RĪGA, 26. aprīlis — Sputnik. Arktikā var sākties NATO un Krievijas sāncensība vietējo dabas bagātību, kā arī jauna bruņošanās sacensību posma dēļ, stāsta RIA Novosti, atsaucoties uz vācu žurnālu "Stern".
Žurnālā publicētā materiāla autors Rūne Veiherts atzīmēja, ka alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs velta īpašu uzmanību Arktikas reģionam, bet Ukrainas krīzes fonā tā nozīme vēl pieaugusi.
"Šim reģionam ir stratēģiska nozīme visa Eiroatlantijas reģiona drošības aspektā, tam ir izšķiroša nozīme Ziemeļamerikas un Eiropas komunikācijās. Tas ir arī augošas stratēģiskās konkurences reģions," paziņoja Stoltenbergs.
Tomēr par NATO uzmanības patieso iemeslu vācu analītiķis nosauca resursus, kuru pieprasījums pieaudzis degvielas deficīta laikā, ko izprovocējušas pret Krieviju vērstās sankcijas. "Dabas resursi, piemēram, gāze un nafta, pārsvarā atrodas Krievijas daļā Arktikā. Pat gadījumā, ja Eiropa vēlēsies nošķirties no Krievijas piegādātās fosilās degvielas, kontinents tik un tā ir atkarīgs no tās. Tomēr runa nav tikai par gāzi un naftu. Derīgie izrakteņi, zivju resursi, īsāks kuģniecības ceļš starp Āziju un Eiropu – tas viss liek daudzām valstīm interesēties par Arktiku. Klimata pārmaiņas un ledāju kušana ir pavērusi resursus vai izdarīs to tuvākajos gados," raksta Veiherts.
Pēc viņa domām, ASV un Kanāda jau sākušas pastiprināt alianses "ziemeļu flangu", ko veido arī Dānijas Grenlande un Norvēģija, raidot "Krievijai atdresētus signālus". Piemēram, martā Norvēgijā notika mācības "Cold Response", kurās piedalījās 27 valstis – gan NATO locekļi, gan alianses partneri.
"NATO klātbūtne nav provokācija. Drīzāk gan tā paredzēta, lai izvairītos no konflikta un saglabātu pasauli. Tomēr spriedze reģionā, acīmredzot, nemazināsies, gluži otrādi – tā pieaugs," secināja analītiķis.
Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija uzskata Arktiku nevis par ģeopolitisko intrigu lauku, bet gan par stabilas sadarbības iespēju.