RĪGA, 25. marts — Sputnik. NATO vēl aizvien pieturēsies pie "atvērto durvju" politikas alianses paplašinašanās kontekstā. Alianses locekļi būtiski palielinās aizsardzības līdzekļus, tiks saformētas četras papildu kaujas grupas Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā. Vienlaikus alianse pastiprinās atbalstu Ukrainai un aicina Krieviju sākt dialogu ar Kijevu "konkrētu rezultātu sasniegšanai", teikts NATO rezolūcijā pēc samita Briselē.
Ziemeļatlantijas alianse piešķirs Kijevai papildu palīdzību, ko lūdza prezidents Vladimirs Zeļenskis, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc samita. "Šodien NATO valstu līderi piekrita, ka mums jānodrošina tālāks atbalsts Ukrainai," apliecinaja Stoltenbergs, ko citēja RIA Novosti.
Cita starpā Kijeva saņems ekipējumu aizsardzībai no bioloģiskiem, ķīmiskiem, radiācijas draudiem, kā arī atbalstu kiberdrošības jomā un bruņojumu. NATO valstis turpinās sniegt arī humāno palīdzību.
Dokumentā iekļauts arī aicinājums Maskavai "konstruktīvi piedalīties uzticības vērtās pārrunās ar Ukrainu konkrētu rezultātu sasniegšanai, sākot no pastāvīgas uguns pārtrauksanas un beidzot ar savu spēku pilnīgu izvešanu no Ukrainas teritorijas".
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka alianse neatbalsta Polijas ierosinājumu ievest Ukrainā miernešus. Viņš uzsvēra, ka alianse neizvērsīs bruņotos spēkus Ukrainā, lai izvairītos no kara ar Krieviju – NATO apņēmusies nepieļaut karadarbības izvēršanos aiz Ukrainas robežām.
"Mēs esam atbildīti par to, lai konflikts nepāraugtu karā starp NATO un Krieviju. Tāpēc es skaidri liku saprast, ka mēs neizvietosim savus spēkus Ukrainā, ko vienīgā iespēja to izdarīt, - būt gataviem pilnvērtīgam konfliktam ar Krieviju," viņš teica.
Ziemeļatlantijas alianses locekļi rezolūcijā apstiprināja apņemšanos ievērot drošības principus, tostarp arī tēzi, ka katrai valstij ir tiesības izvēlēties ar ārēju iejaukšanos nesaistītus drošības mehānismus. "Mēs apstiprinām tālāku pieturēšanos pie atvērtu durvju politikas saskaņā ar Vašingtonas līguma 10. pantu," teikts dokumentā.
Ukrainas krīzes fonā alianse nolēmusi palielināt aizsardzības izdevumus. "Pasākumi, ko mēs pieņemsim alianses drošībai, prasa atbilstošus resursus. Sabiedrotie būtiski palielina savus aizsardzības izdevumus," teikts alianses rezolūcijā.
Tāpat tikšanās dalībnieki vienojušies pastiprināt NATO austrumu spārnu: četrās valstīs – Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā un Slovākijā – tiks dislocētas taktiskās grupas, teikts dokumentā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paliks savā postenī vēl gadu, ņemot vērā situāciju Ukrainā un nepāries strādāt Norvēģijas Centrālajā bankā. "Šodien es piekritu turpināt darbu NATO ģenerālsekretāra postenī," pastāstīja Stoltenbergs.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Taču nav ne runas par Ukrainas okupāciju, uzsvēra Putins.
Krievija un Ukraina turpina sarunas par speciālo operāciju, trīs pārrunu posmi notikuši Baltkrievijā, pēc tam delegācijas turpināja darbu pa video sakariem. Pagaidām puses neatklāt detaļas par pārrunu gaidu, tomēr, saskaņā ar Krievijas puses datiem, tās rit lēnāk, nekā gribētos, turklāt Kijevas vainas dēļ.