Rodas iespaids, ka Rietumu politiķi apmaldījušies savos izteikumos par gaidāmo karu, bet NATO nevēlas sūtīt karavīrus uz fronti. Kijeva ilgi biedēja cilvēkus ar Krievijas iebrukumu, bet tagad mierina un lūdz "mazināt kaislības". Savukārt mediji audzē histēriju, vienlaikus aug arī bruņojuma piegādes Ukrainai. Varbūt tikšanās "Normandijas formātā" mazinās spriedzi? Par to RIA Novosti stāsta Ksenija Meļņikova.
Lūdzu, nesabieziniet krāsas
"Medijos ir ļoti daudz paramilitārās beletristikas. Es gribētu jūs lūgt, draugi, kolēģi: maziniet kaislības. Situācija mums ir skaidra, nav nekādu iemeslu panikai. Lūdzu, nomierinieties," Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksejs Daņilovs pēkšņi mainījis viedokli – agrāk viņš daudz runāja par "Krievijas draudiem".
Ukraiņus uzrunāja arī Vladimirs Zeļenskis. Viņš apliecināja, ka "situācija valsts austrumos tiek kontrolēta". "Mēs strādājam vispārējas deeskalācijas labad, cenšoties panākt mierīgu noregulēšanu. Visu zinām, esam gatavi visam, ticam labākajām un darām visu nepieciešamo," teica prezidents. Jau agrāk viņš deva padomu "uzelpot un nomierināties", un neizpirkt veikalos visus griķus un sērkociņus.
Noskaidrojies, ka uzbrukumu negaida arī aizsardzības ministrs Aleksejs Rezņikovs. "Patlaban Krievijas Bruņotie spēki nav izveidojuši nevienu trieciena grupējumu, lai ko tur stāstītu, ka rīt viņi uzbruks," skaidroja politiķis.
Piedevām no Augstākās radas pēkšņi atsaukts augustā iesniegtais likumprojekts "Par valsts politiku pārejas periodā". Tajā Krievija nodēvēta par "agresoru", izsludināti par spēkā neesošiem jebkādi Doņeckas un Luganskas republiku izdotie dokumenti. Maskava šo iniciatīvu novērtēja kā atteikšanos no Minskas protokoliem.
Karabīnes izpirktas, kartes sazīmētas
ASV un Lielbritānijas izspēlētā diplomātu evakuācija netika loģiski turpināta. Eiropieši to neatzina. ES diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels konstatēja, ka evakuācija nav nepieciešama.
Tomēr Rietumu mediji un politiķi vēl aizvien turpina militāro histēriju. Piemēram, "The Times" publicēja reportāžu par 52 gadus veco kijevieti Marinu Žaglo, kas neesot pažēlojis vairākus tūkstošus dolāru bruņojumam un ekipējumam, lai atsistu "krievu uzbrukumu".
"Nekad mūžā neesmu gājusi medībās. Nopirku šo karabīni, kad padzirdēju zaldātu sarunu par to, kāda šautene ir labāka. Ja tiktāl nonāks, mēs kausimies par Kijevu," viņa klāstīja intervijā.
Savukārt cita britu avīze "Financial Times" nāca klajā ar rakstu "Krievija plāno sagrābt Kijevu blickrīga laikā". Dāņu izdevums DR vēsta, ka "Ukraina rada zemessardzi – 130 tūkstošus civilo. Tāda ir reakcija uz Krievijas militārajiem draudiem". "Ikdienā 44 gadus vecais harkovietis Aleksandrs Krupskis strādā nelielā bērnu grāmatu izdevniecībā, bet brīvdienās uzvelk formastērpu, lai aizstāvētu savu valsti," raksta žurnālisti.
Amerikāņu mediji ir pārliecināti: tuvākajā laikā "nāksies karot ar Krieviju Ukrainas dēļ". "Prezidents Baidens domā sūtīt tūkstošiem karavīru, kā arī kara kuģus un lidmašīnas uz Baltiju un Austrumeiropu Krievijas iebrukuma draudu dēļ," atzīmēja "The New York Times".
