Latvijā

Bīstamie atkritumi: nenoskalojiet medikamentus klozetpodā

Vislētākais un efektīvākais veids, kā samazināt farmakoloģisko vielu iekļūšanu vidē - sabiedrības izglītošana
Sputnik
RĪGA, 21. decembris — Sputnik. Latvijā esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nav piemērotas ūdens attīrīšanai no farmaceitiskajām vielām, tāpēc ārstniecisko preparātu atliekas nonāk apkārtējā vidē, pastāstīja hidrobioloģe Ieva Putna-Nīmane radio Naba ēterā.
No 2017. līdz 2021. gadam 15 dažādu institūciju zinātnieki veica pētījumu Baltijas reģiona valstīs - viņi pētīja, kādi medikamenti vai to metabolīti visnopietnāk piesārņo Baltijas jūras ekosistēmu.
Latvijā
Caurumus budžetā aizlāpa ar vecām riepām
Pētījuma gaitā ūdens paraugus ņēma no upēm, ezeriem, nogulumiem un augsnes. Tika pētīta arī lopkopības saimniecību, zivju audzētavu ietekme. Tāpat zinātnieki ņēma attīrītu un neattīrītu notekūdeņu paraugus.
Virszemes ūdeņos mēs atradām 55 farmaceitiski aktīvās vielas, notekūdeņos — 80.
Latvijas notekūdeņos visbiežāk nonāk preparāti sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, pretsāpju un psihofarmaceitiskie medikamenti. Taču nav jābaidās no onkoloģijai domāto preparātu nonākšanai vidē, mierina hidrobioloģe: tie ir uzskatāmi par bīstamajiem atkritumiem, viņi tiek savākti un pareizi utilizēti. Turklāt slimnīcās onkoloģijas pacientiem ir atsevišķas labierīcības.
Pēc Puntas-Nīmanes vārdiem, nebūtu jēgas dzert ārstnieciskus preparātus, ja tie neietekmētu uz dzīvām šūnām. Taču diemžēl šīs medikamentu spējas saglabājas arī ārpus cilvēka ķermeņa un sāk ietekmēt pārējos ekosistēmas locekļus, nonākot apkārtējā vidē. Visbīstamākais ir tas, ka tā ietekme un sekas ir neprognozējamas.
Viedoklis
Pret Krieviju gatavo ekoteroristus
Pētniece atgādina, ka medikamenti jālieto atbildīgi un pareizi (ja, piemēram, sāp zobs, būtu labāk aiziet pie zobārsta, nevis turpināt lietot pretsāpju līdzekli). Bet, kad medikamentiem beidzas derīguma termiņš, tie ir jānes atpakaļ uz aptiekām. Tur brīvprātīgi pieņem neizlietotos medikamentus un pēc tam pareizi utilizē. Daļēji farmaceitiskie preparāti nonāk notekūdeņos tāpēc, ka cilvēki noskalo nevajadzīgos medikamentus tualetes podā.
Latvijā esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nav būvētas tā, lai attīrītu ūdeņos no farmaceitiskajām vielām. Nav arī normatīvo aktu, kas to noteiktu. Piemēram, Šveicē mērķtiecīgi strādā tieši pie zāļu koncentrācijas samazināšanas notekūdeņos, skaidroja Putna-Nīmane.
Valstīs, kurās ir veikti šādi soļi, izmanto ozonēšanas metodi, lai atbrīvotos no farmaceitisko vielu klātbūtnes, taču ir tādas vielas, uz kurām šī metode nedarbojas, turklāt tā ir ļoti dārga.
"Pētījuma ietvaros mēs analizējām arī to, kā citās valstīs tiek izglītota sabiedrība. Salīdzinot ar ozonēšanu, tas ir lētāks, taču efektīvs veids, kā samazināt farmaceitiski aktīvo vielu nonākšanu vidē. Ja sabiedrība zinātu, cik tas ir kaitīgi, tā pareizi utilizētu neizlietotos medikamentus," rezumēja hidrobioloģe.
Politika
Tiesības uz tīru gaisu. Kā Ķīna cīnās par ekoloģiju
Lai izvērtētu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūras ekoloģiju 1992. gadā, tika sastādīts nozīmīgo piesārņojuma vietu jeb "karsto punktu" ap Baltijas jūru saraksts. Rīga tika iekļauta šajā sarakstā iedzīvotāju radītā piesārņojuma un nepietiekami attīrīto notekūdeņu vidē novadīšanas dēļ, jo 40-50% rūpniecības notekūdeņu tika novadīti sadzīves kanalizācijā bez iepriekšējas attīrīšanas, un viegli varēja nokļūt Daugavā un apkārtējos ezeros.
Lai mainītu situāciju pēdējo 30 gadu laikā, Rīgas notekūdeņu attīrīšanas sistēmā tika ieguldīts liels finansējums, tika īstenoti vairāki vērienīgi iekārtu un būvju rekonstrukcijas projekti, kā arī veikta tehnoloģisko risinājumu modernizācija.
Rezultātā šogad ar Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas delegāciju vadītāju sanāksmes lēmumu Rīgai ir atcelts piesārņotājas statuss.
Iepriekš Sputnik Latvija jau vairākkārt vēstījis par nezināmu vielu noplūdēm Latvijas ūdenstilpēs. Pēdējo reizi incidents reģistrēts Rīgā – plankums Daugavā sasniedza 500 kvadrātmetrus, divās vietās tika uzstādītas absorbējošās bonas.
Viedoklis
Pasaulē izsīkst papīrs un automašīnas. Kas notiek?