"Firmas stils". Kas organizē Krievijai naidīgās provokācijas Ukrainā

ASV prezidents Džo Baidens jau marta beigās pieļāva, ka NATO varētu iejaukties bruņotajā konfliktā Ukrainā, "ja Krievija izmantos ķīmiskos ieročus". Viņam tūlīt piebalsoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, - viņš klāstīja, ka kaujas indīgo vielu pielietošana ir "sarkanā līnija", kam sekošot "stingra un simetriska atbilde" no Rietumu puses.

Viņi, protams, nesolīja sūtīt karavīrus uz Ukrainu, jo ļoti labi saprot, ka atklāta sadursme ar Maskavu var novest pie kodolkara. Taču "ķīmiska izrāde" Vašingtonai un Briselei vajadzīga, lai turpinātu sankcijas un pastiprinātu politiski ekonomisko spiedienu.

"Rietumvalstīs ar katru dienu pastiprinās iekšējais spiediens. Veidojas Zugzwang situācija: jāpieņem sankcijas, kas skars viņus pašus, - uzskata Konstantīns Kosačovs. – Vajag iedzīvotājiem nodemonstrēt kaut ko absolūti briesmonīgu, lai attaisnotu pamata pārtikas produktu un benzīna cenu tālālu pieaugumu. Iespējams pat masu iznīcības ieroču pielietojums. Šajā fonā rietumvalstu politiķu runas par kaujas indīgajām vielām rada īpašu satraukumu."

Amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem ķīmisko un bakterioloģisko ieroču "kārts" ir iemīļots casus belli. Valsts sekretārs Kolins Pauelss 2003. gadā ANO uzrādīja kolbu ar "Sibīrijas mēra baciļiem". Pēc tam ASV uzbruka Irākai. Galu galā nekādi masu iznīcības ieroči netika atrasti. Tomēr amerikāņu provokācija Bagdādei maksāja baismīgus postījumus un simtiem tūkstošu dzīvību.

Ķīmiskie ieroči teju nekļuva par iemeslu ASV un to sabiedroto plašai intervencei Sīrijā 2013. gada vasarā. Augustā Austrumu Gutā (Damaskas piepilsēta) nezināmas personas izsmidzināja zarīna gāzi. Gāja bojā 600-1300 cilvēki. Amerikāņi apsūdzēja Bašara Asada valdību un piedraudēja ar raķešu triecieniem un uzlidojumiem aizsardzības uzņēmumiem. Krīzi izdevās noregulēt, pateicoties Krievijai: Maskava pārliecinaja Damasku iznīcināt kaujas ķīmisko vielu krājumus starptautisko novērotāju kontrolē.

Līdz 2017. gadam visi Sīrijas oficiālie indīgo vielu krājumi tika likvidēti. Tomēr 4. aprīlī Šeihūnas pilsētā (Idlibas province) fiksēta zarīna izsmidzināšana – 89 upuri, 550 cietušie. Sabiedriskas organizācijas "Baltās ķiveres" pārstāvji, ko daudzi uzskata par kaujinieku līdzzinātājiem, klāstīja medijiem par četriem "neparasti vājiem sprādzieniem", kas raksturīgi speciālajiem aviācijas lādiņiem. Protams, apsūdzēja Asadu.

Trīs dienas vēlāk ASV Jūras spēku kuģi ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk" apšaudīja Sīrijas aviobāzi Šairatā, no kuras it kā esot pacēlušās gaisā lidmašīnas ar ķīmiskajām bumbām. Incidents Šeihūnā palika neizmeklēts. "Balto ķiveru" liecības nevar uzskatīt pat ticamām, vismaz tāpēc, ka šie "brīvprātīgie" nav nekādi speciālisti kaujas indīgo vielu jomā. Toties viņi ir profesionāli PR speciālisti, un ne vienu vien reizi pieķerti viltojumos, inscenējumos un melos.

Piemēram, 2018. gada janvārī, kad, saskaņā ar to pašu "Balto ķiveru" ziņām, ķīmiskajā uzbrukumā Dumas pilsētā Austrumgutā "cietušas 13 civilpersonas, ieskaitot sievietes un nepilngadīgos".

Pierādījumam rietumvalstu mediji publicēja standarta ierakstus: viens un tas pats zēns skābekļa maskā, kuru nez kāpēc tur rokās dažādi cilvēki un atšķirīgā interjerā, un dīvains šāviņš ar sarūsējušu galeni un cilindrisku formu lādiņa vietā. Ļoti atgādina garāžā uztaisītu mīnu, ko tik veikli meistaro teroristi, nevis armijas parauga lādiņu.

