RĪGA, 19. februāris - Sputnik, Andrejs Tatarčuks. EP deputātes Tatjanas Ždanokas ziņojums Eiroparlamenta plenārsesijā "Krievijas militārie draudi Ukrainai" ilga nepilnas divas minūtes. Viņai aizliedza runāt par Ukrainas armijas noslepkavotajiem bērniem neatzītajās Doņeckas un Luganskas apgabalos: "jūsu uzstāšanas laiks ir beidzies".
Kā jau ierasts, Eiropas Parlamenta deputāti tikai ar vairāku dienu aizkavēšanos reaģēja uz ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumu par Krievijas "gaidāmo uzbrukumu" Ukrainai. Baidens nosauca 16. februāri par "militārā iebrukuma" datumu jau pagājušajā nedēļā, bet eirodeputātu vienotas starpfrakciju pozīcijas saskaņošana ilga vairākas dienas. Savukārt "uzbrukuma dienā" ES dalībvalstu parlamentārieši piedalījās plenārsesijā, kur protams, nosodīja "Krievijas militārā spēka palielināšanu Ukrainā" un tās apkaimē, un aicinājuši ES valstis "iebrukuma" gadījumā ieviest sankcijas pret Krieviju.
Eiropas līderi un "neērtas" slepkavības
Viss noritēja likumsakarīgi un paredzami: sabiedrotās armijas mācības Rostovas un Voroņežas apgabalos ir "draudi Ukrainas plaukstošajai demokrātiskajai un ekonomiskajai attīstībai, starptautiskajai kārtībai, kas balstīta uz noteikumiem un Eiropas drošībai kopumā", teikts Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Robertas Metsolas un politisko grupu līderu kopīgā paziņojumā. Eiropas Parlamenta deputāti sveica ES diplomātiskos centienus risināt konfliktu miera ceļā, bet paziņoja, ka ES dalībvalstīm "jāievieš pret Krieviju stingras ekonomiskās un finansiālās sankcijas, ja tā iebruks". Tostarp jāizslēdz Krievija no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, jāaptur projekts "Nord Stream 2", kā arī jāaizliedz braucieni "Krievijas prezidentam pietuvinātajām personām un viņu ģimenēm", kā arī jāiesaldē viņu aktīvi.
Tas viss vairākkārt ierosināts jau iepriekš, nekas jauns 16. februārī neizskanēja. Atkal, par laimi, nekāda kara. Partijas "Latvijas Krievu savienība" Eiropas Parlamenta grupā "Zaļie/Eiropas brīvā alianse" pārstāves Tatjanas Ždanoka īsā uzstāšanās neapšaubāmi atdzīvināja plenārsēdi.
"Diskusija par situāciju Ukrainā ilga teju trīs stundas, un visi deputāti centās raksturot problēmu, par ko viņiem veidojies ļoti paviršs priekšstats vienīgi no oficiāliem medijiem, dažreiz no oficiālo lobistu stāstiem. Es no tribīnes aicināju Eiropas Parlamentu nepalielināt pēdējo mēnešu dezinformācijas plūsmu, bet saskatīt īsto Ukrainas problēmu – situāciju Donbasā un civilieldzīvotāju slepkavības, kas turpinās jau 8 gadus."
Ždanoku atbalstīja viņas kolēģi, Eiropas Parlamenta deputāti no Īrijas Klēra Deilija un Miks Vollass, kā arī Slovākijas pārstāvis Miroslavs Radačovskis. Ždanoka paziņoja, ka pat EP sesijas nosaukumu "Krievijas militārie draudi Ukrainai" neapstiprina fakti, proti tā ir dezinformācija, tādējādi Eiroparlaments atbalsta nepatiesus apgalvojumus. Kā norādīja Ždanoka, pilsoņkara laikā Donbasa neatzītajās republikās nogalināti 152 un ievainoti 146 bērni. Deputāte atcerējās 4 gadus veco Vladiku Dmitrijevu no pilsētas Jenakijeva Doņeckas apgabalā – viņš gāja bojā Ukrainas bezpilota lidaparāta apšaudē.
Pēc vārdiem "nogalināts no drona" sesijas moderatore pārtrauca ziņojumu, paziņojot, ka Ždanokas runas laiks ir beidzies. Deputāte paspēja parādīt zēna fotogrāfiju, taču pēc tam viņu pavadīja no tribīnes. "Stop killing Donbass children!" viņa paspēja pateikt. Tālāk viss ritēja kā parasti. Ziņojumos tika pieminēti 14 000 upuru (velnišķīga statistika – neviens nenorāda, ka nogalināti civiliedzīvotāji Kijevas nekontrolētajās teritorijās) un konstatēta Krievijas gatavība "militāram uzbrukumam Ukrainai", kas esot pazīstama ar savām "demokrātiskajām reformām un sociālekonomisko attīstību" (septiņus gadus ilgu Minskas protokolu sabotāžu). Peremoga (ukraiņu valodā – uzvara) un atkal viss – kā parasti, jau gandrīz septiņus gadus.
