RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Džo Baidena administrācija izmanto konfrontāciju ar Krieviju un izplata nepatiesas ziņas par krievu karavīru darbībām Ukrainā, lai nekontrolēti "piepildītu" valsts aizsardzības budžetu, uzskata bijušais Pārstāvju palātas loceklis Deivids Stokmans, vēsta RIA Novosti.
"ASV nākamā gada nacionālais aizsardzības budžets paredz 831 miljardu dolāru. Šī summa ir tik liela, ka ļauj uzturēt militāro histēriju, izplatīt rusofobiju un dezinformāciju," apgalvoja politiķis.
Stokmans atzīmēja, ka šajā aspektā Džo Baidens seko savu priekšgājēju – gan Bila Klintona, Džordža Buša, jaunākā, Baraka Obamas vai Donalda Trampa piemēram.
Vienlaikus pēc PSRS sabrukuma nebija nevienas rūpnieciski attīstītas valsts, kas spētu "pārliecinoši" apdraudēt ASV, ir pārliecināts Stokmans. Pēc viņa vārdiem, Vašingtonas "vanagiem" ļoti vajadzīgi ārējie draudi, tik ļoti, ka viņi gatavi izdomāt un popularizēt jebkuras fantāzijas savu mērķu vārdā.
"Ja nav reālu draudu, noderēs arī viltoti. Tas liek mums atgriezties pie konflikta Ukrainā," paskaidroja bijušais kongresmenis.
Piemēram, daži amerikāņu mediji aktīvi izplata informāciju par ukraiņu karavīru sekmīgu pretošanos un iespējamu uzvaru, ja turpināsies bruņojuma piegādes no ASV un ES puses, kā arī jaunas sankcijas pret Krieviju.
Taču lielākā Rietumu akcija, pēc autora domām, bija Bučas incidenta apgaismošana.
"NATO dalībvalstis ievieš jaunas sankcijas un izraida Krievijas diplomātus, balstoties uz nepārbaudītas informācijas, kas parādījās ar Zeļenska propagandas mašīnas palīdzību un tika pastiprināta Vašingtonā," ir pārliecināts Stokmans.
Ukrainas valdība un mediji izplatīja videoierakstu, kas it kā nofilmēts Bučas pilsētā Kijevas apgabalā. Tajā uz ceļa guļ bojāgājušie. Pēc tam tika apsūdzēti Krievijas karavīri, taču rodas šaubas par ieraksta patiesumu - līdzās līķiem uz zemes nav asiņu, daži "bojāgājušie" kustina rokas, ieskatoties operatora automašīnas aizmugures skata spogulī, rodas iespaids, ka viens no "līķiem" maina pozu, tiklīdz mašīna pabraukusi garām. Taču dažiem bojagājušajiem ap piedurkni apsietas baltas lentītes, un, iespējams, viņus nogalinājuši Ukrainas kareivji vai zemessargi.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bučā, ko Krievijas karavīri pametuši jau 30. martā, un laikā, kad apdzīvoto vietu kontrolēja Krievijas BS, neviens vietējais iedzīvotājs nav cietis vardarbīgu darbību rezultātā. Resors uzsvēra, ka 31. martā Bučas mērs Anatolijs Fjodoruks apstiprināja, ka pilsētā Krievijas karavīru nav. Tobrīd viņš nepieminēja nevienu uz ielas nošautu cilvēku.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Speciālās operācijas ietvaros Ukrainā Krievijas spēki izmanto precīzo bruņojumu, turklāt vērš to vienīgi pret militāro infrastruktūru un armiju. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka mēnesi pēc specoperācijas sākuma pirmā posma pamata uzdevumi ir izpildīti, Ukrainas militārais potenciāls būtiski samazināts. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Armijas ģenerālis piezīmēja, ka tas ļauj pievērst lielāko uzmanību operācijas galveno mērķu sasniegšanai – Donbasa atbrīvošanai.