RĪGA, 28. janvāris — Sputnik. Krievijas senators Aleksejs Puškovs asi reaģēja uz NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga paziņojumu, kurā viņš izteicis prasību Krievijai "izvest spēkus no Gruzijas, Ukrainas un Moldovas", vēsta RIA Novosti.
"Pirmkārt, Abhāzija un Dienvidosetija – tā vairs nav Gruzija, tajā dzīvojošās tautas izteica vēlēšanos aiziet, tāpat kā savulaik kosovāri. Toreiz NATO nevaicāja, ko par to domā Serbija," savā kanālā Telegram atgādināja deputāts.
Bez tam viņš norādīja, ka Krievijas mierneši Piedņestrā aizsargā Krievijas pilsoņus un nepieļauj militāru konfliktu, jo Moldovas valdība nav spējīga patstāvīgi atrisināt šo uzdevumu. "Bet Ukrainā vispār nav Krievijas armijas," uzsvēra Peskovs.
Senators ieteica NATO ģenerālsekretāram "sākt ar sevi" un aicināt izvest amerikāņu un turku spēkus no Sīrijas, kā arī Kosovas. "Pagaidām viņa paziņojumus grūti uztvert nopietni: kliedzoši dubultie standarti padara tos bezjēdzīgus," piezīmēja politiķis.
Pēdējos mēnešos Krievijas attiecības ar rietumvalstīm kļūst aizvien saspringtākas. Vašingtona un Brisele pārmet Maskavai gatavošanos "iebrukumam" Ukrainā un šajā fonā pastiprina klātbūtni Austrumeiropā.
Krievija atspēko visas pretenzijas un atgādina, ka Kijeva neievēro Minskas protokolus: Kijevas režīms koncentrējis pie saskarsmes līnijas pusi armijas un apšauda zemessargus ar aizliegtiem ieročiem.
Kremlis un KF ĀM jau vairākkārt norādījuši, ka ziņas "par agresiju" parādās ar mērķi palielināt ārvalstu grupējumu pie Krievijas robežām, kā arī paskaidroja, ka eskalācijas galvenais iemesls ir ASV un NATO darbības – tās "piesūknē" Ukrainu ar bruņojumu, tādējādi mudinot to sākt militāras avantūras.
Pērnā gada nogalē Maskava nodeva ASV un to sabiedrotajiem dokumentu projektus par drošības garantijām. Galvenā prasība tajos – atteikšanās no NATO paplašināšanas uz austrumiem, tomēr rietumvalstis tieši to savās rakstiskajās atbildēs ignorējušas, informēja Krievijas ĀM.