Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās ar amerikāņiem pastāstīja RIA Novosti, vai ir gaidāmi nopietni sasniegumi, apspriežot galvenās tēmas, tostarp arī NATO nepaplašināšanos, un paskaidroja, kāpēc Vašingtona nejūtas komfortabli divpusējā sarunā ar Maskavu.
– Cik lielā mērā pirms pārrunām Ženēvā izskanējušie ASV valsts sekretāra un Baltā nama pārstāvju ne īpaši optimistiskie izteikumi veicinās konstruktīvu dialogu?
– Varu teikt, ka esam, protams, zināmā mērā vīlušies par signāliem, kas pēdējās dienās skanēja no Vašingtonas un Briseles. Īsi sakot, tie atspoguļo nesapratni – kas mums vajadzīgs. Bet mums vajadzīgas juridiskas garantijas, tiesiskas garantijas par NATO tālāku nepaplašināšanos, visa likvidāciju, ko alianse radījusi kopš 1997. gada, Krievijai naidīgu fobiju un dažādu Krievijas ārpolitikas būtībai veltītu melīgu priekšstatu mudināta. Neapšaubāmi mums jāatrod risinājums par to, lai mūsu robežu tuvumā neparādītos uzbrukuma līdzekļi. Tam visam jābūt tiesiskā formā.
Diemžēl mēs dzirdam dažādas spekulācijas par to, ka Krievijai jādara tas, jādara šitas, jāsper tāds solis, šitāds solis. Jau vairākkārt esam reaģējuši uz tādu nostādni, turklāt visos līmeņos, un šeit nevar būt pamata līgumam, pat produktīvai diskusijai.
Tāpēc pastāv risks, ka puses, šajā gadījumā – Krievija un ASV, Krievija un NATO – gaidāmajos pasākumos saspringti meklēs saskares punktus, un iespējams, ka saskarsmes punktu meklējumos mēs saskarsimies ar mūsu kolēģu ASV un NATO nevēlēšanos reāli uztvert to, kas mums vajadzīgs. Tomēr, protams, gaidāmo kontaktu dalībnieku pastāvīgi formulētā spiediena un draudu režīmā mēs nepiekāpsimies. Tas ir izslēgts, tas nozīmētu rīkoties pretēji mūsu interesēm, pretēji mūsu drošības interesēm.
– Kā Maskavā vērtē to, ka amerikāņi, pēc viņu vārdiem, plāno apspriest tikai raķetes un iespējamu mācību ierobežošanu, proti, pievērsties atsevišķām tēmām, lai arī jūs decembrī teicāt, ka Krievijas ierosinājumi nav ēdienkarte, kurā var izraudzīties kaut kādus punktus?
– Atbildei viņi izdzirdēs: bet mēs esam gatavi apspriest tikai NATO nepaplašināšanos, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu neiestāšanos aliansē, un, atbilstoši, sižetus, par kuriem es stāstīju. Nav iespējams veidot produktīvu sarunu, balstoties tikai uz savām pozīcijām, jāprot uztver citas valsts pozīciju. 30 gadus mēs citas valsts pozīciju uztvērām tādu, kāda tā ir. Tagad ir jānovelk svītra zem šī kopsaucēja meklējumu perioda, demonstrējot elastību. Tagad elastība jāparāda otrai pusei. Ja viņi nespēj to darīt, tas nozīmē, ka viņi saskarsies ar situācijas pasliktināšanos viņu pašu drošības jomā.
– Taču kopumā, kā mēs vērtējam, ASV tomēr paudušas gatavību runāt par raķešu neizvietošanu Ukrainā?
– Mēs noklausīsimies, ko viņi teiks. Taču, atkārtošu, tas jāiekļauj plašākā kontekstā: vai viņi ir gatavi atsaukt 2008. gada Budapeštas samita lēmumu, vai viņi ir gatavi sniegt tiesiskas garantijas tam, ka šī valsts, kā arī citas valstis – pastāv konkrēts saraksts – neiestāsies NATO? Tas ir atklāts jautājums. Manas prognozes šajā aspektā drīzāk ir pesimistiskas, taču mēs uzstājīgi skaidrosim, ka bez šī svarīgā uzdevuma atrisināšanas produktīvs dialogs neveidosies.
– Vai viss var noslēgties ar vienu tikšanos, un tālāk nebūs jēgas runāt, ja amerikāņi pieprasīs "ierobežotu" dienaskārtību?
– Es neko nevaru izslēgt, tas ir iespējams scenārijs. Gan amerikāņiem, gan – jo īpaši – viņu atbalsta grupai, citām NATO valstīm nevajadzētu lolot nekādas ilūzijas. Mēs nebraucam turp ar izstieptu roku, mēs braucam ar precīzi formulētu uzdevumu, kas jāatrisina saskaņā ar mūsu nospraustajiem noteikumiem. Tas ir viss.
– Vai pēc tam mēs atstāsim iespējas tālākām konsultācijām? Vai mēs aprobežosimies tikai ar šiem kontaktiem, ja neveidosies produktīvs dialogs?
– Ja mēs staigāsim pa riņķi un atkārtosim vienu un to pašu, ja mēs nesaskatīsim ne mazāko otras puses gatavību ņemt vērā mūsu prioritātes, konstruktīvi reaģēt, dialogs vairs nebūs priekšmetisks. Kāda tad jēga to turpināt? To es īsti nesaprotu.
– Kāpēc ASV joprojām uzstāj un tikšanos Ženēvā drošības garantiju jautājumā dēvē par stratēģiskā dialoga elementu? Ja pareizi atceros, Maskava uzsvēra, ka tie ir atsevišķi jautājumi.
– Sākotnēji bija skaidrs, ka viņu līnijas pamatā likti centieni "iegremdēt" mūsu idejas, mūsu ierosinājumus un mūsu pieejas tajā tehnoloģiskajā vidē no diplomātijas viedokļa, kas veidojusies pēdējo gadu desmitu laikā. Man šķiet, viņi vēlētos to visu izlaist un, tā sakot, "nogrūzt" EDSO, kur daudzkārt esam mēģinājuši risināt šāda veida tēmas, atklāti sakot, ar minimāliem rezultātiem. Viņi vēlas atjaunot Krievijas un NATO Padomes darbību, taču ar saviem noteikumiem, ar viņiem tīkamu dienaskārtību, pievēršoties tā saucamajai deeskalācijai, tā saucamajai "Krievijas agresijai" Ukrainā. Mēs to saprotam, taču mums tas nav pieņemams. Viņiem nav ērti veidot divpusēju dialogu ar mums, jo viņi jūt aiz muguras Krievijai visnaidīgāk noskaņotās NATO valstu grupas acis un ausis. Mūsu pieeja atšķiras, mēs vispirms gribētu vienoties ar NATO, pārbaudīt, vai viņi spēj pieņemt atbildīgus lēmumus pašreizējā sarežģītajā, iespējams, pat satraucošajā momentā no Eiropas drošības viedokļa. Var jau turpināt visus šos vingrinājumus, atkārtot labi saprotamus un abām pusēm zināmus izteikumus, taču, mūsuprāt, tie ir sekundāri Krievijas un ASV pārrunu aspektā, tā ir agrāk teiktā atkārtošanās. Tas nav nekas negaidīts, mēs esam gatavi pieejai, ko amerikāņi pirms pasākuma publiski paziņoja.
Paskatīsimies, kas tur galu galā iznāks.