma pirmā posma pamata uzdevumi ir izpildīti, Ukrainas militārais potenciāls būtiski samazināts. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Armijas ģenerālis piezīmēja, ka tas ļauj pievērst lielāko uzmanību operācijas galveno mērķu sasniegšanai – Donbasa atbrīvošanai.