RĪGA, 17. marts — Sputnik. Situāciju kravas autopārvadājumu nozarē tās parstāvji raksturo kā katastrofālu – daudzi uzskata, ka pastrādās vēl dažas nedēļas. Līdzīga situācija ir arī dzelzceļā, vēsta LSM.
Uzņēmumi, kas Latvijā nodarbojas ar kravu pārvadājumiem, balansē uz bankrota robežas – kravu pāri austrumu robežai tikpat kā nav, sankciju ierobežojumi sasnieguši 140 lappuses ar aizliegto preču sarakstu.
"Patlaban pārvadājumiem tuvojas katastrofa," konstatēja asociācijas "Latvijas auto" valdes loceklis Aleksandrs Černovs. Viņš paskaidroja, ka asociācija radīta kā pārvadātāju bizness ar trešajām valstīm: Ukrainu, Baltkrieviju un Krieviju. Pašreizējos apstākļos šis bizness ir gandrīz neiespējams.
Runa nav tikai par kravu trūkumu, bet arī darba spēka problēmām. Agrāko kadru badu nozarē vēl padziļinājuši jaunie ierobežojumi pret trešo valstu pilsoņiem. Lielai daļai Latvijas transporta kompāniju vairāk nekā 50% vadītāju ir Krievijas, Baltkrievijas, Uzbekistānas un Ukrainas pilsoņi.
"Tagad Eiropas Savienība pieņēma sankcijas, taču tās neattiecās uz darba vīzām. Bet Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm, kas aizliegusi arī darba vīzas. Proti, ja mums beidzas autovadītāja vīza, viņš mums jāatlaiž," paskaidroja "Latvijas auto" valdes loceklis.
Nav, kam vadīt automašīnas, nav, ko pārvadāt, piedevām radušās grūtības ar pakalpojumu apmaksu, pie tam ne tikai par pašreizējiem pārvadājumiem, – arī par agrāk veiktajiem.
Rodas jautājumi arī par tranzītu pa dzelzceļu. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzina: pārvadājumi no Krievijas pa dzelzceļu var sarukt par 85%. Sankcijas vērstas arī pret Krievijas dzelzceļu, taču liela daļa tranzīta Latvijā izmantoja KDz vagonus. Pēc būtības, tagad tos vairs lietot nedrīkst.
"Šobrīd nav iespējams novērtēt, kā pret Krieviju vērstās sankcijas, kas ik dienas tiek papildinātas, ietekmēs Latvijas dzelzceļu, tāpēc mēs pagaidām atturamies no konkrētām prognozēm," paziņoja :Dz.
Latvijas tranzīta asociācija informēja, ka tiek apturēti ne tikai kravu pārvadājumi, pret kurām vērstas tiešas sankcijas, bet pat konteineru vilcieni, kas caur Rīgas ostu gāja no Ķīnas.
"Ķīnas puse jau aptur. Ja KDz ir sankciju sarakstā, kā ar to sadarboties? Var veikt apmaksu caur Kazahstānas dzelzceļiem, taču tas ir tikai viens no jautājumiem..." teica Latvijas loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš.
Asociācijas eksperti uzsver, ka bez tranzīta Baltijas valstis kļūs par savdabīgu ES apendicītu, bet tranzīta infrastruktūras pagrimums ļoti kaitēs valsts ekonomikai.
"Mēs pat tagad dienu no dienas atliekam kārtējo valdes sēdi, lai būtu, ko apspriest. Šobrīt jebkādas kalkulacijas ir bezjēdzīgas! Izskatīt smagāko variantu – ņemam "viss tranzīts līdzinās nullei" un vadāmies no tā," skaidroja Krūmiņš.
Problēmas ir arī Rīgas lidostai. Pret Krieviju vērsto ES sankciju fonā Rīgas lidostā vairs netiek piegādātas e-komercijas preču un tranzīta kravas no Ķīnas, pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa. Lidostā ierodas tikai pasts un nelielas kravas.
Odiņa piezīmēja, ka lielie kravu aviopārvadātāji, kas ieradās Rīgā, bija no Krievijas.
Lielo kravu zudums šogad mazinās Rīgas lodostas ieplānoto kravu apgrozījumu no 29 000 līdz 11 500 tonnām.
Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars uzsvēra, ka būs vajadzīgs vismaz mēnesis, lai redzētu, kā reaģēs Ķīna. Viņš paskaidroja, ka kravu apjoma lielākais kritums saistīts ar to, ka sankcijas vērstas pret Krievijas operatoriem, kuru pakalpojumus izmantoja Ķīna.