Tikai daudzi par to nav sajūsmā. "Vai mēs patiešām gatavojamies karot par kaut kādu korumpētu Austrumeiropas valsti, kam mūsu acīs nav stratēģiskās nozīmes? Ņemot vērā to, kas tagad notiek mūsu pašu mājās? Neviens normāls cilvēks nekad nedarītu neko tamlīdzīgu," telekanāla "Fox News" ēterā sprieda Tonijs Bobulinskis, bijušais Hantera Baidena kompanjons.
Pie tam Vašingtona pastiprināti cenšas iesaistīt arī Japānu konfrontācijā ar Krieviju un pieprasa "nesagādāt Rietumiem vilšanos", stāsta izdevums "Sankei Shimbun". "Pēdējā prezidenta Baidena un premjerministra Kisidi tikšanās reizē galvenais bija jautājums par aktīvāku dalību pret Krieviju vērstajā frontē Ukrainā," paziņoja raksta autors.
Mediji nodemonstrējuši jau veselu virkni "iespējamā uzbrukuma" shēmu. "The Washington Post", atsaucoties uz amerikāņu izlūkdienestiem uzzīmēja uzbrukuma karti vairākās frontēs. Avīzes "Bild" avoti aprakstīja veselus divus karadarbības variantus.
"Mums ar to nav nekā kopīga un nebūs, to es jums garantēju," šajā fonā apliecināja Horvātijas prezidents Zorans Milanovičs. Tā ir NATO dalībvalsts, taču neplāno piedalīties Krievijas un Ukrainas hipotētiskajā konfliktā. Ja karš tiks izraisīts, Zagreba nogādās dzimtenē visus horvātu karavīrus.
Agrāk neredzētas sankcijas
Politiķi vēl aizvien draud Krievijai ar "agrāk neredzētām sankcijām". Pēc Dānijas ārlietu ministra Jepes Kofoda vārdiem, ar Maskavu apiesies daudz skarbāk nekā 2014. gadā. Džozefs Baidens uzskaitīja iespējamos soļus: atslēgšana no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, aizliegums Krievijas bankām operēt ar dolāru. Kongresā iesniegts likumprojekts, melnajā sarakstā iesaka iekļaut augsti stāvošas Krievijas amatpersonas, lielos uzņēmējus, žurnālistus un visu gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" piedevām.
Elizejas pils pagaidām cer uz diplomātiju. Prezidents Emanuels Makrons pauda bažas par situāciju pie Ukrainas robežām un aicināja ķerties pie deeskalācijas. Viņš apspriedīs savus ierosinājumus ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Parīze un Berlīne atbalsta dialogu "Normandijas formātā". Pārrunas šādā formātā nav notikušas kopš augusta.
"Minskas protokoli tiek sašūpoti aizvien vairāk. Kijevā stāsta, ka, iespējams, tie nav vajadzīgi, novecojuši. Radās iespaids, ka no tiem jau ir atteikušies, - norādīja Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs. – Šī tikšanās ir mēģinājums atgriezties pie "Minskas" apstiprināt gatavību izpildīt noteikumus un vienlaikus panākt deeskalāciju."
Politiķis norādīja, ka neviens nevēlas lielu karu: "Arī Ukrainā saprot, ka no tā neiznāks nekas labs valstij."
Vašingtona un Londona vēl aizvien sūta Kijevai bruņojumu. Nesen piegādāja vairāk nekā 90 tonnas smagu partiju. ASV paziņoja, ka gatavi "dot daudz vairāk". Acīmredzot, Baltais nams, kurš "Normandijas formātā" nepiedalās, vienkārši nevēlas, lai situācija normalizētos. Lai arī vārdos amerikāņi cenšas "mazināt spriedzi diplomātiskā ceļā".