Krievijas speciālā operācija Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai turpinās saskaņā ar plānu, Kijevas režīma kontrolētā teritorija faktiski nogriezta no jūras ceļiem un pastāvīgi samazinās. Krievijas spēki pilnībā kontrolē Ukrainas gaisa telpu un vērš triecienus vienīgi pa UBS objektiem, nekaitējot pilsētas infrastruktūrai, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Krievijas Bruņoto spēku vienības uzbrūk plašā frontē, kas aptver gandrīz visu Ukrainas teritoriju. 5. martā pārņemta kontrole pār 10 apdzīvotām vietām. Iepriekš Krievijas spēki iegāja Melitopolē, Berdjanskā, pārņēma kontroli pār Černobiļas un Zaporožjes AES, bloķēja Kijevu, Čerņigovu, Konotopu, Sumus, Hersonu un atjaunoja Ziemeļkrimas kanāla darbu. Sekmīgi strādā arī Luganskas un Doņeckas tautas republiku karaspēka grupējumi.
Situācija Kijevā un Harkovā vēl aizvien ir sarežģīta. "Teritoriālās aizsardzības" vienības nomīnē ielas un daudzkārt palielina risku civilajiem iedzīvotājiem. Harkovas un Mariupoles "katlu" likvidācija ļaus tuvināt Kijevas režīma kapitulāciju.
Krievijas BS taktika neparedz triecienuzbrukumus lielām apdzīvotām vietām. Pilsētas vienkārši tiek bloķētas. Ukrainas militāro infrastruktūru "maļ" dienām un naktīmn. Piemēram, ar liela darbības rādiusa precīzo šāviņu vakar likvidēta munīcijas noliktava Žitomirā, kur glabājās prettanku kompleksi Javelin un NLOW.
Desmit dienu ilgās speciālās operācijas gaitā Krievijas BS "demilitarizējuši" 2037 UBS objektus: 71 vadības un sakaru punkts, 98 zenītraķešu kompleksi S-300, "Buk M-1" un "Osa", 61 RLS, 66 lidmašīnas uz zemes, 16 – gaisā, 56 bezpilota lidaparāti, 708 tanki un citas bruņumašīnas, 74 raķešu zalves sistēmas, vairāk nekā 260 artilērijas vienības, 505 kara automašīnas.
Ukrainas militārās infrastruktūras likvidācija noslēdzas
Pretestībai nav jēgas, jo Krievijas armija nevēlas kaitēt civiliedzīvotājiem vai okupēt Ukrainu. UBS ir nogriezti no gaisa un jūras satiksmes ceļiem.
Kijevas režīms izmanto valsts robežas iecirkņus ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju un Rumāniju, lai pārvietotu ārvalstu algotņus un "aizsardzības" ieročus – šī Rietumu "labdarība" garantē tikai augošu upuru skaitu Ukrainas Bruņotajos spēkos.
"Partneru" destruktīvie mēģinājumi aizkavēt Krieviju neietekmēs operācijas mērķus un militāri politisko iznākumu. Atgādināšu: iepriekš Maskava piedāvāja risināt Eiropas drošības problēmas diplomātiskā ceļā, taču Vašingtona un Brisele spērieniem mudināja Ukrainu sākt karu, lai padarītu to par otru Afganistānu.
Krievija saliec pakavu
Ukrainas aizsardzība ir galīgi apspiesta ziemeļrietumos no Harkovas. Tas ļauj pielikt punktu visiem UBS mēģinājumiem pārgrupēties rietumu virzienā. Ukraiņu mediji sākuši "pārvietot" pilsētas kartē, lai slēptu faktus par sakāvi frontē. Pagājušas vien desmit dienas.
Domājams, Krievijas speciālā operācija neapstāsies pie Dņepras. Grupējumu uzbrukums no austrumiem, ziemeļiem un dienvidiem (kartē tas atgādina pakavu) ļaus pilnībā bloķēt Kijevu un vēlāk – arī citas lielas pilsētas – Nikolajevu, Odesu, Ļvovu (nepieciešams rietumos pielikt punktu ārvalstu algotņu un bruņojuma plūsmai). Krievijas Sauszemes spēku un Gaisa kosmisko spēku potenciāls, kā arī Melnās jūras flotes kuģi Azovas un Melnajā jūrā nebūt nav izmantoti visā pilnībā.
