ASV Enerģētikas informācijas pārvalde (EIA) vēsta, ka Savienotās Valstis jau nākamā gada sākumā plāno ar straujiem soļiem kļūt par galveno sašķidrinātās dabasgāzes eksportētāju, apsteidzot Austrāliju un Kataru, portālā RIA Novosti stāsta Sergejs Savčuks.
Šim notikumam ir liela nozīme. Tikpat liela, kā, piemēram, hiperskaņas raķetes un jaunās paaudzes atomzemūdenes pieņemšana bruņojumā. Paskaidrošu, kāpēc.
Decembra vidū energonesēju cenas vairs neuzstādīja nekādus rekordus, taču nokāpt no sava vēsturiskā pjedestāla pagaidām nesteidz. Eiropā tūkstoš kubikmetri dabasgāzes tūlītējo darījumu līgumos apstājās pie 1700 dolāru atzīmes, bet Vācijā elektroenerģijas cena pārsniedza divus simtus eiro par megavatstundu.
It kā jau tas ir ideāls uzskatāms pierādījums tam, kādu labumu nes energonesēju piegādes ilgtermiņa līgumi, ko ierasti piedāvā Krievijas kompānijas. Nē, prakse rāda, ka enerģētiķi un politiķi dzīvo dažādās pasaulēs. Kļuvis zināms, ka Eiropas Komisija tuvākajā laikā aizliegs ilgtermiņa līgumus, pareizāk sakot, valstis un valsts kompānijas pakāpeniski piespiedīs atteikties no tamlīdzīgām preču-naudas attiecībām, lai pilnībā pārtrauktu tās jau līdz 2049. gadam.
Brisele pat neslēpj: to dara, lai kaitētu Krievijai, kas, saskaņā ar datiem par 2020. gadu, piegādā trešo daļu dabasgāzes, ko patērē Eiropa.
Ideju masveidā slēgt tūlītējo darījumu līgumus sabiedrībai pasniedza kā instrumentu budžeta izdevumu samazināšanai, jo mūsdienu tirgus teorija apgalvo, ka vienreizējie darījumi neļauj veidoties monopolam (proti, runa ir par Krievijas monopolu) un vienmēr sekmē cenu krišanos. Aizejošais gads ir parādījis, ka nevienu noteikumu nevar uzskatīt par aksiomu, taču Brisele tās rusofobijā nebija apturama.
No malas tādi notikumi vienmēr šķiet negaidīti, spontāni, taču tā nav. Spēles dalībnieki tirgū jau sen vēroja, kā dzimst šī izcili politiskā un ekonomiski absurdā shēma. Un savus plānus veidoja uz jauno, sākotnēji nemanāmo tendenču pamatiem.
Amerikāņu solis ir pelnījis cieņu. ASV, kam militārajā jomā pēc bēgšanas no Afganistānas nesekmējas, pareizi aptvēruši, no kurienes papūtis globālais finansiālais vējš. Un, protams, ģeopolitiskais arī – galu galā nozīme pasaules arēnā ir tikai tiem, kam ir pietiekami resursi.
Jau 2020. gadā ASV iekļāvās starp trim galvenajiem SDG eksportētājiem pasaulē. Šodien to apsteidz vienīgi Austrālija un Katara – kopš gada sākuma tās pārdevušas uz ārzemēm 75,8 un 73,4 miljonus tonnu SDG. Amerikāņi – 66,5 miljonus tonnu, jeb 91 miljardu kubikmetru. Arī tas ir daudz. Pie tam tuvākajos mēnešos ASV ir gatavas pabīdīt malā visus konkurentus.
Luiziānā jau sākta SDG rūpnīcas "Sabine Pass" sestā kārta ar 5,2 miljonu tonnu jaudu, tuvākajā laikā darbu sāks kombināts "Calcasieu Pass" ar desmit miljonu tonnu jaudu. Vēl vairāk, nesen Enerģētikas regulēšanas federālā komisija (FERC) deva atļauju palielināt ražošanas apjomus rūpnīcā "Corpus Christi" Teksasā. Plānots būvēt arī jaunu uzņēmumu "Golden Pass", kas sāks darbu 2024. gadā.
