RĪGA, 24. aprīlis — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Eiropas Zemes novērojumu programmas "Copernicus" dati liecina, ka pēdējie septiņi gadi bijuši paši siltākie meteonovērojumu vēsturē, turklāt 2021. gadā Eiropa pārdzīvoja pašu karstāko vasaru. Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs stāsta: pēdējie deviņi gadi Latvijā bijuši siltāki par normu, 2020. gads bija pats siltākais novērojumu vēsturē, otro vietu ieņēma 2019. gads, trešo – 2015. gads. Gan Latvijā, gan lielākajā daļā Eiropas vidējā gada gaisa temperatūra 2021. gadā bija augstāka nekā citkārt kopš novērojumu sākuma.
Laika apstākļu normas nāksies pārvērtēt
Meteorologi atzīmēja, ka pēdējo desmit gadu laikā ziema un agrs pavasaris Latvijā ir siltāki nekā parasti. Laika apstākļi rudenī faktiski nav mainījušies.
2016. gadā Pasaules meteorologu organizācija nolēma ik pēc 10 gadiem atjaunot "klimatiskās normas", proti, vidējos rādītājus. Iepriekš meteoroloģisko parametru vidējie rādītāji tika aprēķināti par 1981.-2010. gg. periodu. Patlaban par normu tiek uzskatīti dati par 1991.-2020. gg. Datu atjaunošana seko klimata pārmaiņu tempiem. Latvijas meteorologi atzīmēja: agrāk valstij neraksturīgi laikapstākļi pakāpeniski var kļūt par normu, tātad var veidoties kļūdains priekšstats par klimata pārmaiņu mērogiem. Lai no tā izvairītos, meteorologi salīdzina "normu" (laiks 1991.-2020.gg.) ar agrīnāku periodu datiem – par 1961.-1990.gg.
Pēdējos gadu desmitos vidējā gada temperatūras norma Latvijā pieaugusi par 6,8 grādiem – par 0,4 grādiem vairāk nekā 1981.-2010.gg. periodā. Salīdzinājumā ar agrākiem novērojumiem vidējās gada temperatūras pieaugums sastādīja 1,1 grādu. Pie tam pēdējo 10 gadu laikā vidējā gada temperatūra Latvijā augusi par 7,4 grādiem un par 1,7 grādiem salīdzinājumā ar vidējo rādītāju par 1961.-1990.gg.
Piemēram, 2020. gads ar vidējo gada temperatūru +8,8 grādu līmenī uzreiz par pusgrādu apsteidza 2019. gadā uzstādīto rekordu. 2021. gads gan bija par 1,8 grādiem vēsāks nekā rekordsiltais 2020. gads, tomēr vidējā gaisa temperatūra Latvijā par 0,2 grādiem pārsniedza jaunās klimata normas.
2020. gadā Rīgas centrā vidējā temperatūra sastādīja 9,8 grādus – tādus rādītājus zinātnieki negaidīja nevienā no izstrādātajiem siltumnīcas efekta ietekmes scenārijiem tuvākajiem desmit gadiem. Valda uzskats, ka klimatiskās pārmaiņas ir straujākas nekā gaidīts. Saskaņā ar agrākajām prognozēm, tādus rādītājus vajadzēja gaidīt tikai gadsimta vidū.
Ziema pamazām kļūst siltāka
Termins "globālā sasilšana" nozīmē ne siltāku laiku vasaras periodā, bet gan pakāpenisku temperatūras pieaugumu ziemā un pavasara sākumā. Vismaz ziemas rādītāju pārmaiņas ietekmē gada vidējās temperatūras celšanos. 1987. gada janvārī vidējā temperatūra Latvijā sastādīja -14,4 grādus, bet 2020. gada janvārī tā pacēlās līdz +3,1 grādiem. Arī februārī situācija ir līdzīga: aukstuma rekords uzstādīts 1929. gadā, kad vidējā temperatūra februārī sastādīja -14,2 grādus. 1990. gada februārī tā sasniedza +3,4 grādus.
Starpība starp Latvijā reģistrēto zemāko temperatūru decembrī sastāda -15 grādus, martā – 14 grādus. Citos mēnešus rādītāju svārtību amplitūda nepārsniedz 10 grādus. Mazākā temperatūras rādītāju amplitūda vērojama laika posmā no jūlija līdz oktobrim – svārstības šajos mēnešos nepārsniedz 8 grādus.
