Galu galā, Baltkrievija ieņem 39% benzīna, 36% dīzeļdegvielas un 43% bituma tirgus Ukrainā, portālā RIA Novosti konstatēja Valērijs Mihailovs.
Situācija ir unikāla: minētās problēmas nav saistītas ar abu valstu tirdzniecības karu, proti, pie vainas nav Baltkrievijas lēmums ierobežot naftas produktu eksportu vai Ukrainas plāni saraut ekonomiskās attiecības ar Baltkrieviju, lai arī tādas idejas Kijevā lidinās - atbilstošo likumprojektu nesen iesniedza Augstākajā radā valdošās partijas pārstāvi.
Lieta tāda, ka Ukraina var zaudēt lielu daļu ļoti nepieciešamā benzīna, dīzeļdegvielas un mazuta, jo nebūs iespēju to pārvadāt.
Šogad starp Ukrainu un Baltkrieviju pēc Kijevas iniciatīvas patiešām izcēlās tirdzniecības karš. 26. aprīlī Ukraina ieviesa speciālas nodevas 35% apmērā autobusiem, kravas un speciālajām automašīnām no Baltkrievijas. Sākumā Minska nekādi neatbildēja. Taču pēc Kijevas lēmuma pārtraukt aviosatiksmi ar Baltkrieviju, kas bija pieņemts maijā (it kā pēc kompānijas Ryanair lidmašīnas piespiedu nosēšanās Minskā ar Protaseviču starp pasažieriem), sekoja oficiāla atbilde: Baltkrievijas valdība pieņēma lēmumu ieviest uz sešiem mēnešiem vienreizējās licences trīsdesmit veidu precēm no Ukrainas. Faktiski tas nozīmēja ievešanas aizliegumu precēm, kuru imports Baltkrievijā 2020. gadā, pēc Ukrainas datiem, sastādīja 112,6 miljonus dolāru (8,5% no Ukrainas eksporta uz Baltkrieviju), pēc Baltkrievijas datiem – 139 miljonus dolāru (10%). Anekdote ir tā, ka "uzbrucējs" (proti, Ukraina) galu galā nespēja piedzīt 35% nodevas – baltkrievu piegādātāji pārliecināja Ukrainas tiesu, ka lēmums pat to ieviešanu neatbilst starptautiskajiem līgumiem un pat Ukrainas likumiem, tāpēc tas bija atcelts jau jūlijā. Bet ukraiņu eksportētāji patiešām zaudēja iespējas piegādāt savu produkciju.
Aleksandrs Lukašenko apžēlojās tikai rudenī – pēc vairākiem Ukrainas pusoficiāliem lūgumiem ielaist Baltkrievijas tirgū preces, pret ko vērsts aizliegums. Lēmumu par vienreizējām licencēm viņš gan neatcēla, tomēr lielākajai daļai preču tās sāka izsniegt netraucēti.
Tātad tirdzniecības karš šķietami beidzās. Zaudējumus cieta vienīgi Kijeva. Novembrī Ukraina sāka importēt no Baltkrievijas arī elektroenerģiju, - agrāk tās iepirkumi bija aizliegti. Tagad Ukrainas energosistēma ir atkarīga no šīm piegādēm – tās ļauj izbēgt no kolapsa.
Iznāk, ka, neskatoties uz Kijevas regulārajiem politiskajiem spļāvieniem (nesenie saistīti ar situācijas eskalāciju uz Baltkrievijas un Ukrainas robežas bēgļu dēļ, lai arī no migrantiem tur nav ne miņas), abu valstu tirdznieciski ekonomiskajās attiecībās valda saticība un mīlestība.
Taču nesen "BNK Ukraina" (tas ir Baltkrievijas naftas produktu piegādātājs) ģenerāldirektors Jevgēņijs Pospelovs paziņoja: "No mūsu puses grūtību nav, resursi (naftas produkti – red.) ir, taču mēs nevaram garantēt precīzus pārvadājumus pa dzelzceļu." Pēc viņa vārdiem, 23. novembrī Ukrainā atradās 2857 baltkrieviem piederošas cisternas, un to skaits strauji aug: tikai pirms nedēļas valstī bija ne vairāk kā 2500 cisternas, parastos apstākļos – aptuveni 1500. Tātad Baltkrievijā veidojas ass vagonu deficīts. Jāpiebilst, ka lielākā daļa naftas produktu tiek piegādāta pa dzelzceļu.
