Interesanti, ka nepatikšanas gandrīz vienlaikus pamanījuši tādi monstri kā The Wall Street Journal un The Times. Pie tam angļi spēra soli tālāk nekā amerikāņi – WSJ vien iezīmēja problēmas aprises. The Times prognozēja badu visā pasaulē un pie viena norādīja vainīgo. Protams, tā ir Krievija. Sak, minerālmēslu cenas aug tāpēc, ka aug gāzes cenas, un to savukārt izprovocējusi Krievija, portālā RIA Novosti stāsta Valērijs Mihailovs.
Protams, apgalvojums ir absurds, grozi kā gribi. Piemēram, 2021. gadā Krievija palielināja gāzes ieguvi par 10% salīdzinājumā ar 2020. gadu. Augušas arī fiziskās eksporta piegādes, lai arī mazliet, apmēram par 2%. Varēja augt vairāk, tomēr ES, ar ko Krievija saistīta ar gāzesvadu, pēdējos gados darījusi visu iespējamo, lai tas nenotiktu. Galu galā kas gan cits, ja ne ES 2009. gadā pieņēma tā saucamo trešo energopaketi, kas vērsta pret gāzes ieguves kompānijām, it īpaši – pret "Gazprom". Tā paredzēja Krievijas korporācijas peļņu par labu Eiropas gāzes sadales kompānijām un treideriem. Metodes bija dažādas : no gāzes ieguves un transportēšanas darbu sadales līdz vēlākai pārejai no gāzes piegādes ilgtermiņa līgumu shēmas pēc iepriekš atrunātas cenas (atbilstoši formulai) pret tūlītējiem darījumiem ar biržas cenām.
Sākumā jaunā shēma darbojās, kā gribējās tās iniciētājiem – gāzes cenas Eiropā mazliet kritās, saruka "Gazprom" peļņa. Aizpērnajā gadā koncerns pat bija spiests piegādāt gāzi ar zaudējumiem.
Piedevām poļu kompānijai PGNiG izdevās izcīnīt uzvaru šķīrējtiesā un piespiest "Gazprom" pārskatīt piegādes cenu formulas: iepriekš naftai un naftas produktiem piesaistītajā cenu formulā tika iekļauts biržas cenu elements. Rezultātā korporācija pat bija spiesta atgriezt poļiem 1,5 miljardus dolāru un mainīt cenu formulas lielākajā daļā citu "Gazprom" ilgtermiņa kontraktu.
Bet tad iestājās 2021. gads un neredzētā dāsnuma atrakcijas beidzās.
Pasaules ekonomikas atjaunošanas ietvaros pēc 2020. gada stingrajiem pandēmijas ierobežojumiem, kā arī Rietumu uzspiestās "zaļās kārtības" fonā, kuras dēļ krasi saruka kapitālieguldījumi ogļūdeņražu atradņu izlūkošanas un izstrādes jomās, jau pirmajā pusgadā iezīmējās gāzes deficīts, kas lika augt cenām biržās. Visi "Gazprom" kontrahenti, kas pārrakstīja formulu ilgtermiņa līgumos, augot biržas cenām, saņēma gāzi par aizvien lielākām cenām. Starp citu, Turcija, kas saglabāja agrāko formulu, tagad saņem gāzi par vienu no zemākajām cenām Eiropā. Toties Polija jau pārmaksājusi, pateicoties savai Pirra uzvarai.
Piedevām pati Eiropa teju vai uz gadu ievelk garumā jaunā gāzesvada "Ziemeļu straume 2" operatora sertifikāciju – apstākļos, kad "Ukrainas gāzes transporta sistēmas operatoru", kas 2019. gada decembrī atdalīts no "Naftogaz Ukraini" un vada veco Ukrainas GTS, eiropieši sertificēja pāris dienu laikā.
Vārdu sakot, gāzes cenas radījušas vienīgi pašas rietumvalstis – Eiropa. Tāpēc pārsteidz, ka minerālmēslu deficīta un cenu pieauguma problēmas Amerikā un Eiropā pamanītas tikai tagad. Krievija par to brīdināja jau oktobrī. Toreiz kļuva zināms, ka uzņēmumi Eiropā masveidā samazina minerālmēslu ražošanu. Vispirms tie atteicās iegādāties gāzi par tūlītējo darījumu cenām, kas pārsniedz ilgtermiņa līgumos norādīto. Tomēr jau pāris mēnešu laikā iepriekšminēto iemeslu dēļ būtiski auga gāzes cena saskaņā ar līgumiem. Rudenī Eiropā darbu pārtrauca līdz 40% ražotņu jaudas.
Lielākajā daļā pasaules valstu minerālmēslu rezerves jūtami sarukušas. Vairākas valstis ierobežo vai pat aizliedz to eksportu, piemēram, Ķīna liedz izvest fosfātus.
No 2021. gada 1. decembra Krievija ieviesusi kvotas minerālmēslu eksportam. Šajā situācijā KTDR valdība, lielā mērā zaudējusi piekļuvi Ķīnas produkcijai, uzdevusi zemniekiem šiem nolūkiem izmantot cilvēku ekskrementus. Nekā smieklīga nav – valstī vēl gluži labi atceras 90. gadu šausmīgo badu. Bet ko dara Rietumi? Tie ievieš sankcijas pret Baltkrievijas ražotāju, kaitē paši sev, toties pārmet Krievijai.
Galu galā salīdzinājumā ar 2020. gadu, pērnā gada nogalē minerālmēslu cenas pasaules tirgū augušas vismaz 2-3 reizes. Eiropā to cenas ir avangardā. Krievija šajā fonā ir īsta stabilitātes oāze – saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas datiem, minerālmēslu cenas patlaban krītas. Protams, tās vēl ir augstākas nekā 2020. gadā, toties atgriezušās apmēram 2021. gada vasaras sākumā. Starpība ar cenām pasaulē ir liela, un ministrija neuzskata, ka šī tendence varētu mainīties.
Toties par stāvokli pasaules tirgū var droši teikt: ņemot vērā minerālmēslu deficītu un cenas, to pielietojums šogad saruks. Neizbēgami mazināsies raža, augs lauksaimniecības produktu cenas, jo augs gan to pašizmaksa (pieaugot minerālmēslu, degvielas, augu aizsardzības līdzekļu utt. cenām), gan pašas ražas mazāka apjoma dēļ. Proti, pārtikas tirgū veidojas savdabīgs virpulis, un diezin vai iespējams kaut ko būtiski mainīt globālā mērogā. Vienas valstis saskarsies ar pārtikas produktu cenu pieaugumu lielākā vai mazākā mērā, citas – ar pašu īstāko badu. Pie tam ne dabas kataklizmu dēļ – to raisa kolektīvo Rietumu soļi: no ASV un Eiropas naudas drukas mašīnu trakā darba līdz neveselīgiem lēmumiem, kas tiek uzspiesti "zaļās pasaules" ietvaros, šaubīgām tirgus regulēšanas metodēm un vājprātīgajai sankciju politikai.