"Normandijas formāta" bipolārais traucējums
2017. gada Minskas vienošanās skar vienīgi Ukrainas Republikas attiecības ar Luganskas un Doņeckas tautas republikām. Krievijai ar konfliktu nav nekāda sakara, tāpat kā Vācijai un Francijai. Krievija ir novērotāja. Jau 7 gadus Doņeckā un Luganskā gājuši bojā bērni, - to atgādināja deputāte Ždanoka un viņas kolēģi no Īrijas un Slovākijas. Jautājumi par to, kāpēc Kijevā skan draudi atteikties no Minskas protokoliem, jāuzdos tieši Porošenko-Zeļenska Ukrainai. Ukrainas dienvidrietumu autonomijas statuss sekmētu demokrātiskas Eiropas republikas izveidošanu. ANO Drošības padomes S/RES/2202 (2015) rezolūcija, kas pieņemta 2015. gada 17. februārī, aizliedz ieroču piegādi jurisdikcijām, kas ir bruņota konflikta stāvoklī – šajā gadījumā runa ir par Ukrainas pilsoņkaru. Un šajā gadījumā Minskas vienošanos vērotājpuse Vācija, kas nesen atteikusies piegādāt Ukrainai ieročus, izturas atbilstoši līgumam, bet ASV un vairākas NATO valstis, tostarp Latvija, nez kāpēc ar ieročiem iesaistījušās šajā pilsoņkarā, pārkāpjot minēto ANO Drošības rezolūciju.
Aizvakar Ņujorkā notika pēc Krievijas delegācijas iniciatīvas sasauktā ANO Drošības padomes sēde, kur apsprieda situāciju Ukrainā. EDSO Speciālās novērošanas misijas (SNM) Ukrainā vadītājs Jašars Halits Čeviks paziņoja, ka Doņecka un Luganskas apgabali ir Ukrainas neatņemama sastāvdaļa – par īpašu statusu viņš neko neteica. Jāatgādina, ka pilsoņkarš Donbasā sākās 2014. gada aprīlī un noslēdzās ar diviem Minskas protolkolu raundiem, kas nostiprināti Normandijas trīspusējā līgumā, kur Krievija, Francija un Vācija garantēja vienošanos izpildi.
Minskas protokola 11. punkts paredz īpašu Doņeckas un Luganskas apgabalu konstitucionālo statusu jau kopš 2015. gada. Tāpat vienošanos paredzēta Konstitucionālā reforma Ukrainā un jaunās konstitūcijas spēkā stāšanās, kurā par galveno elementu tiek uzskatīta decentralizācija (ņemot vērā atsevišķu Doņeckas un Luganskas apgabalu īpatnības, kas saskaņotas ar šo apgabalu pārstāvjiem), turklāt līdz 2015. gada beigām atsevišķiem Doņeckas un Luganskas apgabala rajoniem bija jāpiešķir īpašais statuss. Domāta bija arī bruņojuma izvešana, uguns pārtraukšana un tā tālāk.
Blinkens dzied solo
Diemžēl septiņos gados nekas netika izpildīts. Tā vietā, neņemot vērā visas vienošanās un ANO Drošības padomes lēmumus, NATO valstis piebāzušas Ukrainu ar ieročiem. 17. februārī uz norobežošanas līnijas, pārsvarā Luganskas apgabalā, tika reģistrēti 29 uguns pārtraukšanas režīma pārkāpumi, no kuriem 27 veikti ar "Minskas vienošanos aizliegto bruņojumu". ANO Drošības padomes SNM dati liecina, ka "X dienas" rītā tika konstatēti 500 sprādzieni, turklāt ANO novērotājiem neizdevās noteikt no kurienes tika veikti šāvieni.
Eiropas Parlamenta deputātu plenārsesijās netiek apspriests galvenais jautājums – kam vajadzīga Minskas protokolu iesaldēšana vai, - iespējams, perspektīvā – pārtraukšana. Mūsdienu Eiropas politiķu retorikas pamatā faktu nav. Ērts "highly likely" stils - ja arī neuzbruka Ukrainai 16. februārī, tik un tā uzbruks. Kaut kad, "anywhere, bet mēs taču to paredzējām".
Ukrainas rīcības plāns pēc nenotikušā "militārā iebrukuma" nezaudē aktualitāti ASV un NATO sabiedrotajiem, tāpat kā spriedze Eiropā. ANO Drošības padomes sēdē ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens iezīmēja Vašingtonas pozīciju: Krievija uzbruks, bet, ja neuzbruks, tad mēs esam izdarījuši visu, lai tā neuzbruktu". Šādi formulējumi ir universāli, taču liekulīgi. Mūsdienu politikas retorikas svarīgākie trendi ir bipolārā pasaule vai globālās politikas bipolārais traucējums.
Toties Ņujorkā Blinkens dziedāja solo partiju. Viņš klāstīja, ka "Krievija var radīt provokācijas", kā arī (it kā viņam aiz muguras vīdētu Kolina Pauela gars ar melīgo kolbu rokās un prasībām sākt NATO operāciju pret Irāku un Sadamu Huseinu) Krievija varot "izmantot ķīmiskos ieročus". ANO Drošības padomes sēdē Blinkens apgalvoja, ka Maskavas mērķis esot "ieņemt Kijevu". Līdz ar to visi sēdes dalībnieki Ņujorkā aizvakar bija vienisprātis par to, ka Minskas vienošanos īstenošana un deeskalācijas diplomātiskais ceļš ir pilsoņkara pārtraukšanas garantija. Taču tie paliks tukši vārdi, ja Normandijas līguma dalībvalstis neprasīs no Kijevas izpildīt miera vienošanos 2015. gada variantā – protams, ja Parīzei un Berlīnei pietiks politiskas gribas piespiest Ukrainu mieram.