Pēc Šolca līdzīgu nostāju paudis Nīderlandes premjerministrs Marks Rite. Ņemot vērā strauju cenu augšupeju, tika pieņemts lēmums pamēģināt "atdzesēt" situāciju. Taču joprojām paliek vidēja termiņa sankciju riski no rietumvalstu puses, turklāt tas attiecas uz naftu, nevis gāzi. Pie tam no Krievijas viedokļa situācija naftas un gāzes tirgū izskatījās dažādi, saasinoties politiskajai situācijai, portālā RIA Novosti stāsta Aleksandrs Sobko.
Globālās naftas cenas, protams, sāka strauji augt, taču vienlaikus daļa no Krievijas piegādēm nodrošināta ar ievērojamu diskontu, vairāk nekā 20 dolārus par barelu. Potenciālās sankciju nenoteiktības apstākļos kompānijas neuzdrošinājās iesaistīties darījumos ar Krievijas piegādēm bez papildu prēmijas. Patlaban, Eiropas oficiālo personu paziņojumu fonā, iespējama atlaides samazināšanās.
Taču riski saglabājas: ja neņemtu vērā loģistikas jautājumus un Eiropas naftas pārstrādes rūpnīcu pielāgošanu jaunajiem naftas veidiem (tam būs nepieciešams laiks), iespējams aizvietot naftas piegādes no Krievijas. No globālās bilances viedokļa Krievija eksportē (naftu un naftas produktus) aptuveni septiņus procentus no globālā naftas patēriņa. No tām aptuveni trešdaļa dodas uz Āziju, galvenokārt uz Ķīnu. Iespējams, daļai kontinentālo cauruļvadu piegāžu un Eiropai būs grūti atteikties no Krievijas naftas loģistikas dēļ. Proti, hipotētiskās sankcijas varētu uzlikt ne visam apjomam, bet kādiem diviem vai četriem procentiem no globālā patēriņa. Tas ir pieņemams samazinājums globālajā ekonomikā. Cenas, protams, pieaugs, kas samazinās globālo pieprasījumu. Kaut kur arī darbosies boikota faktors: "Shell" jau paziņojusi par atteikšanos no Krievijas naftas.
Ar gāzi situācija ir citāda. Pirmkārt, gandrīz viss degvielas apjoms piegādāts pa gāzesvadiem. Izņemot SDG no Jamalas, un tur, starp citu, jau ir vērojāms tankkuģu piegādes risks: Apvienotajā Karalistē dokeri atteicās izkraut tankkuģi no Jamalas. Eiropas atkarība no Krievijas gāzes ssasniedz 30-40%, un pat vidējā termiņā nav iespējams aizvietot Krievijas importu. Neskatoties uz SDG sektora attīstību, gāzes tirgus nebūt nav tik globāls kā naftas tirgus. Ir vērts atcerēties, ka pēdējos mēnešos "Gazprom" strauji samazināja piegādes uz ES. Turklāt vēl nesen piegāde caur Ukrainu bija divas reizes mazāka nekā minimālā saskaņā ar līgumu. Bet, sākoties specoperācijai, tranzīts caur Ukrainu pieaudzis līdz 109 miljoniem kubikmetru diennaktī, turklāt "Gazprom" pakāpeniski atgriežas pie daļas apjomu rezervēšanas Polijas maršrutā "Jamala — Eiropa". Proti, eksports no Krievijas tagad pat palielinājies, tomēr šajā fonā palielinājusies arī cena.
Iemesls ir saprotams: "Gazprom" nepietiekamie piegādes apjomi pēdējos mēnešos. Bija gaidāms, ka deficīts krātuvēs tiks kompensēts vasarā, bet tagad nenoteiktība ir pieaugusi. Atgādinām, ka plānveida iesūknēšana gāzes krātuvēs sākas tūlīt pēc apkures sezonas beigām un pārtraukuma te nav.
Interesanti, ka šajā fonā pati Ukraina ir ieviesusi aizliegumu gāzes eksportam. Tas neattiecas uz tranzītu, bet ietekmēja pārdevējus, kuri glabāja savu gāzi Ukrainā, plānojot pārdot to ES valstīm. Spriežot pēc ukraiņu gāzes transporta operatora datiem, valsts arī tagad veic nelielas atgriezeniskās piegādes uz savu teritoriju.
Šajos apstākļos — kritiskā atkarība no gāzes, salīdzinot ar "iespējami varianti" ar naftu — jau parādījušies Krievijas oficiālo personu pirmie mājieni par to, ka naftas un gāzes piegādes varētu tikt veiktas tikai "komplektā", un nesanāks iepirkt gāzi bez naftas.
Jāatzīmē, ka vēsturiski valūtas ieņēmumi no gāzes pārdošanas sastādīja aptuveni desmit procentus no naftas un naftas produktu valūtas ieņēmumiem. Bet tagad, kad naftas cena pieaugusi pusotru vai divas reizes salīdzinājumā ar "normu", bet gāzes cena — 5-15 reizes (kotējumi svārstās), gāzes nodrošinātie ienākumi Krievijai kļūst nozīmīgi. Agrāk gāze bija drīzāk "politika", bet nafta "ienākumi", bet tagad situācija ir mainījusies.
