Kardināli atšķiras amerikāņu un eiropiešu nacionālās intereses. Pārlieku bīstama ir Vašingtonas bezatbildīgā ārpolitika – valsts gadu desmitiem ģenerē reģionālos karus un garantē bojāeju miljoniem cilvēku, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Relatīvi prokrieviskā Ukraina reiz vēlējās integrēties ES un nedraudēja Eiropai ar karu. Visu mainīja bruņotais valsts apvērsums, ko 2014. gadā par 5 miljardiem dolāru Kijevā organizēja ASV. Izdabājot savām interesēm un kaitējot sabiedrotajiem, Vašingtona radījusi Eiropā katastrofas zonu un ilggadēju militāro spriedzi, priekšnoteikumus desmitiem tūkstošu ukraiņu bojāejai Donbasā un perspektīvā – arī plašu bruņoto konfliktu ar Krieviju.
Nomainot globālās drošības jēdzienus un parametrus, ASV Valsts departaments spītīgi izslēdz jebkādu "piekāpšanos" Krievijai. Gatavojas operatīvi izvērst Eiropā 8500 karavīrus no valsts kontinentālās daļas – speciālo operāciju spēkus, sauszemes, gaisa un jūras spēkus. Protams, Ukrainas eksperiments beigsies ar amerikāņu sakāvi, tāpat kā Afganistānā, Irākā, Sīrijā. Katra tamlīdzīga kampaņa garantē vien destabilizāciju, lielus upurus, jaunus naida viļņus pret ASV un grauj NATO no iekšienes. Kļūst acīmredzams Vašingtonas agresīvās ārpolitikas destruktīvais rakstus, PSRS, Krievijai un vienlaikus arī Ķīnai naidīgā militārā bloka pastāvēšanas bezjēdzība.
Ne velti Francijas parlaments atkal apspriež valsts izstāšanos no NATO, Polija atsakās karot Kijevas pusē, Vācija sūta uz Ukrainu lauka hospitāli un krematoriju, nevis ieročus un militāros speciālistus. Tas liecina par Kijevai negatīvu perspektīvu.
Britu izdevums "The Week" atzīmēja: "Ja Rietumi nevar vai nevēlas nodrošināt Ukrainas demokrātijas aizsardzību, patiesībā Ukraina tiem nav vajadzīga." Tikai Vašingtona kā slīcējs ķeras pie "Ukrainas salmiņa".
Atbildot uz Maskavas prasībām pārtraukt NATO paplašināšanos uz austrumiem, izvest ārvalstu spēkus no bijušajām PSRS republikām un Austrumeiropas valstīm Pentagons plāno pārvietot uz Austrumeiropu līdz 50 tūkstošus amerikāņu karavīru, kuri iepriekš evakuēti no Afganistānas.
Vienlaikus pārrunās ar ASV un NATO laiks iet uz beigām, un Krievija ir gatava rīkoties atbilstoši situācijai, proti, parūpēties par savu drošību Eiropā ar citiem līdzekļiem un metodēm.
Kara priekšvēstneši
Virkne Rietumeiropas valstu līderu, pat Kijevas vadība uzskata, ka Krievijas iebrukums Ukrainā nav reāls, pretēji ASV Valsts departamenta viedoklim. Iespējams, šis paradokss saistīts ar pārrunām "Normandijas formātā". Vienlaikus Kremlis 24. janvāri informēja, ka UBS uzbrukuma risks Donbasā ir ļoti augsts. Liela kara priekšvēstneši Eiropā ir acīmredzami.
Kremli satrauc spriedzes eskalācija. ASV un Lielbritānija, izplatot dezinformāciju par neizbēgamu "Krievijas uzbrukumu", pārvietojušas uz Kijevu simtiem tonnu letālo ieroču un munīcijas, Donbasā parādījušies tanki, reaktīvās zalves uguns iekārtas, nacionālie bataljoni (zonderkomandas). Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis uzrunā tautai klāstīja, ka ļoti drīz tiks "atjaunota valsts teritoriālā vienotība". Rietumvalstis iesaka saviem pilsoņiem neapmeklēt Ukrainu, ASV 23. janvāri atļāva diplomātiem un viņu ģimenes locekļiem pamest Kijevu.
Divu desmitu NATO valstu ieroču piegādes miljardiem dolāru apmērā neietekmēja Krievijas operācijas rezultātu Gruzijā 2008. gada augustā. Prettanku granātmetēju un ZRK kalns nenodrošinās ne UBS uzbrukuma panākumus Donbasā, ne Ukrainas teritoriālo vienotību 2022. gadā.
Amerikāņu izdevums "Foreign Policy" atzīmēja: "Krievijas un Ukrainas militārais līdzsvar tik spēcīgi nosliecies Maskavas pusē, ka jebkura Vašingtonas (militāri tehniskā) palīdzība ir nevietā un nekādi neietekmēs konflikta iznākumu, ja tas sāksies."
Salīdzinājumam: Baltkrievijas kompaktā armija šogad saņems no Krievijas helikopteru Mi-35 eskadriļu un smago iznīcinātāju Su-30SM partiju apmēram 600 miljoniem dolāru vērtībā. UBS par tādu bruņojuma uzlabojumu var pat nesapņot.
Rietumi gatavo ukraiņu karavīrus bezgalīgām pozīciju cīņām un pašnāvībai, nevis zibenīgām triumfālām operācijām.
