Lieta tāda, ka ASV prezidents jau pirms gada apgalvoja, ka Vladimirs Putins esot "slepkava", un piedevām pēdējā mēneša laikā izmantojis vēl virkni epitetu. "Kara noziedznieks", "diktators-slepkava", "bandīts". Tāpēc, kad sestdien savas uzrunas noslēgumā Varšavā Baidens atkāpās no runas teksta un iesaucās: "Pie visiem svētajiem, šis cilvēks nevar palikt pie varas," neviens pat īpaši neizbrīnījās. Tikai Baltā nama pārstāvji tūlīt uz vietas sāka klāstīt: "Prezidents gribēja teikt, ka Putinam nevar ļaut saņemt varu pār saviem kaimiņiem un reģionu." Viņš neesot apspriedis Putina varu Krievijā vai režīma maiņu, apliecināja Baidena administrācija. Nākamajā dienā arī pats prezidents noliedzoši atbildēja uz jautājumu, vai aicinājis mainīt režīmu, portālā RIA Novosti atgādināja Pjotrs Akopovs.
Kāpēc Baidens noliedz savus vārdus? Tāpēc, ka ASV vēl aizvien cer uzvarēt Putinu Ukrainā, proti, saglabāt ietekmi daļā valsts teritorijas. Šiem nolūkiem, viņu ieskatā, nevajagot iedzīt Putinu stūrī, atstāt Maskavai cerību, ka sankcijas daļēji tiktu atceltas pēc mierlīguma ar Zeļenski. Loģika ir absurda, jo pieņem, ka Kremlis lolo kaut kādas ilūzijas par iespēju vienoties ar ASV Ukrainas jautājumā, nerunājot jau par sankcijām. Fakts, ka sākās speciālā operācija, rāda: Vladimiram Putinam nebija ne mazāko šaubu, ka ar ASV vienoties nav iespējams. Tāpēc Ukrainas liktenis tiek izšķirts cīņas laukā, nevis pie pārrunu galda vai Maskavas un Vašingtonas aizkulišu sarunās.
Patiesībā to saprot arī Baidens, tāpēc jau viņš atļaujas atklāti aizvainot Putinu. Vai viņš cer, ka Putins pārskaitīsies? Diezin vai. Lai cik švaki anglosakši izprastu Putina raksturu un stratēģiju, viņiem jau bijusi iespēja pārliecināties par Krievijas prezidenta savaldību. Tātad lamas un aicinājumi gāzt Putinu ir vienīgā iespēja mazināt aizkaitinājumu, ko rada apziņa: viņi neko nevar padarīt Krievijai un tās prezidentam.
Pie tam likme uz Putina gāšanu atlantistiem bija pati svarīgākā, - un viņi jau zaudējuši visu, ko varēja. Krievijas ekonomikai jāsaņem tik smags trieciens, lai tas novestu pie iekšējām jukām vai "galma"apvērsuma". Šo "ģeniālo domu" loloja Obamas-Baidena administrācija 2014. gadā, kad ieviesa sankcijas pret Krieviju un "Putina oligarhiem". Nelīdzēja.
Taču arī 2022. gadā anglosakši lika lietā to pašu loģiku, tikai pievērsa uzmanību ne tikai tam, ka "krievu tauta samaksās par Putinu", bet arī tam, ka jānodara kaitējums vispār visiem bagātajiem krieviem, kuri dzīvojuši gan Krievijā, gan Rietumos, nesaprotot, ka lielākā daļa no viņiem noskaņoti naidīgi pret Putinu, iespējams, – pat pret visu Krieviju. tāad klasiskais paņēmiens "sit savējos, lai sveši bītos", tikai svešie šajā gadījumā izrādījušies pavisam nepatriotiski noskaņoti Krievijas pilsoņi.
Galveno kaitējumu no sankcijām izjutīs paši Rietumi – zūd visas parējās, "nerietumu" pasaules uzticība dolāram un Rietumu valūtām, anglosakšu izbūvētajai pasaules finansiālajai sistēmai, tātad arī Rietumiem. Iznāk, ka tēmējuši Putinam, bet trāpījuši paši sev.
Toties Putins nerietumu pasaules acīs nav nekāds diktators – viņš ir cilvēks, kas metis izaicinājumu anglosakšu hegemonijai un kam atlantisti neko nevar padarīt. Tātad Putins kļūst ne tikai par Krievijas – par visas antirietumu pasaules līderi, kamēr Baidens vēl izliekas, ka izolējis Putinu, un aicina krievus "atbrīvoties no diktatora".
Jāpiezīmē, ka Baidens risina šo "uzdevumu" jau sen – 2011. gadā, būdams viceprezidents, viņš mēģināja "novākt Putinu". Toreiz, uzturoties vizītē Maskavā, viņš izteica mājienu Krievijas premjerministram, ka viņam vairs nevajadzētu balotēties prezidenta postenim. Putins padomu neņēma vērā – tas vien lieku reizi apstiprināja jau zināmo. To, ka ASV ļoti vēlas atņemt Putinam varu, jo viņiem nav vajadzīgs spēcīgs sāncensis, nav vajadzīgs cilvēks, kurš nebīstas mest viņiem izaicinājumu.
Runa jau nav par Putinu personīgi – visu laiku Rietumi ienīduši Krievijas stipros un neatkarīgos vadītājus. Par slepkavu, bendi un asiņainu diktatoru sauca ne tikai Ivanu Bargo, bet arī Nikolaju I, Aleksandru II, Nikolaju II, Ļeņinu, Staļinu, Hruščovu, pat Brežņevu – visus, lai kāda bija viņu iekšpolitika. Tiklīdz mūsu vadības rīcība ārējā arēnā apdraudēja anglosakšu eliti, nekavējoties ieslēdzās demonizācijas mehānisms. Mēs to ļoti labi atceramies. Un nebrīnāmies.
Pirms gada, atbildot uz Baidena apvainojumiem, Putins teica: kurš apsaukājas, pats tā saucas. Šajā kontekstā jāpiezīmē, ka Dieviņš sadzirdēs Džo lūgumu. Arī amerikāņu tauta sadzirdēs – "šis cilvēks" patiešām nevar palikt pie varas. Pēc septiņiem mēnešiem viņš zaudēs varu pār Kongresu, drīz vien sāksies impīčmenta procedūra – republikāņi atmaksās par visu pret Trampu uzsākto. Arī šī proceduta nenesīs panākumus, tomēr novājinās un nopietni ierobežos Baidena adminitrācijas varu. Pēc tam būs 2024. gada prezidenta vēlēšanas, un tajās galvenā intriga būs nevis uzvarētāja vārds, bet gan ASV vienotība. Tātad Putinam patiešām ir izredzes vēl saaukstēties bērēs – ne Baidena, bet gan viņa valsts bērēs.