RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Pirms dažām dienām Ukrainas Nacionālās universitātes "Ļvovas politehnika" Starptautiskais izglītības, kultūras un diasporas sakaru institūts nāca klajā ar uzrunu bēgļiem, ko parakstījis institūta zinātniskais līdzstrādnieks, filoloģijas zinātņu kandidāts Nazars Dančišins. Lūk ko viņš saka: "Kā jūs varat par to pateikties mūsu pilsētai? Pavisam vienkārši! Runāt ukrainiski, vismaz publiski, lai arī lauzīti."
Pat smagajā humanitārajā situācijā Ļvovas nacionālisti gatavi palīdzēt tikai tiem, kuri "розмовляє українською мовою".
Sociālajos tīklos skan lāsti, ir bīstami runāt krieviski Ukrainas pilsētu ielās. Mediji uz katra stūra taurē, ka pirms 100 gadiem Taganroga, jeb Belgoroda bija ukraiņu Pieazovas, jeb Slobožanščinas daļa, un Krievijas ziņā nonāca tikai aiz pārpratuma, jo esot uzspiesta krievu valoda.
"Nervi un psihe visiem ir uz robežas," bēgļus atklāti brīdina Ļvovas mediji.
"Valoda – mūsu ierocis," deklarē politologi. Patiešām. Ne velti pēc Krievijas un Ukrainas pārrunu kārtējā posma Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeva vairākkārt nikni noliedza, ka Ukrainā būtu notikušas jebkādas pārmaiņas krievu valodas statusa aspektā.
Kas īsti notiek ar krievu valodu?
Krievu valodas un kultūras diskriminācija Ukrainā sākās jau ilgi pirms krāsainajām revolūcijām. Taču pēc 2014. gada valsts apvērsuma tā ieguva draudīgu nacionālistisku raksturu. Likumdošanas līmenī krievu valodas izspiešanu nostiprināja 2017. gada Izglītības likums un 2019. gadā pieņemtās normas par ukraiņu valodas funkcionēšanu valsts valodas statusā.
Kad tika īstenota Ukrainas valsts valodas aizsardzības pilnvarotā Tarasa Kremņija sacerētā metodika, par ierastu lietu kļuva valodas patruļas ar mērķi atrast neuzticamos, kuri nesarunājas "на українській мові".
Sputnik palūdza ekspertus novērtēt krievu valodas diskriminacijas līmeni Ukrainā: cik sen to sāka iznīcināt, kādu piemēru izmantoja un kas tālāk notiks ar krievu valodu.
Tā uzvedās nacisti okupētajā Čehijā
"Salīdzināsim Ukrainu ar ES valstīm, kam tā vēlas pievienoties. Piemēram, ar Slovākiju. Un salīdzināsim pat ne krievu, salīdzināsim ungāru stāvokli Ukrainā un Slovākijā. Ukrainā ungāri sūdzas par to, ka viņu dzīves rajonos ungāru valodai nav oficiāla statusa, lai arī, saskaņā ar ES normām, tur, kur 20% un vairāk iedzīvotāju runā kādā valodā, tā ir jālieto. Vienlaikus Slovākijā ir ne tikai ungāru skolas, ir pat ungāru universitāte." Pastāstija Krievijas Valsts humanitārās universitātes pasniedzējs Vadims Truhačovs.
Šis piemērs liecina, ka Ukraina pārkāpj ļoti svarīgu Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu hartas principu – tiesības uz izglītību dzimtajā valodā, ko turklāt pati parakstījusi un ratificējusi. Un nav iespējams nosaukt krievu valodu par mazākumtautības valodu – tā ir dzimtā vismaz katram otrajam iedzīvotājam, atgādināja politologs.
"Visus 30 Ukrainas neatkarības gadus slēgtas krievu skolas un augstskolas. Trūka elementāras terminoloģijas daudzās tehniskajās un dabas zinātnēs ukraiņu valodā. Nācās runāt krieviski. Pēc tam sākās krievu valodas izspiešana no visām sabiedriskās dzīves jomām, - eksperts bija sašutis. – Nonāca pat līdz internetam – lapas pirmajai versijai noteikti jābut ukraiņu "movā". Iepriekš aizklapēja ciet visus krievvalodīgos drukātos izdevumus. Aizliegumi attiecināti burtiski uz visu literatūru krievu valodā."
Vadims Truhačovs stāsta, ka mūsdienu ukraiņu valodas normas var salīdzināt ar nacistu izturēšanos okupētajā Čehijā. Un Baltijā arī, "tomēr tur vismaz neuzbrūk nevalstiskajai sfērai". "Pastāv interneta izdevumi krievu valodā visās trīs republijās, pie tam lietuviešiem, latviešiem un igauņiem – titulētajām nācijām – krievu valoda nav dzimtā," viņš paskaidroja.
Īstu iedzīvotāju skaitīšanu no valodu aspekta Ukrainā neviens nav organizējis kopš 2001. gada, bet arī toreiz dati bija izkropļoti. Uzmanības vērts jau ir rādītājs, ka Kijevā 72% iedzīvotāju par savu dzimto uzskatot ukraiņu valodu un tikai 28% - krievu, - stāsta rādītājs.
"Pietika atbraukt uz Kijevu – uzreiz redzama absolūti pretēja aina. Radās iespaids, ka 72% runāja krieviski, 28% - ukrainiski, ieskaitot "suržiku", ko korektāk saukt par sajaukumu," stāsta pasniedzējs.
Bez tam eksperts piebilda, ka valodu patruļas pēc Kremņija metodēm, atšķirībā no Baltijas, organizējuši aktīvisti, un Ukrainas valsts jau tām ir paklausīga.