2021. gadā vidējā temperatūra vasaras mēnešos par 2,2 grādiem pārsniedza jaunās klimata normas un uzstādīja rekordu visā novērojumu vēsturē. 2019. un 2020. gadā ziemas bija par 5 grādiem siltākas par normu.
Meteorologi apgalvo: gada pirmie divi mēneši ļauj prognozēt, vai gada vidējā temperatūra uzstādīs jaunu rekordu. Piemēram, 2020. gads sākās ar rekorda siltumu, un galu galā viss gads bija siltākais novērojumu vēsturē. 2021. gada janvāris un februāris bija aukstāks, un vidējā temperatūra ziemā bija pati zemākā kopš 2013. gada (neskatoties uz tveici vasarā).
2022. gada janvāris bija par 2 grādiem siltāks par normu. Februāra vidējā temperatūra par 3,5 grādiem pārsniedza 1991.-2020.gg. datus, taču bija zemāka nekā pirms diviem gadiem. Tātad gaidāms, ka 2022. gadā vidējie temperatūras rādītāji no jauna pārsniegs normu, taču nesasniegs 2020. gada rekordus.
Ņemot vērā pēdējos gadus, atzīmēja LVĢMC, iespējams izdarīt slēdzienus par laikapstākļu pārmaiņām. Sasilšana paātrinās – pat to liecina gaisa temperatūras rekordaugstie vidējie gada rādītāji. Pēdējos četrus gadus uzstādīti siltuma rekordi: 2018. gada maijs bija pats siltākais visā novērojumu vēsturē (+15,3 grādi), pārsniedzot pat jūnija normu; 2019. gadā jūnijs uzstādīja karstuma rekordu, kas no jauna tika pārspēts 2021. gadā; 2020. gadā tika uzstādīti rekordi janvārī un novembrī, bet 2021. gadā jūnijs un jūlijs bija karstākie visā novērojumu vēsturē. Tveices rekordu 2021. gada jūlijs dala ar 2010. gadu, kad vidējā mēneša temperatūra sasniedza +21,5 grādus.
Pēdējo desmit gadu laikā uzstādīti siltuma rekordi visos gadalaikos. Siltākais bija 2014. gada pavasaris, karstākā – 2021. gada vasara. Rudens pats siltākais bija 2020. gadā, bet siltākās ziemas rekordi uzstādīti 2019. gada decembrī un 2020. gada janvārī un februārī.
Kas sagaidāms tālāk?
Līdz ar gada vidējās temperatūras celšanos sniega sega ziemā klāj aizvien mazāku platību Eiropā. Tāpat arī ledus sega jūrās. Sniega un ledus trūkums veicina tālāku gaisa temperatūras celšanos: ja ziemā neveidojas sniegs, siltais vējš no dienvidiem sasniedz tālākus rajonus Eiropas ziemeļos. Ja Baltijas jūra neaizsalst un ūdens temperatūra pārsniedz normu, arī uz sauszemes gaisa temperatūra būs augstāka, pūšot vējam no jūras.
Meteorologi atzīmēja, ka globālā sasilšana īpaši spilgti izteikta Arktikā – šis reģions sasilst trīskārt ātrāk nekā vidēji pasaulē. Tātad arktiskās gaisa masas, kas laiku pa laikam ienāk Latvijā, vairs nav tik aukstas kā agrāk. Sagaidāms, ka nākotnē gan Arktika, gan Sibīrija sasils stiprāk, bet Eiropā samazināsies stipra sala iespējas.
Pēdējā laikā uzstādītie siltuma un nokrišņu rekordi ir saistīti ar to, ka ilgu laiku saglabājās viena un tā pati sinoptiskā situācija. Piemēram, 2019./20. g. silto ziemu nodrošināja cikloni no Atlantijas, kas viens pēc otra apciemoja Eiropas ziemeļus. Savukārt tveici izraisīja anticiklonu ietekme. Meteorologi atzīmēja: Eiropā joprojām augs gada vidējās temperatūras rādītāji, aizvien biežāk nokrišņi pārsniegs normu, gaidāmu negaisi un vētras, taču cikloni un anticikloni joprojām ietekmēs laika apstākļus atbilstoši sezonai.