Tomēr Rietumos neviens neapšaubīja "Balto ķiveru" apgalvojumus. Vašingtona un Brisele ik reizi atsaucās uz viņu meliem, pastiprinot spiedienu pret Asada valdību.

Tomēr Ukrainas un NATO specdienestu arsenālā ir par "ķīmiskajiem uzbrukumiem" spēcīgāks ierocis. Kopš Krievijas specoperācijas sākuma Rietumu mediji ar cietpaurīgu spītu iegalvo auditorijai, ka "asiņainie krievi" tīšām apšauda dzīvojamās mājas un uz ielām slepkavo civilos. Tie vienkārši ignorē faktu, ka civilo infrastruktūru regulāri apšauda Ukrainas armija, nacistu bataljoni un "teritoriālās aizsardzības vienības".

Tīmeklī ir papilnam ierakstu, kuros redzams, kā Ukrainas armija tīšam dislocē artilēriju starp dzīvojamām mājām un neļauj vietējiem evakuēties, piesedzoties ar "dzīvo vairogu".

Īpaši daiļrunīga ir "aina" Bučas pilsētā, ko plaši izplatīja Eiropas un ASV mediji. Teritoriālo bataljonu kaujinieki, kas iegāja pilsētā 3. aprīlī (pēc tam, kad 30. martā to pameta Krievijas spēki), pēkšņi ieraudzīja ielās desmitiem civiliedzīvotāju līķu, brāļu kapus, ķermeņus ar spīdzināšanas pēdām un citas šausmas. Zvērībās tūlīt apsūdzēja krievus.

Tomer speciālisti nekavējoties norādīja uz dīvainībām Bučā tapušajos video ierakstos. Pirmkārt, spriežot pēc līķu stāvokļa, cilvēki gājuši bojā ne agrāk kā divas dienas pirms ukraiņu ienākšanas – nekādu trūdēšanas pēdu. Otrkārt, lielai daļai mirušo uz rokām baltas apsaites – zīme, ko izmanto Krievijas armija. Treškārt, daži "miroņi" kadros kustas. Ceturtkārt, lielākā daļa mirušo ģērbti vienveidīgi un atrodas ierobežotā zonā. Piektkārt, ukraiņu žurnālisti, kas pabija Bučā 2. aprīlī, neminēja nekādas masu slepkavības. Tādu dīvainību ir ļoti daudz.

"Kijevā ar lielu satraukumu gaida, kāds būs cīņu iznākums Donbasā, - paskaidroja politologs Andrejs Suzdaļcevs. – Ukraina un ASV ar tādām nepārprotamām provokācijām pūlas apturēt specoperāciju. Tās pat konkurē savā starpā – kuram pirmajam paveiksies. Amerikāņiem ir ļoti svarīgi parādīt, ka Rietumu pasaulei ir pārsvars. Toties mērķis viņiem ir viens – atainot Krieviju par elles izdzimumu."

Nebūt ne visus iestudējumus izdodas paveikt, kā gribējies. Piemēram, 8. aprīlī Ukrainas spēki ar ballistisko raķeti "Točka U" apšaudija dzelzceļa staciju Kramatorskā. Gāja bojā vairāk nekā 50 cilvēki. Ukraiņu un Rietumu mediji, protams, apsūdzēja Maskavu. Tomēr presē noplūda raķetes atlūzu fotogrāfijas ar skaidri saskatāmu sērijas numuru. Izrādījās, lādiņš nācis no Ukrainas arsenāliem. Tad Rietumu žurnālisti, kā pēc komandas, pārtrauca pieminēt reportāžās Kramatorsku.

NATO un ES valstu valdības pavisam nesen izmantoja cilvēku masveida bojāeju, lai sodītu "nevēlamos". 1999. gada augustā Dienvidslāvijas policija reidā Rečaka ciemā Kosovā likvidēja 45 kaujiniekus. ES komisija pasludināja viņus par civiliedzīvotājiem. Re, iegansts karam ir gatavs! 78 dienas ilgajā NATO kampaņā gāja bojā tūkstošiem cilvēku, Dienvidslāvija gulēja gruvešos.

Rietumu politiķu, militārpersonu un specdienestu stratēģija ir ļoti konsekventa. Ja kāds paņēmiens, provokācija vai meli nes rezultātus, ir skaidrs – tos pielietos vēlreiz.