Kā redzams, Vašingtona risina jautājumu ar maksimālu vērienu un rūpēm. Piedevām pirms dažām dienām Džo Baidens parakstīja rīkojumu, kas aizliedz ieguldīt amerikāņu līdzekļus jaunu enerģētikas uzņēmumu būvē ārzemēs. Runa it kā ir par ekoloģijas aizsardzību, ogļu patēriņa samazināšanu un "oglekļintensīvu ražotņu" ierobežošanu. Taču Baidens kaut kādu iemeslu dēļ neaizliedz investīcijas SDG regazifikācijas termināļos, lai arī ikviens ekologs norādīs, ka sašķidrinātās gāzes transportēšanas un pārveidošanas laikā vērojamas metāna noplūdes, un tas nes desmitiem reižu lielāku kaitējumu atmosfērai, nekā parasts oglekļa dioksīds.
Pagaidām nekas daudz nav zināms, ko par to domā Austrālija un Katara, taču ir skaidrs, ka neviens neatdos savu tirgus daļu un peļņu bez cīņas.
Pārmaiņas pasaules konjunktūrā sajutuši arī citi. Piemēram, pasaules līmeņa spēles dalībnieka lomu pielaiko Ēģipte. Vēl nesen valsts SDG projekti buksēja gan nesenā "arābu pavasara" dēļ, kas plosījās Tuvajos Austrumos, vēlāk – arī konfrontācijā ar Turciju. Tagad kļuvis zināms, ka Ēģiptes kompānija "EGAS LNG" noslēgusi visus iepirkumu darījumus līdz gada beigām, proti, izpirkta visa ēģiptiešu SDG. Reģionā ar bagātajiem ogļūdeņražu krājumiem novērojama enerģētiskā krīze, pie tam tik spēcīga, ka Libānas premjerministrs nesen oficiāli vērsās pie Ēģiptes prezidenta ar lūgumu nodrošināt papildu gāzes piegādes, jo valsti vērojams vispārējs enerģijas deficīts.
Kaira ļoti labi saprata, kādu labumu sola eksportētāja statuss, un izšķīrusies par bezprecedenta soļiem šī mērķa sasniegšanai. Ražošanas apjomu palielināšanas labad Ēģipte sākusi iepirkt gāzi Izraēlā – piemēram, uzbūvēts gāzesvads no Aškelonas ostas Izraēlā līdz Arišai Ēģiptē.
Ēģiptiešiem tik ļoti iepatikusies nozare, ka patlaban rit pārrunas ar Kipru par vēl vienas maģistrāles būvi. Pa to uz sašķidrināšanas termināļiem Ēģiptē tiks sūknēta dabasgāze. Nekā pārsteidzoša – pieprasījums un augstās cenas rada piedāvājumu.
Ko dara Krievija? Vai tiešām valsts visu nogulējusi?
Protams, ne. Pavisam nesen kompānija "Novatek" noslēgusi vienošanos ar ārvalstu investoriem par summu virs divdesmit miljardiem dolāru. Kopprojekts "Arktika SDG 2" paredz dabasgāzes sašķidrināšanas rūpnīcas celtniecību ar kopējo jaudu 19,5 miljonu tonnu apmērā. Visas trīs ražošanas līnijas tiks pabeigtas līdz 2025. gadam un dubultos Jamalā ražotās SDG apjomus.
Atgriežoties pie mūsu šīsdienas sarunas sākuma, atzīmēsim, ka ASV, tieši tāpat kā Austrālija un Katara, par savu galveno tirgu uzskata Āziju, kas tradicionāli ātri aug rūpniecības un demogrāfijas aspektā. Krievijai, pats par sevi saprotams, tiks Eiropa, kas ar nožēlas vērtu spītu pieprasa pāreju pie tūlītējo darījumu līgumiem, tāpēc būs spiesta maksāt krieviem vairāk nekā plānots. Vienkārši tāpēc, ka neviens cits neplāno masveidā piegādāt SDG Eiropai.
Apstiprinājumam var minēt jaunu faktu. Nesen Klaipēdas ostā ieradās gāzes kuģis "Coral Fungia" kas piegādāja Lietuvai jau otru degvielas partiju nedēļas laikā no Krievijas. Lietuvai, ko tagad tās kaimiņi Baltijā pūlas piespiest atjaunot elektrības tranzītu no Krievijas un Baltkrievijas.
Eiropai lemta sadarbība ar Krieviju. Ņemot vērā pašreizējās tendences, tā būs izdevīga vismaz vienai no pusēm.