Nesen kļuva zināms, ka Ukrainas dzelzceļnieki jau visnotaļ brīvi izrīkojās ar Krievijas lokomotīvēm. Viņi nedomā tās atdot īpašniekam – tās izmanto, lai daļēji kompensētu velkošā sastāva briesmīgo deficītu Ukrainas dzelzceļā (UDz). Šķiet, ar baltkrievu cisternām notiek kaut kas līdzīgs. Tikai šajā gadījumā tāds solis var nākt par ļaunu pašai Ukrainai. Tomēr sabrukums UDz aizgājis tiktāl, ka tas neaprobežojas tikai ar sveša ritošā un velkošā sastāva "izņemšanu", tā sakot, "pagaidu lietošanā". Pēdējos gados par parastu lietu kļuvušas pārvadājamo kravu zādzības. Laupīšanas mērogi ir iespaidīgi – dažkārt pat vairāki desmiti vagonu dienā. Visīstākie Mežonīgie Rietumi, ko tur lai saka...
No otras puses, arī paši UDz darbinieki zog visu, ko vien var nozagt. Valsts mērogā apjomi ir lieli: piemēram, tikai atzarojumā Odesa-Izmaila no lokomotīvēm "pa kreisi" aiziet 675 tonnas dīzaļdegvielas mēnesī. Shēma ir vienkārša: jau pēc izbraukšanas no stacijas lokomotīvē samet tukšas kannas, pēc tam tajās ātri salej degvielu. Tad pilnās kannas atliek vien izmest gar sliedēm.
Tikai arī tas vēl nav viss. Apzog pat pašus vagonus. Pa UDz ripo desmitiem tūkstošu ekspluatācijai nederīgu vagonu. Daļa – veci, reālu remontu nekad mūžā neredzējuši vietējie vagoni, daļa – no ekspluatācijas izņemti Krievijas vagoni, ko lielā skaitā ieveda Ukrainā pēc 2014. gada. Visi šie labumi strādā "ar Dievu uz pusēm", ar milzum daudzām avārijām un jūtamiem kravu zaudējumiem. Pavisam cita lieta sākas, kad valstī no Krievijas, Baltkrievijas vai Kazahstānas iebrauc ekspluatācijai piemēroti vai pat gluži jauni vagoni. Tad var iedzīvoties.
Citēsim kādu Ukrainas muitas dienesta darbinieku, kurš izteica vēlmi palikt anonīms: "Nesen Ukrainā iebrauca astoņi vagoni ar kravu no Kazahstānas. Atpakaļ tie gāja tukšā caur Baltkrieviju. No Ukrainas vagoni izgāja, bet baltkrievi tos nobremzēja, jo konstatēja, ka visiem astoņiem nav bremžu bloku. Tātad vagoni ir avārijas stāvoklī. Blokus no visiem nomontēja Ukrainā. Viens bloks maksā astoņus tūkstošus grivnu." Visbiežāk zog bremžu detaļas, autorežīmus, autoregulatorus un horizontālo rokturu savilces. Gadījies pat, ka jauni vagonu ratiņi nomainīti pret veciem.
Ukraina patiešām kļūst par dzelzceļa tranzītam un kravu pārvadājumiem bīstamu valsti. It īpaši gadījumā, ja preces piegādā kaimiņvalstu juridiskajām personām piederošos vagonos. Iespējams, ne tikai Baltkrievijai gadījumā ar naftas produktiem, bet arī citām kaimiņvalstīm nāktos padomāt, vai ir to vērts: vai preču piegādes Ukrainai sedz riskus, kas saistīti ar iespējamu izlaupīšanu, vagonu aizturēšanu, pat izkomplektēšana.