Mērķis – Krievijas "savaldīšana", kontrolējams pierobežas konflikts, kas nekādi nedrīkst novest pie Krievijas kodoltrieciena Vašingtonai.
Mēģinājumi sadalīt planētu "labajos puišos" un "atstumtajos"maksājuši Vašingtonai lielu naudu un lielus upurus Tuvajos Austrumos. Ukraina var kļūt par ASV ģeopolitiskās ietekmes "zārka vāku".
Spēku proporcija
Maskava stingri brīdināja Rietumus par to, kādas sekas būs militārajām provokācijām Donbasā, kur dzīvo simtiem tūkstošu KF pilsoņu. Krievijas reaktīvā artilērija izvērsta Baltkrievijas teritorijā apmēram 100 km attālumā no Kievas. Ukraina ir "ielenkta". "Rand Corp." analītiķi atzīmēja, ka Krievija var uzlidojumos izmantot precīzos tālā darbības rādiusa šāviņus, no attāluma apspiest Ukrainas aizsardzību un veikt jebko Ukrainas teritorijā bez tieša iebrukuma.
Vidusjūrā no Lamanša puses tuvojas seši lielie desanta kuģi no Ziemeļu un Baltijas flotes, katrs no tiem var uzņemt vairāk nekā 10 tankus un 340 jūras kājniekus. Visās Krievijas JKF atbildības zonās – Vidusjūrā, Ziemeļu un Ohotskas jūrā, Klusajā un Atlantijas okeānā un Omāna līcī (kopā ar Ķīnas un Irānas JKS) – janvārī un februārī notiks mācības, kurās piedalīsies apmēram 10 tūkstoši karavīru, 140 kuģi vairāk nekā 60 lidaparāti.
Bruņota konflikta apstākļos Krievijas BS spēj noslaucīt no Zemes virsas lēmumu pieņemšanas centrus ASV ātrāk, nekā tie paspēs nodarīt vērā ņemamu kaitējumu Krievijai. Pentagons un citu Ziemeļatlantijas alianses valstu armijas tehnoloģiski nav gatavas cīnīties ar simtiem tūkstošu Krievijas profesionālo karavīru, kuru rokās ir mūsdienīgs bruņojums, labākās zemūdenes, iznīcinātāji, hiperskaņas raķetes, PGA līdzekļi pasaulē. Un tomēr viņi neprātīgi mudina Kijevu sākt pašnāvniecisku karu, tuvina UBS garantētai sakāvei.
Grūti prognozēt Krievijas tālākās darbības (laiku, tehnoloģiju, ģeogrāfiju, konkrētu bruņojuma līdzekļu pielietojumu). Patlaban skaidrs ir viens: ASV un to sabiedrotajiem neizdosies mainīt Krievijas pozīciju, un kārtējo reizi stiprināt drošību uz citu rēķina.
Skaidrs, ka drošības apsvērumu dēļ Kremlis ir gatavs izmantot jebkurus nepieciešamos līdzekļus.
Krievijas ĀM neizslēdz 1962. gada Karību krīzes recidīvu. Tomēr nevajag aizsteigties priekšā notikumiem. Krievija nevēlas karu. Februārī Valsts domes Padome izskatīs lūgumu Krievijas prezidentam atzīt Doņeckas un Luganskas republikas.
Starptautiskās drošības seminārā Stenfordas universitātē ASV JKS zinātniski pētnieciskā institūta vadošais speciālists Maikls Kofmans visnotaļ pārliecinoši un ticami prognozēja Krievijas operācijas iespējamību un algoritmus, lai piespiestu UBS ievērot mieru. Galvenie slēdzieni:
Kijeva nonākusi mobilizācijas lamatās;
UBS pieredze plašu karadarbību jomā ir minimāla, darbā ar JKS un GKS – nav gandrīz nemaz;
Krievijas iespējamā operācija, kurā tiks iesaistīti sauszemes, gaisa un jūras spēki, skars visu Ukrainas teritoriju bez okupācijas nodoma, taču Kijevā parādīsies Krievijai labvēlīgi noskaņota valdība;
UBS izredzes gūt panākumus aizsardzībā ir ļoti mazas, partizānu kustībai nav perspektīvu.
Lai cik stūrgalvīgi būtu "partneri", Krievijas prasība atteikties no iespējām uzņemt NATO Ukrainu un Gruziju ir saprātīga, sistemātiska un likumīga. Taču to nevar apgalvot par ASV iejaukšanos Kijevas "maidanā" 2014. gadā ar valsts militāras apgūšanas mērķiem. Iepriekš Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja: "Ukraina un Gruzija nekad, nekad nekļūs par NATO locekļiem. Tās būtu vēlamas pozitīvas pārmaiņas no NATO viedokļa. Mums līdz kaklam apnikušas tukšas runas, pussolījumi vai pārrunās aiz slēgtām durvīm notikušā brīva interpretācija. Mēs vairs neuzticamies otrai pusei. Mums vajadzīgas dzelžainas, ūdensnecaurlaidīgas, necauršaujamas juridiski saistošas garantijas. Ne apliecinājumi, ne brīdinājumi, bet garantijas, ar vārdiem "pienākums" un "saistības". Šajā dokumentā jābūt "šīs valstis nekad nekļūs par NATO locekļiem".
Krievija iniciējusi principiāli jaunas globālās drošības sistēmas veidošanu, un Rietumu "partneriem" vēl ir laiks, lai izvairītos no "Dinkerkas ukraiņu gaumē".
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko