Rietumu prese ar baudu pārskaita pret Krieviju ieviestās sankcijas, prognozējot mūsu ekonomikai ļoti sarežģītus laikus, atsevišķi izdevumi vispār sola mūsu valstij garantētu defoltu, raksta Sergejs Savčuks RIA Novosti vietnē.
Aizvien dziļāk grimstot sapņos par Krievijas sabrukumu, ārzemju izdevumi nez kāpēc pat necenšas paanalizēt pašmāju finansiālās un rūpniecības sistēmas stāvokli. Bet nekaitētu gan.
Pagājušajā ceturtdienā vācu tērauda ražošanas kombināts "Lech-Stahlwerk" Meitingenā un spāņu cementa rūpnīca "Portland Valderrivas Cementus" paziņoja, ka aptur darbu.
Vairāk nekā tūkstoš cilvēku no Bavārijā vienīgajās tērauda ražotnes un viņu spāņu kolēģi no vairākiem cementa ražošanas uzņēmumiem aizsūtīti beztermiņa atvaļinājumā. Kompāniju vadība oficiāli paziņojusi, ka rūpnīcas neatsāks ražošanu, kamēr elektroenerģijas cena rūpnieciskajiem patērētājiem nesaruks vismaz līdz diviem simtiem eiro par megavatu.
Tas vēl nebija viss – arī vācu papīra fabrika "Delkeskamp Packagingwerke" informēja, ka nespēj turpināt darbu. Īpašnieki nosūtīja federālajai valdībai vēstuli ar lūgumu pēc iespējas ātrāk atjaunot normālu elektroenerģijas piegādi un pārskatīt cenu politiku rūpnieciskajiem patērētājiem.
Pirms dažām dienām otrais lielākais minerālmēslu ražotājs – Norvēģijas kompānija "Yara" paziņoja, ka rekordaugsto dabasgāzes cenu dēļ, kas savukārt liek augt elektroenerģijas izmaksām, divi tās galvenie uzņēmumi Itālijā un Francijā samazina produkcijas ražošanas apjomus līdz 40 procentiem.
Itālijas pilsētā Ferrā un Francijas pilsētā Gavrā esošās rūpnīcas kopā gadā ražo vairāk nekā miljonu tonnu amonjaka un deviņus tūkstošus tonnu karbamīda, ko izmanto kā minerālmēslus lauksaimniecībā.
Lai izprastu problēmas dziļumu, jāatceras, ka šī pati "Yara" pagājušā gada nogalē jau samazināja ražošanas tempus un apjomus, arī par četrdesmit procentiem un arī pārlieku lielu energonesēju cenu dēļ. Faktiski patlaban runa ir par to, ka jau iespējama pilnīga ražošanas apturēšana, turklāt Eiropas tirgi pat aizsteidzās notikumiem priekšā – gan minerālmēslu, gan lauksaimniecības produkcijas cenas sāka pārliecinoši rāpties augšup.
Pagājušajā nedēļā itāļu kravu pārvadātāju asociācija "Trasportonito" izsludināja beztermiņa tālbraucēju streiku. Nebūt nav grūti uzminēt, ka iemesls ir tieši saistīts ar sankciju karu pret Krieviju. Benzīna un dīzeļdegvielas cena Itālijā jau ir pārsniegusi divus eiro par litru, un tas liek šaubīties par autopārvadājumu rentabilitāti.
Transporta kompāniju īpašnieku priekšā ir ļoti vienkārša izvēle: strādāt ar zaudējumiem vai strauji celt kravas pārvadājumu tarifus. Rezultātā, protams, saruks klientu skaits. Strupceļš.
Pandēmijas izraisīto enerģijas krīzes vilni pārdzīvojušajām Eiropas valstīm tuvojas visīstākā vētra, no kuras diez vai visi atgūsies. Un tas nebūt nav pārspīlējums.
9. martā Eiropas Komisijai tika nosūtīta kolektīva vēstule, ko parakstīja visu Eiropas rūpniecības galveno nozaru pārstāvji.