ASV izlūkdienestus mulsina tas, ka Krievija atsakās no graujoša trieciena Ukrainai no gaisa. Liela daļa amerikāņu nesaskata nekādu atšķirību starp Mosulu un Kijevu. Ukrainas Ģenerālštābu moka jautājums: "Kāpēc Krievijas spēki vēl aizvien nav izsēdinājuši desantu Odesā". Nikolajevas ostā katram gadījumam nogremdēts pārvietoties nespējīgais Ukrainas Jūras kara spēku flagmanis "Hetman Sagaidachniy" – īsts absurds. Kijevā izdalīti vairāk nekā 25 tūkstoši Kalašņikova automātu. Tos pārsvarā saņēmuši kriminālie elementi, un apšaudēs jau gājuši bojā simtiem civiliedzīvotāju.
No iespējamiem 200 tūkstošiem bēgļu, kas būtu varējuši pamest Mariupoli un Volnovahu, nodrošinātos humanitāros koridorus izmantojuši tikai 17 cilvēki – nacisti nelaiž ārā mierīgos iedzīvotājus un pat ārvalstniekus – viņus izmanto kā "dzīvo vairogu". Ne velti Āfrikas valstis ANO Drošības padomē nosodīja melnādaino diskrimināciju pie Ukrainas robežas (pie tam daudzi pat tiktāl netiek).
Pat amerikāņu avīze "Washington Post" aizkaitināti atzīmēja, ka Ukraina organizē "asiņainu kampaņu tiešsaistē, kas... pārkāpj Ženēvas konvencijas". Tomēr Krievijas grupējums pilda nosprausto uzdevumu un atdala "graudus no pelavām" Ukrainas teritorijā.
Vakar par Kijevas režīma neprātīgo rīcību runāja arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins: "Ja viņi tālāk turpinās rīkoties tāpat kā pašlaik, viņi liek apšaubīt Ukrainas valstiskuma nākotni." Tas ir ļoti nopietns brīdinājums "partneriem" Rietumos, kuri nespēj novērtēt notiekošo ar vēsu prātu.
Ukrainas "korida"
Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels nesen Spānijas radio ēterā paziņoja, ka ES nekaro ar Krieviju, tikai stāv Ukrainas pusē, kas saskārusies ar uzbrukumu. Iepriekš Borels runāja par nepieciešamību sūtīt palīgā UBS letālās bruņojuma sistēmas 450 milj. eiro vērtībā. Acīmredzot, Eiropas Savienība pārvēršas par NATO un Pentagona filiāli.
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests informēja: Polija pārvēršas par bāzi ieroču un algotņu sūtīšanai uz Ukrainu. Tās teritorijā izvērsta ASV, Lielbritānijas, Kanādas un citu NATO valstu izlūkdienestu tīkls, kas apgādā Kijevas režīmu ar ziņām par Krievijas grupējuma pārvietošanos.
Avīze "Bild" ziņoja, ka Berlīne nolēmusi piegādāt UBS 1000 prettanku kompleksus un 500 PZRK "Stinger", kā arī 2700 PZRK "Strela", kas bijaa VDR bruņojumā un glabājušies noliktavās apmēram 35 gadus. Kādiem nolūkiem vajadzīga tik bīstama rūpju imitācija? Lielā daļā Ukrainas teritorijas izveidojusies katastrofāla humanitārā situācija, bet eiropiešu acīs tā ir "korida".
Amerikāņu "līdzjutēji" mēģina saprast, vai ukraiņiem palīdzēs turku "Bayraktar". Pentagons jau sen plāno tikt vaļā no 280 vecajiem triecienniekiem A-10 Warthog, taču pat neapspriež to nodošanu Ukrainai. ASV Gaisa spēku ministrs Frenks Kendals marta sākumā paziņoja: "Lai arī nevajag norakstīt Krieviju un citas naidīgas valstis un organizācijas, Ķīnas ambīcijas, resursi un autoritārā pārvaldes sistēma padara to par vienīgo faktoru, kas visvairāk kaitē ASV nacionālajai drošībai."
Rumānija un Slovākija gribēja nodot "humanitāro palīdzību" no saviem GKS ukraiņu polotiem, taču viņu novecojušos PSRS laikos ražotos iznīcinātājus vienkārši nav ar ko aizvietot NATO ierindā. Un runas par kaut kādu NATO bezlidojumu zonu virs Ukrainas arī ir miglā tītas.
No otras puses, baumas par amerikāņu, eiropiešu un ukraiņu naidu pret Krieviju ir nopietni pārspīlētas. Nepaies ne desmit gadi, un ukraiņu tauta atkal būs brālīga un draudzīga (atsauksim atmiņā Poliju un VDR pēckara gados). Krievija ir itin labi pielāgojusies kolektīvo Rietumu agresijas periodiem pēdējo i800 gadu laikā un pašreizējo eskalāciju uztver mierīgi.