Beidzot šajos apstākļos izcēlās vēl viens sektors, kas daļēji saistīts ar enerģētiku — minerālmēsli. Pēc apjoma tas nav tik būtisks, taču globālajai ekonomikai kritiskāks saprotamu iemeslu dēļ. Tajā arī bez pašreizējās destabilizācijas tika novērots kotējumu pieaugums. Piemēram, diamonija fosfāta cena pēdējo divu gadu laikā pieaugusi trīs reizes. Kā zināms, augiem nepieciešami trīs galvenie makroelementi: kālijs, fosfors un slāpeklis. Ražotājiem tomēr tie būtiski atšķiras. Kālija un fosfora avoti ir derīgie izrakteņi, kas kļūst par minerālmēsliem pēc ķīmiskas apstrādes. Savukārt slāpekļa minerālmēslu ražošana ir pilnībā balstīta uz dabasgāzes, bet pašu slāpekli ņem no gaisa. Tāpat jāatzīmē, ka bieži vien minerālmēsli ir jaukti. Piemēram, fosfora minerālmēsliem bieži pievienots slāpeklis, jo fosfāta anjonu sālī (piemēram, jau pieminētajā diamonija fosfātā) ļoti ērti ir līdzsvarot ar amonjaka katjonu (slāpeklis).
Attiecīgi slāpekļa minerālmēslu vērtība pilnībā korelējas ar gāzes cenām. Starp citu, proporcija ir ļoti vienkārša: tonnas amonjaka ražošanai nepieciešams tūkstotis kubikmetru dabasgāzes. Atgādinām, ka rudenī Eiropā jau pārtraukušas darbību minerālmēslu ražošanas rūpnīcas, kad dabasgāzes cena pieaugusi daudz ātrāk nekā amonjaka un tā atvasinājumu cena. Tamlīdzīgos apstākļos šī produkta ražošana bija vienkārši neizdevīga.
Lai kā būtu, Krievija eksportē 15 procentus no globālā minerālmēslu apjoma, turklāt visu minerālmēslu asortimentu. Krievija, Kanāda un Baltkrievija (salīdzināmās daļās) ir lielākie kālija minerālmēslu ražotāji. Ķīna, starp citu, tāpat ir slāpekļa un fosfora minerālmēslu eksportētājs, turklāt rudenī tā jau ierobežoja eksporta apjomu, bet importē kālija minerālmēslus.
Interesanti, ka pirms dažām dienām Ražošanas un tirdzniecības ministrija ieteica Krievijas ražotājiem uz laiku apturēt minerālmēslu eksportu sakarā ar ārvalstu loģistikas kompāniju piegādes ķēžu traucējumiem. Tolaik šo ieteikumu skaidroja, kā mēģinājumu pierunāt ārvalstu loģistikas kompānijas turpināt stabilu sadarbību arī citās nozarēs. Taču jebkurā gadījumā minerālmēslu nozare, kurā pēdējos gados novērots deficīts, salīdzinājumā ar to pašu naftu izrādās pat jūtīgāka pret iespējamiem piegāžu traucējumiem.
Rezumēsim. Nafta dod iespējas pārvietoties komfortabli un bez ierobežojumiem. Gāze – piekļuve apkurei un karstajam ūdenim, elektroenerģijas ražošana, rūpniecības uzņēmumu darbs. Proporcijas ir atkarīgas no konkrētās valsts enerģētikas struktūras, Eiropā pieprasījums pēc gāzes šajās nozarēs ir apmērām vienāds. Minerālmēsli galu galā nozīmē pārtiku.
Šajā rakstā mēs neizskatījām citas nozares, kur Krieviju ir grūti aizstāt. Piemēram, pēdējās divās dienās niķeļa cenas pieaugušas 2,5 reizes (bet no gada sākuma — četras reizes). Krievijā ražo desmit procentus no visa niķeļa apjoma. Pieaug pārtikas cenas kopumā. Proti, Krievijas valūtas ieņēmumu apjomiem mazāk nozīmīgākas nozares izrādās nozīmīgākas pasaules ekonomikai. Iespējamā naftas iepirkšanas embargo gadījumā Krievijai ir iespējas: pārdot kaut ko no tā, ko pērk, vai arī realizēt naftu "piedevā" kritiskākām izejvielām. Vai arī kādu laiku nepārdod noteiktām valstīm deficīta preci.
Objektivitātes dēļ nevar neteikt, ka arī Krievija ir ļoti atkarīga no liela preču klāsta, kas ir kopējā ārējās tirdzniecības operāciju apjoma neliela daļa, bet no tās atkarīga pašmāju ražošana un kritiski svarīgu nozaru darbība. Tas arī būs jāņem vērā, uzstādot savstarpējos tirdzniecības ierobežojumus, ja tādi tomēr būs.