Eiropas tērauda asociācija (EUROFER), Eiropas cementa asociācija (CEMBUREAU), Eiropas keramikas rūpniecības asociācija (Cerame-Unie), Eiropas ferosakausējumu ražotāju asociācija (EUROALLIAGES), Eiropas krāsmetālu ražotāju asociācija (EUROMETAUX), Eiropas kalnrūpniecības, metālu un minerālu asociācija (EUROMINES), Eiropas keramzīta asociācija (EXCA) un Eiropas stikla rūpniecības alianse (Glass Alliance Europe) pieprasa no Briseles nekavējoties veikt pasākumus enerģijas tirgus stabilizēšanai.
Rūpnieki brīdina: ja Eiropas Komisija neapturēs cenu pieaugumu energonesējiem un elektroenerģijai, tas novedīs pie totālas Eiropas rūpniecības apturēšanas, proti, ekonomiskā sabrukuma.
Zīmīgi, ka vēstulē atsevišķi minēti alternatīvi avoti. Atšķirībā no sajūsminātajiem Rietumu žurnālistiem un ekoaktivīstiem, lielā biznesa pārstāvji neuzskata atjaunīgās enerģijas avotus par uzticamiem un lūdz valdību sniegt skaidrojumu, kā un kādā apjomā tiks veikti dabasgāzes, naftas un ogļu iepirkumi, tostarp no Krievijas.
Atkārtosim vēlreiz, tā nav mūsu fantāzija, tikai sausa statistika.
Britu prese ziņo, ka nākotnes darījumu cenas naftas piegādēm aprīlī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu palielinājusies divdesmit reizes. Kopš speciālās operācijas sākšanas Ukrainas teritorijā un tai sekojošā sankciju kara pret Krieviju dabasgāze Eiropas biržās sadārdzinājusies par 79 procentiem. "Brent" markas naftas barelu tirgo par 140 dolāriem, proti, divu nedēļu laikā vien cena augusi par 10%, pietuvojoties 2008. gada vēsturiskajam rekordam, kad par barelu maksāja 147 dolārus.
Loģiski: ja sadārdzinās primārie avoti, arī elektroenerģijas cena nevar paliek nemainīga. Pagājušajā nedēļā Lielbritānijā cena par megavatstundu sasniegusi 345 eiro, bet Vācijā pārsniegusi 220 eiro.
Cenu pieauguma fonā Eiropas līderi krasi atvēsuši savos izteikumos. Piemēram, Olafs Šolcs paziņoja, ka Eiropa ir izsmēlusi visas sankciju iespējas, Boriss Džonsons atzinās, ka neviens nekad nav apšaubījis Krievijas un tās tautas varenību.
Starp citu, viens amizants fakts par Britāniju. Pēc britu "Daily Mail" informācijas, mēnesi pirms Ukrainas speciālās operācijas sākuma Lielbritānija uzstādījusi savdabīgu vēsturisku rekordu, iztērējot 2,6 miljardus mārciņu Krievijas energonesēju iepirkšanai.
Par 911,5 miljoniem mārciņu tika iegādāts liels benzīna un dīzeļdegvielas apjoms, 32 miljoni tika iztērēti enerģētiskās ogles, koksa un ogļu brikešu iegādei, 590,4 miljonus mārciņu samaksāja par jēlnaftu un par 289,1 miljoniem nopirka Krievijas dabasgāzi.
Nevaram zināt, vai Lielbritānijai ir savi informācijas avoti Krievijas aizsardzības resorā, taču ļoti aizdomīgi izskatās rekordlielais Krievijas energonesēju iepirkums, turklāt ņemot vērā Londonas ārkārtīgi nedraudzīgo nostāju.
Taču, kā jau redzams, nedz Britānijai, nedz Eiropas Savienības valstīm nelīdzēja drošības spilvena veidošana. Rietumvalstu alianse, cenšoties sodīt Krieviju, devusi tādu triecienu savai rūpniecībai un ekonomikai, ka nupat tās guļ dziļā nokdaunā.