Tomēr ierēdņu un ģenerāļu izteikumi liecina: aliansē vienprātības nav. Kas slēpjas aiz skaļajām frāzēm? Par to portālā RIA Novosti stāsta Sergejs Andrejevs.
Par pusmiljardu
"Pirmo reizi vēsturē!" iesaucās Eiropas komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena par ieroču piegādēm trešajai valstij.
"Mēs esam nolēmuši izmantot savas iespējas un nosūtīt Ukrainas armijai letālo bruņojumu 450 miljonu eiro vērtībā. Vēl 50 miljonus piešķirsim saistītajai produkcijai," precizēja Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels.
Tas nav pirmais "tranšs" Ukrainai. Jau pērn Brisele piešķīra 31 miljonu eiro "palīgiekārtām", proti, lauka hospitāļiem. Naudu piešķir konkrētām valstīm, kas nodrošina piegādes.
Speciālo militārās palīdzības programmu 5,6 miljardu eiro apmērā Eiropas miera fonds (EPF) pieņēma pirms gada. Saskaņā ar ieceri, budžetiem, tostarp arī Kijevai, vajadzēja ar katru gadu mazliet pieaugt. Taču neseno notikumu kontekstā piešķir daudz vairāk. Eiropas valstis pašas lemj, kā tieši palīdzēt. Piemēram, Dublina atbalsta neletālo ekipējumu – ķiveres, bruņuvestes, degvielu, nakts redzes sistēmas. Līdzīgu viedokli pauž Vīne, Atēnas, Bukareste un Lisabona.
ES vadošās valstis – Francija, Vācija, Itālija, Spānija, Nīderlande – sūta Ukrainai "nāvējošu tehniku" – prettanku "Javelin" un NLAW, pārnēsājamos zenītraķešu kompleksus "Stinger". Apspriež pat raķešu kompleksus "Patriot" un kara aviāciju.
Britu aizsardzības ministrs Bens Volless atklāja, ka 27 valstis piekritušas apbruņot Kijevu, tikai neprecizēja, kuras tieši.
Palīdzība vārdos
Ukraina pārsvarā saņem palīdzību NATO, ne ES ietvaros. Tomēr par apjomiem, acīmredzot, vēl nav vienojušies. Tāpēc parādās pretrunīga informācija.
Piemēram, otrdien, Kijeva ierunājās par 70 lidmašīnām: iznīcinātājiem MiG-29 un triecienniekiem Su-25 no Bulgārijas, Slovākijas un Polijas. Tomēr Varšava to žigli noliedza.
"Mēs nesūtām kara aviāciju – tas nozīmētu NATO iesaistīšanos konfliktā. NATO nav konflikta puse. Mūsu lidmašīnas patlaban Ukrainā nelido," uzsvēra prezidents Andžejs Duda.
Alianses ģenerālsekretārs noskaņots kareivīgāk. Piemēram, Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka ieroču piegādes augs – "vairāk prettanku, pretgaisa sistēmu un munīcijas".
Viņš piebilda, ka NATO paplašina klātbūtni Austrumeiropā. "Pirmo reizi vēsturē mēs izvēršam reaģēšanas spēkus, - atzīmēja Stoltenbergs. – Vairāk nekā simt iznīcinātāji ir paaugstinātas cīņas gatavības režīmā trīsdesmit dažādās vietās, 120 kuģi – Baltijas un Vidusjūrā. Lielbritānija, ASV un citi sabiedrotie uz bloka austrumu daļu sūta vēl vairākus tūkstošus karavīru."
No jūras kara bāzes Ķīlē (Vācija) uz Baltiju devusies pirmā Vācijas JKS flote – pretmīnu kuģi, mīnu tralētājs, kā arī sagādes kuģis. No gaisa armādu piesedz daudzfunkcionālie Tornado.
Sauszemes vienības ik dienas ierodas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Aerodromos stāv amerikāņu F-35.
Īstā palīdzība
Rietumu mediji Baltiju dēvē par Ukrainai paredzētā bruņojuma "galveno sadales centru". Tallina pati palīdz Kijevai ar munīciju un "Javelin". Tāpēc, starp citu, teju vai sastrīdējās ar Berlīni, kas bloķēja letālā bruņojuma piegādes caur Igauniju. Baidījās no "sadursmes ar Krieviju".
Tagad izteikumu tonis ir mainījies. Alianse tuvāko mēnešu laikā palielinās valstī dislocēto grupējumu līdz 1,2 tūkstošiem kareivju. Iespējams, atrisinās arī jautājumu par ieročiem Ukrainai. Shēma ir sekojoša: NATO locekļi un partneri sūta militārās kravas uz Igauniju, pēc tam dod oficiālu atļauju reeksportam. Piemēram, Somijas valdība atļāvusi pārvietot 122 mm haubices.
It kā jau skan vienkārši, tikai ne šajā situācijā – loģistika rada grūtības.
"Parasti visu veda pa gaisu. Lielākas kravas – caur Odesas ostu, pēc tam – ar autotransportu. Taču tagad debesis ir slēgtas, Krievija notrieks lidmašīnas. Melnās jūras flote bloķējusi Odesas ostu. Atliek tikai sauszemes robeža Ukrainas rietumos," paskaidroja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs.
Pierobežas pārejas pilda bēgļi – valsti jau pametis gandrīz pusmiljons cilvēku, ES gaida desmitkārt lielāku skaitu. Tādos apstākļos nav viegli pārvietot bruņojuma kolonnas.
"Turklāt – ar kādu transportu? Vai NATO ir gatavi piešķirt kravas mašīnas un apdrošināt vadītāju dzīvības? – atzīmēja Ļeonkovs. – Domājams, Ukrainas teritorijā autokolonnas tiks iznīcinātas."
Viņš piebilda, ka arī alianses militārās tehnikas klātbūtni novērtēs kā iesaistīšanos konfliktā. Politiķi un karavīri vienbalsīgi apliecina, ka neplāno iejaukties. Tāpēc eksperti uzskata izteikumus par "patriotisku retoriku", kam reāli soļi nesekos. To apstiprina arī Eiropas ierēdņi – skan virkne izvairīgu frāžu. "Apspriežam" un "iespējams".