Demokrātija Latvijā atkal ir apdraudēta. Šoreiz – pavisam nopietni. Tā kā Centrālās vēlēšanu komisijas pieprasītais finansējums vēlētāju informēšanai nav piešķirts, CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa aicina partijas pašas pārliecināt savu elektorātu nobalsot 14. Saeimas vēlēšanās.
Paskat kā. Taču, ja pašas partijas cīnīsies par vēlētāju simpātijām un sauks balsot, kurš tad viņu vietā veiks titānisku darbu – padarīs Latviju par civilizētās Rietumu pasaules epicentru, labklājības oāzi un cilvēces augstāko sapni aiz "zelta miljarda" perimetra?
Redziet, kā atzīmēja Bērziņa, nesenā aptauja vēlreiz apliecinājusi: daži vēlētāji Latvijā zaudējuši (atkal) ticību tam, ka viņu balss kaut ko var ietekmēt. Vēl vairāk, viņu balss tagad ir tiktāl devalvējusies, ka to pat nevar apmainīt pret banānu ķekaru vai vodkaspudeli. Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 19% vēlētāji paziņoja, ka neplāno piedalīties "tajā trakumā", tagad atsakās jau 26% respondentu.
Partija – ne prāts, ne gods, ne sirdsapziņa
Kāpēc tauta ir tik apātiska, kāpēc nevēlas brīvdienā doties uz vēlēšanu iecirkņiem? Vai tikai tāpēc vien, ka CVK nav dabūjusi naudu viņu pārliecināšanai? Patieso iemeslu atklāja Nacionālās apvienības loceklis Jānis Miezītis portālā Pietiek.com: "Ārēji viss izskatās demokrātiski. Mums ir parlamentāra republika, mums ir vēlēšanas, bet, kā to rāda aptaujas, tautas vairākums tomēr nav apmierināts ar valdības darbu un uzskata, ka tā nestrādā tautas un valsts interesēs. Arī fakti liecina, ka šāds viedoklis ir pamatots.
Kāpēc tā notiek? Šeit varētu runāt par to, ka Latvijā partijās ir tikai aptuveni 1% no kopējā iedzīvotāju skaita, tātad partiju izvirzītie kandidāti pārstāv pavisam nelielu, partijās sastāvošu sabiedrības daļu, nevis sabiedrību kopumā.
Turklāt arī uz vēlēšanām, kur jābalso par šiem partiju izvirzītajiem cilvēkiem, aiziet tikai nedaudz vairāk nekā puse (pēdējoreiz 54,6%) no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Ja vēl ņemam vērā, ka par visām tām partijām, kas nav pārvarējušas 5% barjeru, nodotās balsis tiek pieskaitītas barjeru pārvarējušām partijām, tad šādā veidā izvirzītus un ievēlētus deputātus grūti nosaukt par sabiedrības vairākuma jeb visas tautas priekšstāvjiem."
Protams, liels kārdinājums šeit ir vainot sabiedrības vājo politisko aktivitāti. Bet, pat ja mēs visi sastātos partijās un visi ietu uz vēlēšanām, vai kas mainītos? Domāju, ka nē. No tā, cik cilvēku nobalso par vienu vai otru partiju, jau nemainās šo partiju piekoptā politika. Arī partiju skaita pieaugums neradīs nekādas izmaiņas priekšvēlēšanu kampaņas norisē. Priekšvēlēšanu kampaņa kā bijusi, tā arī paliks sacensība starp veiklākajiem solītājiem un biezākajiem partiju naudas makiem. Ar demokrātiju tam nav nekāda sakara."
"Ja partijai nav savas ideoloģijas un tai pakārtotas politikas, bet ir tikai no dažādām ideoloģijām patapināti saukļi un vēlētāju gaumei piemeklēti skaisti solījumi, tā drīzāk ir mafiozs ekonomisks grupējums, kas tīko pēc varas, nevis politiska partija," uzsvēra Miezītis.
Mūsu mīļotais diktators
Un te nu partijnieks, runājot par partiju varas atbilstību tautas interesēm, pamazām vien pāriet pie 1934. gada valsts apvērsuma latviešu nācijas leģendārā vadoņa Kārļa Ulmaņa vadībā.
Toreiz kašķos un pļāpāšanā iegrimušais partiju parlaments tika atlaists, bet Ulmanis iecēla sevi par vadoni. Tam sekoja strauja valsts ekonomiskā izaugsme un latviešu bekona un krējuma triumfālā parāde eksporta tirgu.
"Un te rodas jautājums. Vai autoritāra valsts pārvalde, kas pēc savas uzbūves ir antidemokrātiska, pēc savas būtības var būt demokrātiskāka (sabiedrības vairākuma interesēm atbilstošāka) par partiju veidoto parlamentāro valsts pārvaldi?" vaicāja autors.
"Autoritatīva, nacionāla valsts pārvalde ir daudz motivētāka darboties sabiedrības vairākuma (tautas) interesēs nekā no dažādām politiskām un ideoloģiskām partijām sastāvošs parlaments," secināja Miezītis.
Šajā sakarā piedāvāju jaunu priekšvēlēšanu dainu:
Vaidzētu pie urnas iet,
Tik vēsture dod mācību:
Simt tautas kalpi labi ir,
Bet diktators ir labāks!
Vēlēšanas, vēlēšanas, deputāti... Vai jūs tur vēl neesat nokusuši vadīt mūs?