RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik. Rietumvalstu plašās sankcijas pret tāda līmeņa ekonomiku, kāda ir Krievija, var novest pie nozīmīgām un sāpīgām pārmaiņām pasaules finanšu sistēmā, vēsta amerikāņu izdevums Foreign Affairs.
"Rietumvalstu vadītāji ir pieraduši ieviest sankcijas pret nelielām valstīm, zinot, ka zaudējumi viņiem pašiem būs nenozīmīgi. Tāpēc viņiem nepietiek pieredzes un reālas izpratnes par sekām, ko nesīs patiesi skarbi pasākumi, vērsti pret lielu ekonomiku ar globāliem sakariem," rakstu citēja RIA Novosti.
Kornvelas universtiātes docents Nikolass Mulders savā rakstā pieminēja sankcijas, kas ieviestas pret Sīriju, Mjanmu vai Venecuēlu, norādot, ka šo valstu ietekme visā pasaulē bija neliela. "Amerikāņu sankcijas pret Irānu nācās ieviest ļoti piesardzīgi, lai neizraisītu satricinājumus naftas tirgos," viņš atgādināja.
Autora ieskatā, ierobežojumu ietekme vērojama vairākos līmeņos: blakusefekti kaimiņvalstīs un tirgos, multiplikatīvs efekts investīciju izvešanas rezultātā no privātā sektora, Maskavas atbildes pasākumu eskalācijas efekts un sistemātiskas sekas pasaules ekonomikā.
Pēc Muldera domām, nav iespējams ieviest sankcijas pret tādu valsti kā Krievija bez kompensācijas politikas, un ASV tas ir zināms, tomēr Vašingtona nesper pietiekamus soļus ierobežojumu atgriezeniskā efekta mazināšanai. Tāpat situāciju ietekmē arī sarežģītais stāvoklis pasaulē pirms notikumiem Ukrainā. Tādējādi Rietumi tikai pasliktina situāciju.
"Lai cik spēcīga un attaisnota būtu Rietumu apņēmība apturēt Putinu, politikas autoriem ir jāatzīst faktu, ka totāls ekonomiskais uzbrukums rada nopietnu slodzi pasaules ekonomikai," paziņoja autors.
Mulders secināja, ka "nesāpīgu un prognozējamu bezseku sankciju laikmets ir beidzies reizi par visām reizēm".
21. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, atbildot uz Donbasa republiku lūgumu,atzina Luganskas un Doņeckas Tautas Republiku neatkarību. 24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Taču nav ne runas par Ukrainas okupāciju, uzsvēra Putins.
Rietumvalstis atbildei ieviesa virkni jaunu sankciju pret Krieviju, Eiropā sākās skaļākas diskusijas par nepieciešamību mazināt atkarību no Krievijas eksportētajiem energoresursiem.
Rakstu pilnā apjomā pārtulkojis un pārpublicējis portāls InoSMI.