Kabulā sacēlās sašutuma vilnis, ielās izgāja simtiem protestētāju. Kāpēc Baltais nams tā rīkojies? To cenšas noskaidrot RIA Novostiautore Ksenija Meļņikova.
Viena puse tiks jums, otra – mums
ASV prezidents parakstījis rīkojumu par Savienoto Valstu bankās glabāto Afganistānas valūtas rezervju – septiņu miljardu dolāru – bloķēšanu. Trīs ar pusi miljardi tiks piešķirti 2001. gada 11. septembrī bojā gājušo ģimenēm un radiniekiem. Pārējo saņems Afganistānas humānās organizācijas.
Pagaidām aktīvi pārskaitīti uz speciālu kontu Ņujorkas Federālajā rezervju bankā. Atļauju izsniegs štata tiesa.
Kabulas zelta rezerves sastāda vairāk nekā deviņus miljardus dolāru. ASV glabājas septiņi, pārējais - Vācijā, AAE un Šveicē. Vašingtonā ne reizi vien atzīmējusi, ka Afganistānas varas iestādes šos līdzekļus savākušas pēdējo divdesmit gadu laikā, pateicoties amerikāņu palīdzībai.
Baidena pavēli nosodīja ANO. Ģenerālsekretāra preses sekretārs Stefans Djužariks aicināja atbrīvot aktīvus. To prasīja arī agrāk, bet velti.
Vēl asāk reaģēja Pekinā. "Laupītāju uzvedība. Tas vēlreiz apliecina: pasaules kārtība, ko uztur ASV, neaizsargā taisnīgumu un vājo tiesības, bet atbalsta vien Vašingtonas hegemoniju," paziņoja ĶTR Ārlietu ministrijā.
Neklusēja arī Maskavā. "Kāpēc jāmaksā Afganistānas tautai, kas nekādi nebija saistīta ar šo teroraktu organizēšanu? Ārkārtīgi sarežģītas humanitārās situācijas apstākļos, tostarp ASV un to NATO sabiedroto neveiksmīgās militārās kampaņas rezultātā, Vašingtona faktiski pastiprina humanitāro krīzi Afganistānā," paudusi sašutumu ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.
Kabulā un Dželalabadā notika protesta akcijas. Protestētāji turēja plakātus ar saukļiem: "Izbeidziet karot ar afgāņu tautu!", "ASV un to sabiedrotajiem ir jāsamaksā par tūkstošiem afgāņu slepkavību un Afganistānas iznīcināšanu!"
Sankcijas palīdzības vietā
"Afganistānas naudas nozagšana apliecina valsts un sabiedrības cilvēcisko un morālo demoralizāciju," savā mikroblogā Twitter raksta Muhameds Naīms, talibu politiskā biroja vadītājs Katarā.
ASV nepilda vienošanos. Ārlietu ministrs Amirs Hans Mutaki teica, ka Vašingtona vēl aizvien nav izslēgusi jaunās Afganistānas valdības locekļus no melnā saraksta, turklāt ieviesa sankcijas, nevis sniedza palīdzību, lai atjaunotu valsti.
Pirmo reizi talibus atbalstījusi Afganistānas iepriekšējā valdība. Bijušais prezidents Hamids Karzajs lūdza Vašingtonu "nākamo paaudžu labad" nekavējoties atgriezt līdzekļus, kas piederēja "ne valdībai, bet gan afgāņu tautai".
Savukārt bijušais ĀM vadītājs Muhameds Hanifs Atmars uzskata, ka ir neētiski un nelikumīgi "izmantot Afganistānas dzīves nodrošināšanai nepieciešamās rezerves, ņemot vērā, ka afgāņi, paši būdami terorisma upuri, patiesi jūt līdzi 11. septembrī bojā gājušajiem".
Džozefa Baidena administrācija iesaldēja Afganistānas valsts rezerves pērnā gada 15. augustā. Amerikāņi, lai gan nebija spējuši apturēt prezidenta Ašrafa Gani režīma gāšanu, tomēr saglabājuši spēcīgu spiediena sviru uz Kabulu. Talibi aicināja kongresu atjaunot viņu iespējas brīvi rīkoties ar finanšu līdzekļiem. Taču Baltais nams lika saprast, ka nav vērts uz to cerēt.
Krievija un Ķīna norādīja, ka vajadzētu izbeigt jautājuma politizēšanu un "nekavējoties atbloķēt afgāņu naudu Rietumu banku kontos". Pēc Vladimira Putina vārdiem, tad būs iespējams palīdzēt bērniem, iegādāties medicīnas iekārtas un zāles. "To neiztērēs ieročiem, turklāt "Talibanam*" ieroči Afganistānā nav vajadzīgi. Tur ir atstāti ieroči par miljardiem dolāru," norāda Krievijas līderis, acīmredzot ņemot vērā amerikāņu un viņu sabiedroto straujo aiziešanu no valsts.
Vašingtona un Brisele izvirza politiskos noteikumus: amnestija afgāņiem, kuri sadarbojās ar iepriekšējo valdību, inkluzīva valdība, skolu izglītība meitenēm.
No vēsturiskā viedokļa ir izveidojusies unikāla situācija, norāda Krievijas Zinātņu akadēmijas Austrumu zinātņu institūta zinātniskais līdzstrādnieks, Mūsdienu Afganistānas izpētes centra direktors Omārs Nesārs. "No vienas puses, talibi vēl nav atzīti. ASV uzskata, ka tam jābūt kolektīvam procesam, starp citu, šīm viedoklim piekrīt arī Krievija. No otras puses – visi kontaktē ar "Talibanu*", lai arī atšķirīgā līmenī. Dažām valstīm Afganistānā ir vēstnieki, arī talibiem ir diplomātiskās misijas. Tātad zināmā mērā atzīšana notiek, bet oficiāli par to nestāsta," skaidro politologs.
Afganistānas valdība vēlreiz mēģinās atbloķēt zelta rezerves. Vienu delegāciju nosūtīja uz Kataru tikties ar Eiropas Savienības un Persijas līča valstu pārstāvjiem, otru — uz Lielbritāniju. Bet diez vai viņiem nāks pretī, uzskata RIA Novosti sarunbiedrs.
"Savienotajās Valstīs lēmumu pieņēmušas, pārsvarā ņemot vērā iekšpolitisko situāciju: Baidena reitinga lejupslīde, kritika par bēgšanu no Afganistānas. Tas ir mēģinājums ietekmēt sabiedrības viedokli. Vašingtona sūta signālu: mēs neesam gatavi atzīt talibus. Taču Kabulu tas īpaši neietekmēs," pārliecināts Omārs Nesārs.
Tāpat kā neietekmēs arī humano situāciju. Tā paliks tikpat smaga, kā iepriekš.
* Organizācijai uzliktas ANO sankcijas par teroristisku darbību.