RĪGA, 7. aprīlis — Sputnik. Franču ekonomisti aplēsuši, kā kritīsies eiropiešu pirktspēja Krievijas energoresursu vispārēja embargo gadījumā, stāsta Le Monde. Rakstu pārpublicēja portāls InoSMI.
ASV un Lielbritānija jau ieviesušas embargo energoresursu (gāze, nafta un ogles) importam no Krievijas, taču Eiropas Savienība nav gatava sekot viņu piemēram, bīstoties par pirktspējas krišanos sankciju rezultātā.
Koordinēta embargo ieviešanai ir jānovērtē ekonomiskais kaitējums, ko tas nodarīs katrai iesaistītajai valstij. Aprēķinus veikt ir sarežģīti, jo Krievijas energoresursu importa pārtraukšana grauj visu pasaules ekonomiku, lavīnveidīgi ietekmē ražošanas ķēdītes, ko veido dažādi savstarpēji atkarīgi sektori.
Ekonomisti Deivids Bakai un Emanuels Fari izstrādāja starptautiskās tirdzniecības ieguldījuma katras pasaules valsts pilsoņu pirktspējas evolūcijas kvantitatīvā vērtējuma metodiku.
Šis vērtējums jāizmanto piesardzīgi, ņemot vērā grūtības, ar kādām ekonomiskās spēles dalībnieki varēs nomainīt Krievijas energonesējus pret citiem. Ir ļoti sarežģīti īstermiņa perspektīvā nomainīt piegādes – tas saistīts ar ievērojamām cenu svārstībām un sadali starp sektoriem un valstīm.
Provizoriski aprēķini liecina, ka katra ES iedzīvotāja pirktspēja vidēji samazināsies par 227 eiro gadā.
Protams, starp valstīm pastāv manāmas atšķirības. Piemēram, Lietuvā katra iedzīvotāja patēriņš samazināsies par 1745 eiro gadā. Slovēnijā – par 716 eiro, Bulgārijā – par 563 eiro, Somijā – par 440 eiro, Čehijā – par 331 eiro, Igaunijā – par 238 eiro, Latvijā – par 226 eiro, Ungārijā – par 200 eiro, Kiprā – par 200 eiro un Zviedrijā – par 153 eiro.
Vācija ieņem tikai vienpadsmito vietu embargo rezultātā visvairāk cietušo valstu reitingā: tās iedzīvotāju pirktspēja samazināsies par 125 eiro gadā. Francija ieņem 20. vietu (54 eiro).
Intersanti atzīmēt, ka dažas Eiropas valstis pat gūs labumu no embargo ieviešanas, pateicoties darbības veidu aizvietošanai un pārdalīšanai, piemēram, Luksmebruga (+110 eiro), Īrija (+37 eiro) un Dānija (+12 eiro).
Interesanti, ka Ziemeļamerika totālā embargo rezultātā cietīs daudz mazāk: katrs amerikānis zaudēs 16 eiro, bet katrs kanādietis iegūs 57 eiro.
Iespējams, nāktos izvērtēt pārdales mehānismu ES, atbalstot visvairāk cietušās valstis, lai taisnīgi sadalītu katras valsts ieguldījumu.
Šīs summas var šķist pieticīgas, tomēr jāpatur prātā, ka ekspertu vērtējums attiecas uz visu valsts ekonomiku, kurā var pastāvēt liela iekšējā disproporcija: piemēram, Francijā lielāko aktivitātes sarukumu izjutīs transporta (-6%) un pārtikas sektors (-4%).
Vidējā ziedojumu summa, ko francūži novirza labdarības organizācijām, sastāds 245 eiro gadā.