RĪGA, 7. februāris — Sputnik. Britu avīze "Daily Express" salīdzināja Krievijas un NATO valstu bruņoto spēku skaitu, bet izdevuma lasītāji savos komentāros aicināja nestrīdēties ar Maskavu, vēsta RIA Novosti.
Publikācijas autors Laiems Doils apsūdzēja Kremli par agresīviem plāniem pret Kijevu, un, atsaucoties uz Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona izteikumiem, ziņoja, ka pie Ukrainas robežas izvietojušās 60 Krievijas armijas trieciena vienības.
Žurnālists vēsta, ka Ziemeļatlantijas aliansē bruņoto spēku skaita ziņā Krievija piekāpjas tikai ASV. Krievijas BS dien apmēram 1,154 miljoni cilvēku, kopā ar rezervistiem – apmēram 1,4 miljoni, viņš atzīmēja. Savukārt Savienoto Valstu armijā ir 1,346 miljoni kareivju, rezervē – apmēram 800 tūkstoši cilvēku.
Doils minēja arī datus par citām alianses valstīm. Savienotajām Valstīm seko Turcija (445 tūkstoši karavīru), Francija (208 tūkstoši) un Vācija (189 tūkstoši). Savukārt NATO dalībvalstu armiju kopskaits sastāda 3,5-5 miljonus kareivju.
Pie tam autors pievērsa uzmanību tam, ka Krievijai ir lielākais kodolieroču arsenāls pasaulē – 6,4 tūkstoši šāviņu.
Komentētāji vietnē žurnālistu asi kritizēja, norādot, ka salīdzinājums nav pilnīgs, atgādināja, ka Ukraina nav NATO dalībvalsts un alianse nav uzņēmusies pienākumu to aizstāvēt.
"NATO Statūtu 5. pants neattiecas uz Ukrainu," uzrakstīja Sir Realist.
Komentētās piebilda, ka Krievija nespēs karā uzvarēt NATO, jo arī alianses valstīm ir kodolieroči.
Azriel lasītājam atbildēja, ka NATO nav hiperskaņas ieroču un norādīja: Krievijas zenītraķetes pārspēj amerikāņu bruņojumu.
"Viņiem ir labāki iznīcinātāji, (..) kas spēj stāties pretī labākajām ASV lidmašīnām – F-22," viņš turpināja.
Turklāt lietotājs norādīja, ka NATO trūkst vienotības jautājumā par iespējamo militāro konfrontāciju ar Krieviju: piemēram, Bulgārija un Horvātija jau atteikušās karot par Ukrainu.
Arī komentētājs Mikey6195 konstatēja, ka ASV sabiedrotie nevēlēsies piedalīties bruņotā konfliktā.
"Franciju un Vāciju nemaz nedzird – gļēvuļi!" viņš uzrakstīja.
Viņam piekrita Zinnki.
UKPatriot painteresējās, kāpēc Lielbritānijai vajadzētu piedalīties iespējamā bruņotā konfliktā, kas skar Ukrainu.
"Ukraina nav NATO dalībvalsts. Vai aliansei tagad vajadzētu aizstāvēt visus, kas palūgs palīdzību?" viņš pavaicāja.
Līdzīgu viedokli pauda Johnf3203.
REDTOON1892 norādīja, ka armijas skaitam nav tik liela nozīme kā tās ekipējumam.
"Tagad iespējams ar vienu triecienu iznīcināt veselu divīziju, nogremdēt kara kuģus, pat aviācijas bāzes kuģus," viņš paskaidroja.
Lasītājs ir pārliecināts, ka kara nebūs, jo visas puses aptver tā sekas.
Exiled in the desert SW atgādināja, ka ASV, neskatoties uz valsts armijas apmācību līmeni un esošajām tehnoloģijām, sakāva "80 tūkstoši ganu, kuri tikai nesen pirmo reizi ņēmuši rokās Kalašņikova automātus."
Pink_floyder piezīmēja, ka arī Napoleona Francijas un Trešā reiha armijas tāpat skaita ziņā pārspēja Krievijas bruņotos spēkus, tomēr karu zaudēja.
Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka Rietumu un Ukrainas apsūdzības par valsts "agresīvām darbībām" ir nepamatotas – tā nevienu neapdraud un nekādus uzbrukumus neplāno, taču izteikumus par "Krievijas agresiju" NATO izmanto kā ieganstu militārās tehnikas dislokācijai pie Krievijas robežām. Krievijas ĀM iepriekš atzīmēja, ka Rietumu paziņojumi par "Krievijas agresiju" un palīdzību Kijevai no tās aizsargāties, - tas ir gan smieklīgi, gan bīstami.
Kijeva un rietumvalstis aizvien plašāk pauž bažas sakarā ar to, ka Krievijas "agresīvās darbības" pie Ukrainas robežām plešoties plašumā. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija pārvieto bruņotos spēkus savā teritorijā un pēc saviem ieskatiem. Viņš uzsvēra, ka tas nevienu neapdraud un tam nevajadzētu nevienu uztraukt.
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins ziņas par "iebrukumu" nosauca par ASV Valsts departamenta ļaunprātīgu propagandu. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Krievija nekad nav apdraudējusi ukraiņu tautu.
Rakstu pilnā apjomā publicējis portāls InoSMI.