Rietumu mediji ir satraukti. Kļuvis zināms, ka Vācijas valdība burtiski tuvākajā laikā tomēr apturēs trīs no sešām atomelekrostacijām, kas vēl palikušas valstī. It kā jau par ekoloģiju satrauktajai sabiedrībai vajadzētu priecāties. Nekā nebija. Lielākā daļa virsrakstu ārvalstu izdevumos ir visnotaļ drūmi. Enerģētikas un finanšu speciālisti ir vienisprātis: zaļo ambīciju demonstratīvai īstenošanai Berlīne izraudzījusies pašu nepiemērotāko laiku, portālā RIA Novosti raksta Sergejs Savčuks.
Vācija ir galvenā ekonomika Eiropā, tās apjoms pārsniedz četrus triljonus dolāru. Tā vienlaikus ir fundaments, kas līdzsvaro un garantē Eiropas kolektīvās ekonomikas drošību, gan lokomotīve, kas velk to uz priekšu. Tāpēc visi ieinteresētie spēles dalībnieki vērīgi seko Berlīnes projektiem, - to rezultāti izplatīsies un skars visus kaimiņus un tirdzniecības partnerus. Visus.
Īpašas bažas rada brīdis, kas izraudzīts triju AES - Grohnde, Gundremmingen C un Brokdorf slēgšanai, kas jau sen bija ieplānota. Daudzu valstu valdības un budžeti 2021. gadu noslēdz ar skumjā noskaņojumā. Mēģinājumi atjaunot pasaules ekonomiku līdztekus laika apstākļiem radījuši neredzētas energonesēju cenas. Tās pašsaprotami veidojušas pastāvīgu deficītu, krājumu trūkumu un milzīgas elektroenerģijas cenas – daudz augstākas nekā pērn. Piemēram, Vācijā megavatstunda jau maksā virs 430 eiro – par 350% vairāk nekā gadu iepriekš. Līdzīgas ir cenas Austrijā, Francijā un Beļģijā, lai arī 2020. gada decembrī biržā megavatstunda elektroenerģijas maksāja aptuveni simt eiro.
Paralēli novērojama degvielas krājumu lejupslīde krātuvēs. Zināms, ka no novembra sākuma Eiropas kompānijas izsūknējušas no PGK vairāk nekā 14 miljardus kubikmetru gāzes. Pazemes rezervuāri kopumā aizpildīti apmēram par 60%. Tas ir sliktākais rezultāts pēdējo piecu gadu laikā. Skumjāk klājās tikai 2018. gadā, kad Eiropā plosījās ledainais ciklons – "Austrumu zvērs". Zemās temperatūras periods toreiz vilkās līdz marta sākumam, ietina biezā sniega segā pat dienvidu reģionus, bija traucēta transporta satiksme, atcelti simtiem avioreisu.
Periods bija grūts, tomēr visi saprata, ka agri vai vēlu sals atkāpsies. Šodien pat vīrišķīgākie astrologi neņemas pareģot, kad beigsies pandēmija un finansiāli-enerģētiskā krīze.
Ekoloģiskajām problēmām piespiedu kārtā uzticīgie ārvalstu mediji ne vārda nebilst par vienu faktu, bez kura nav gluži saprotams biržu, elektrostaciju īpašnieku un patērētāju satraukums. Viņi kautrējas pieminēt, ka Vācija līdz gada beigām – atlikušās nedēļas laikā – brīvprātīgo ekonomikas dekarbonizācijas saistību ietvaros plāno līdz ar trim AES slēgt arī 11 ogļu TES. Proti, elektrības ražošana valstī saruks ne par trim gigavatiem, kā visur stāsta, bet gan par 6,4 gigavatiem uzreiz.
Tagad ņemsim rokā oficiālo statistiku un kalkulatoru.
Pēdējos gados Vācija stabili samazina elektroenerģijas ražošanu. Laikā no 2018. līdz 2020. gadam vācu enerģētiķi saražojuši 637, 603 un 567 teravatstundas elektroenerģijas.
No patēriņa viedokļa it kā nekā briesmīga nav. 2019. gadā Vācija patērēja tikai 567 teravatstundas – par 11% mazāk nekā 2010. gadā.
Tomēr galvenie fakti slēpjas zem oficiālo pārskatu līmeņa. Berlīne dara visu iespējamo, lai saglabātu ekonomikas līmeni un nodrošinātu tālāko izaugsmi, taču tā vienkārši nav iespējama, nepalielinot elektroenerģijas patēriņu. Ja vācieši sasniegs nospraustos mērķus, jau līdz 2030. gadam industrijas un iedzīvotāju pietiekamai nodrošināšanai būs vajadzīgas vismaz 700 teravatstundas.
Jāpiebilst, ka Vācijas enerģētiskā neatkarība ir visai relatīva lieta. Valsts spēj nodrošināt mazliet vairāk nekā trešo daļu sava energonesēju pieprasījuma, visu pārējo nākas iepirkt ārzemēs.
Triju AES un desmit ogļu TES apturēšana vienā rāvienā izdzēš no energobilances vismaz 50 teravatstundas, gandrīz desmito daļu. Un tas, jāpiebilst, notiek ne īpaši siltas ziemas laika, priekšā gaidāmi vēl vismaz divi auksti mēneši un absolūti neprognozējamas energonesēju cenas. Neskatoties uz līgumu ar "Gazprom", arī Vācija no tām ir atkarīga.
Olafa Šulca jaunās komandas politika nav saprotama. Visi pasaules izdevumi lauza galvu par to, kā Berlīne plāno iziet no mākslīgi radītā kritiena, jo nav nekādas saprotamas informācijas, ja nu vienīgi bravūrīgi paziņojumi par dekarbonizācijas plāna izpildi.
Jaunā kanclera soļus speciālisti vēro neizpratnē.
Sāksim ar to, ka pēc avārijas AES "Fukušima" Vācija patstāvīgi un brīvprātīgi nolēma pilnībā atteikties no atomenerģētikas. Kamēr tirgos neplosījās drudzis, visi priecājās par Berlīnes lēmumu, taču tagad tas drīzāk izskatās kā šāviens sev pašam kājā. Japāna, kur avārijas brīdī strādāja 54 kodolreaktori (pēc tam tie gandrīz pilnā sastāvā tika apturēti pārbaudēm un izpētēm), tagad aktīvi atjauno to ekspluatāciju. Vienkārši tāpēc, ka nav iespējams bez tiem nodrošināt pietiekamu enerģijas apjomu. Patlaban valdība un AES īpašnieki ar likumu apstiprinājuši un ar vietējiem iedzīvotājiem saskaņojuši desmitiem reaktoru atkārtotu palaišanu. Patlaban Japāna ekspluatē septiņus reaktorus. Proti, ja Berlīne būtu nolēmusi mazliet piebremzēt AES apturēšanas plānus, pasaule tikai mazliet paburkšķētu, jo gandrīz visur vērojamas līdzīgas problēmas.
Jāpiemin arī ekoloģija. Jau vairākus gadus mēģina atzīt, ka atomenerģētika ir ekoloģiski tīra, jo darba procesā AES ražo minimālu siltumnīcgāzu apjomu, bet lēmums slīkst starptautiskās birokrātijas okeānā.
Rietumu ekoaktīvisti norāda, ka sperto soļu fonā Vācijas tālākajam ceļam alternatīvu nav – tikai ogļu patēriņa pieaugums, kura daļa valsts enerģētikas bilancē pēdējo triju gadu laikā samazinājies no 22 līdz 16%. Tas savukārt garantēti pārvelk krustu visiem plāniem pāriet pie bezoglekļa ekonomikas līdz 2050. gadam.
To netieši apstiprina arī ziņas no pašas Vācijas. Kamēr jaunā politiskā komanda met nesaprotamus kūleņus, vācu enerģētiķi strādā. Piemēram, kompānija "Uniper" jau paziņoja, ka atsakās slēgt tai piederošo ogļu elektrostaciju Scholven-B un gatava atkal izvērtēt šo jautājumu tikai nākamā gada beigās. Skaidrs, ka īpašnieki jau iepazinušies ar cenām Eiropas enerģētiskajā biržā EEX – no 1. janvāra plānotā cena par megavatstundu elektroenerģijas jau pārsniedz 600 eiro.
Jāiebilst, ka "Uniper" un tās kolēģi nerīkojas kaut kādas pasakainas alkatības dēļ, - tās vēlas saglabāt vismaz pašreizējās pozīcijas. Analītiskā aģentūra Bloomberg NEF vērtē, ka vācu enerģētiķu marža sasniegusi vēsturisko "dibenu". 2017. gadā tirgus dalībnieku ienesīgums sasniedza 27%, nākamgad gaidāms, ka tas nepārsniegs 10%, bet 2023. gadā par katru ieguldīto eiro operatori varēs nopelnīt ne vairāk kā trīs centus.
Pašreizējās tendences pareizi vērtē arī pasaules viņā malā. Galvenā ogļu ekportētāja – Austrālijas valdība oficiāli paziņoja, ka lemts pārskatīt finanšu plānus. Kanbera uzskata, ka energoresursu pārdošanas un eksporta nestie ienākumi aizejošajā gadā augs par 22% un sastādīs 272 miljardus dolāru. Tikai uz enerģētisko ogļu tirdzniecības rēķina austrālieši nopelnīs gandrīz 40 miljardus.
Faktiski Vācija, kuras jaunajā valdībā ļoti plaši pārstāvēta "zaļo" partija, ar vienu roku slēdz klimatam nekaitīgās AES, ar otru mudina tirgus spēlētājus atgriezties pie oglēm.
Pievienosim vēl vienu faktu rūpnieku un finansistu satraukuma krājkasītē.
Pirms nedēļas visai nepatīkamas ziņas nāca no Francijas. Kodoldrošības kontroles organizācija atomelektrostacijā "Civaux" ieraudzīja plaisas pirmā kontūra ūdens cirkulācijas caurulēs. Stacijā izmantoti jaudīgi (1560 MW) pašmāju reaktori PWR. Lai novērstu avārijas risku, abus reaktorus steidzami apturēja. Tās būtu īslaicīgas grūtības, tomēr "Civaux" ir dvīņumāsa, AES "Chooz", būvēta pēc tāda paša projekta. Regulators sprieda prātīgi un pavēlēja noslāpēt PWR reaktorus arī šeit.
Francija, galvenais elektroenerģijas eksportētājs Eiropā, burtiski dažu dienu laikā zaudēja 5 GW jaudas, tātad tagad rodas šaubas par savu pilsoņu nodrošināšanu, kur nu vēl par eksportu.
Kopā ar ziemas salu Eiropai tuvojas tumša nākotne. Neviens nevar droši zināt, ka vakarā iedegsies lampiņa lustrā, kādi cipari būs rēķinos mēneša beigās. Par to eiropieši var vainot vienīgi paši sevi. Viņi paši ir ievēlējuši politisko vadību, kas tagad grimst savās fantāzijās un ignorē fizikas un tirgus likumus.
Varbūt reiz šo pašrocīgi radīto krīzi pat aprakstīs grāmatās. Atlicis tikai to pārciest.